Akadēmiskais centrs
LU un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopīgā projekta “Latvijas atmiņu institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu” laikā tiek pētīta Raiņa dzeja, vēstules, citi literārie darbi. Pētnieces I. Kapenieces interešu lokā nonāca tieši Raiņa valodas analīze – latgaliskā dzeja.
Pētījuma inovācija ir tāda, ka līdz šim Raiņa latgaliski sarakstītie dzejoļi analizēti no literatūrzinātnes viedokļa, bet trūkst padziļinātu valodniecisku pētījumu. Pētījuma tehnoloģija: uz Raiņa valodas analīzes pamata, sadarbībā ar mākslīgā intelekta speciālistiem, iespējams izstrādāt rīku, ar ko iespējams veikt Raiņa darbu tulkojumus, ievērojot Raiņa latgaliešu valodas īpatnības.
Pētniece I. Kapeniece teica: “Mums jāiepazīst Rainis tāds, kāds viņš pats gribēja būt. Ņemot vērā viņa izloksnes, viņa valodas īpatnības,” tāpēc pašlaik notiek pētnieciskais un praktiskais darbs, lai izstrādātu rīku, “kas spēj pārveidot latviešu valodā uzrakstītu Raiņa dzejoli uz latgaliešu valodā rakstītu, ietverot Raiņa dzejoļu veidošanas specifiku”.
Rainis ir dzīvojis Latgalē un kā teicis viņš pats: “Manas valodas studijas bija diezgan plašas: leišu valoda, sanskrita sākums, leišu augšas un lejas izloksnes, latgaļu izloksnes, baltkrievu valoda, tautas dziesmas, kuras krāju un parašas, Stendera un citu senie leksikoni un vecās teikas.”
Pētniece Raiņa latgaliski rakstītajos dzejoļos ir saskatījusi gan Latgales izloksnes (Jasmuiža jeb Aizkalne), gan Sēlijas izloksnes (Tadenava, Randene). Pētniece atzīst, ka “Raiņa dzejoļos deminutīvu darināšanā tiek izmantots specifisks paņēmiens – piedēklis -ejt-, kas, nav sastopams Jasmuižas izloksnē Latvju dainās, bet atbilst senai latgaliešu rakstu valodas formai. Piemēram, vārdā “pryncesejte” (“princesīte”).”
Pētniece ir secinājusi, ka “Raiņa latgaliešu valoda ir līdzīga mūsdienu latgaliešu rakstu valodai ar specifiskām īpatnībām, arī arhaiskām formām, kas raksturīgas senajiem rakstiem latgaliešu valodā. Raiņa latgaliskajā dzejā vērojamas Jasmuižas izloksnei raksturīgās iezīmes, jūtama Sēlijas izlokšņu, latviešu literārās valodas ietekme. Tulkojot Raiņa darbus no latviešu uz latgaliešu valodu jāņem vērā, ka tiek gandrīz pilnīgi saglabāta sintakse, vērojamas morfoloģijas, fonētikas un leksikas savdabības. Raiņa latgaliešu valoda ir niansēm un poētismiem bagāta.”
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.
 zinātniskā asistenta p.i. Inga Kapeniece Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas “Zināšanu agorā” klātesošos iepazīstināja ar Raiņa latgaliešu valodas analīzi. Uz analīzes pamata tiek izstrādāts rīks, kas palīdzēs Raiņa tulkojumus padarīt kvalitatīvākus, izmantojot autora lietotās teikumu konstrukcijas un vārdu krājumu.){kind=link}