Akadēmiskais centrs
Pasaulē veiktie pētījumi atspoguļo to, ka sportistu vidū aktīvi tiek lietoti uztura bagātinātāji, bet tomēr ne vienmēr to izvēle ir pamatota un droša. Una Veseta min arī teicienu, kas jāņem vērā: “Uztura bagātinātāju lietošana ir vārti uz dopingu.” „Statistikas dati rāda, ka iespēja, ka sportists tiks pieķerts dopinga lietošanā 5 reizes lielāka tad, ja pirms tam lietoti uztura bagātinātāji. Un ne jau vienmēr uztura bagātinātāji tiek lietoti ļaunprātīgi, zinot, ka to sastāvā ir kādas aizliegtas vielas. Tāpēc arī tapa šāds pētījums, kā arī tāpēc, ka Latvijā nav veikti daudzi tādi pētījumi,” stāsta Bioloģijas fakultātes pētniece.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot jauno peldētāju – 14–21 gadu vecu sportistu – zināšanas par uztura bagātinātājiem un to lietošanas pieredzi. Lai sasniegtu mērķi, tika izveidota aptauja par uztura bagātinātājiem peldēšanas sportā. „Tā bija Austrālijas Sporta institūta izstrādāta pašnovērtējuma anketa, kuru saņēmām atļauju izmantot un pielāgot Latvijas populācijai,” skaidro U. Veseta.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka 72 % no visiem aptaujātajiem sportistiem atzina, ka lieto uztura bagātinātājus. Interesanti, ka tie sportisti, kas atzīmēja, ka uztura bagātinātājus nelieto, lielākoties to skaidroja ar nepietiekamu drošības sajūtu. Tā vietā ikdienā sportisti patērē sabalansētu uzturu, un tādā veidā nodrošina visas vajadzīgās vielas. Savukārt tie sportisti, kas atzina uztura bagātinātāju lietošanu ikdienā, to, pirmkārt, skaidroja ar vēlmi uzlabot savu veselību. Pēc tam sekoja atbildes par vēlmi uzlabot izturību un rezultātus sportā.
„Svarīgi pieminēt, ka paši sportisti diezgan zemā līmenī novērtēja savas zināšanas par uztura bagātinātājiem – īpaši satraucoši ir tas, ka ar nezināma un līdz attiecīgajam brīdim nelietota uztura bagātinātāja sastāvu pirms tā lietošanas iepazīstas tikai puse jauno peldētāju, ka arī tas, ka ar PVD uztura bagātinātāju reģistru ar bagātinātāja saturu iepazinušies vien 5% no aptaujātajiem,” stāsta pētniece. Līdz ar to atbildes attiecībā par iemesliem, kā un kāpēc sportisti izmanto uztura bagātinātājus, uzrādīja neatbilstību un liek domāt par plašu dezinformāciju sportistu vidū, kas palielina antidopinga kritērijiem neatbilstošu produktu lietošanas risku.
Pētnieces nākotnes potenciālā saredz sadarbības veidošanu starp treneriem un sportistiem, jo sportisti bieži uzklausa tieši trenerus un to ieteikumus par uztura bagātinātājiem. Pētījumam ir arī potenciāls metodisko materiālu izstrādē, kā arī izglītības kursu un programmu veidošanā.
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.
