LU pētniece izstrādā pētījumu par efektīvas inovāciju ekosistēmas izveides iespējām Baltijas valstīs

Pētījuma mērķis ir noskaidrot nepieciešamos priekšnosacījumus ilgtspējīgas inovāciju ekosistēmas izveidei Baltijas valstīs un piedāvāt jaunas organizatoriskās formas veiksmīgas sadarbības veicināšanai starp visām inovāciju radīšanā iesaistītajām pusēm.

Ekosistēma, kā termins nāk no bioloģijas un ekonomikā to izprot kā dažādu spēlētāju savstarpējo sadarbību, mijiedarbību, kas ir izdevīga visiem un kuras rezultātā rodas sinerģija un kopēja sistēmas attīstība. Ekosistēmā ir svarīgi, lai sadarbotos spēlētāji no dažādiem sektoriem.

Pēcdoktorantūras pētījums ”Efektīvas inovāciju ekosistēmas izveides iespējas Baltijas valstīs” analizē pašreizējo situāciju valsts, privātā sektora un pētniecības institūciju sadarbības praksē, kā arī salīdzina to ar notiekošo kaimiņvalstīs. Turklāt pētījumā tiek analizēta vairāku Eiropas valstu pieredze inovāciju ekosistēmas izveidē un uzturēšanā. Otrā pētījuma daļa ir vērsta uz inovāciju kapacitātes analīzi MVU sektorā, bet pēdējā daļa apskata konkrētas iniciatīvas, kas veicina sadarbības iespējas starp valsti, pētniecības institūcijām un privāto sektoru.

Salīdzinot ar Rietumeiropu un ASV, kur pastāv senas uzņēmējdarbības un riska kapitāla tradīcijas, Baltijas valstīs nopietns privātā kapitāla trūkums, kā arī sabiedrības neinformētība par straujās izaugsmes tehnoloģiskiem jaunuzņēmumiem, kas rezultējas arī valsts institūciju vājā izpratnē par atbalsta instrumentu piemērotību inovāciju ekosistēmas stiprināšanā.

Šajos procesos ļoti svarīga ir sadarbība starp valsti, privāto sektoru un izglītības iestādēm.

Pētījumu rezultātā ir tapušas vairākas publikācijas kopā ar sadarbības universitātēm – Turku Universitāti (Somija), Jagiellonian Universitāti (Polija), Lisabonas Universitāti (Portugāle), Tartu Universitāti (Igaunija) un Delftas Universitāti (Nīderlande). Izveidotas arī situāciju analīzes dažādās valstīs un dziļāks ieskats par notiekošo Latvija. Pētījums norisinās vēl šobrīd.

Pētījums tiek izstrādāts pēc  Eiropas Reģionālā attīstības fonda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts. Projekta nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/016

25. septembrī LU jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet “Zināšanu agorā” satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori, kopumā izskanēja teju 60 dažādi pētījumi. “Zināšanu agorā” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.