Foto: (c) Pixabay.com

Lai gan skolotāji uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās vispārējās un specifiskās kompetences iekļaujošajai izglītībai, tikai 11% Rīgas skolotāju jūtas komfortabli strādāt iekļaujošās klasēs. Tā atklāj pērn veiktais pētījums par skolotāju pašuztveri saistībā ar iekļaujošo izglītību un kompetencēm iekļaujošajai izglītībai.

Pētījumā, ko 2019. gadā īstenoja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece asociētā profesore Dita Nīmante un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas lektore un Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare, ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu piedalījās 1590 Rīgas skolu skolotāji, kuri vērtēja savas kompetences iekļaujošajai izglītībai. Pētījums atklāja tiešu saistību starp skolotāju izglītību iekļaujošajā izglītībā un to, kā skolotāji vērtē savas vispārējās un specifiskās kompetences. Skolotāji, kas ieguvuši formālo izglītību par iekļaujošo izglītību, jūtas kompetentāki iekļaujošajā izglītībā.

Izaicinājums gan jaunajiem, gan pieredzējušajiem
Pētījums parāda, ka lielākā daļa skolotāju Rīgā nav ieguvuši formālu izglītību iekļaujošajā izglītībā, daļa ir ieguvusi nelielu izglītību kursu veidā iekļaujošā izglītībā, piemēram, apgūstot 36 stundu kursus. Mazākā daļa bija to, kas ir ieguvuši izglītību par iekļaujošo izglītību vai nu studiju procesā vai pēc tam. Neskatoties uz to, ka skolotājiem ir nepietiekams izglītības līmenis, paši skolotāji, veicot pašvērtējumu, salīdzinoši augsti vērtējuši savas kompetences iekļaujošai izglītībai.

Lai gan skolotāji salīdzinoši augsti vērtē savas kompetences iekļaujošajai izglītībai un viņiem ir pozitīva attieksme pret iekļaujošo izglītību, viņi nejūtas komfortabli strādāt iekļaujošās klasēs: tikai 11 % skolotāju norāda, ka jūtas komfortabli, strādājot iekļaujošajās klasēs; 30% skaidri pauda, ka jūtas nekomfortabli, bet 59% bija atbildējuši “grūti teikt”, kas iespējams norāda, ka viņiem nav bijuši šāda pieredze, lai izvērtētu savas izjūtas strādāt iekļaujošā klasē. Tas attiecas gan uz gados jaunajiem skolotājiem, gan pieredzes bagātajiem pedagogiem.

“Pētījuma rezultāti kopumā liek domāt, ka iekļaujošā izglītība, īpaši bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušanās aspektā ir nopietns izaicinājums gan gados jaunajiem skolotājiem, gan pieredzes bagātajiem Rīgas skolotājiem. Būtiski, ka skolotāju izglītībai un pieredzei ir nozīmīga ietekme uz skolotāju kompetenci iekļaujošajai izglītībai - gan vispārējām, gan specifiskām,” norāda Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante*.Skolotājiem, kas apguvuši iekļaujošo izglītību, ir augstāka pašvērtējums gan par specifiskām, gan vispārīgām kompetencēm. Tādēļ aktuāls ir jautājums par to, kā nodrošināt, lai lielākā daļa Rīgas skolotāju izglītotos par iekļaujošo izglītību, apgūstot gan vispārējās kompetences iekļaujošai izglītībai, bet īpaši tās specifiskās kompetences, kas nepieciešamas, lai iekļautu bērnus ar speciālajām vajadzībām vispārizglītojošajā skolā.”

Jāmācās visiem kopā
Lai gan atsevišķas kompetences var attīstīties laika gaitā (ar pieredzi), tomēr dažu kompetenču attīstībai ir nepieciešama mērķtiecīga izglītība. Tas varētu palīdzēt skolotājiem justies komfortablāk, strādājot iekļaujošās klasēs. “Katru gadu valsts tērē ievērojamus līdzekļus skolotāju tālākizglītībai, tādēļ būtu rūpīgāk jāizvērtē, cik tālākizglītība ir bijusi efektīva un vai tā ir pietiekama pēc 36 stundu apguves, cik skolotāji tajā ir piedalījušies, būtu jānodrošina, ka visi skolotāji apgūst vismaz minimālo stundu skaitu par iekļaujošo izglītību. Tāpat vēl bez tā, ka tiek organizēti kursi par iekļaujošo izglītību, būtu attīstāmas tādas prakses, kur ir iespēja mācīties visiem skolotājiem kopā darba vietā – skolā,” uzsver D. Nīmante.

Piemēram, analizējot konkrētus pozitīvos prakses piemērus, dodoties pieredzes apmaiņā pie skolotājiem, kas veiksmīgi tiek galā ar iekļaujošās izglītības jautājumiem un jūtas komfortabli, vienoties par konkrētu metodisku līdzekļu vai grāmatu kopā lasīšanu, pēc izlasīšanas diskutēt, ieviešot praksē konkrētas metodes un paņēmienus. Skolā kopā metodiskajās komisijās vai resursu grupās var izvērtēt jau Latvijā un citviet pasaulē izstrādātos materiālus, tos papildinot un pilnveidojot.

Pasaulē ir izveidotas vairākas elektroniskās vietnes, kur ir iespēja iegūt dažādas praktiskas idejas un iepazīties ar jau izstrādātiem metodiskiem materiāliem. Viena no šādām vietnēm ir pieejama arī latviešu valodā, tā ir izstrādāta “Erasmus” projekta “My-HUB – tiešsaistes repozitorijs iekļaujošām labajām praksēm, resursiem, resursiem, metodikai lietošanai formālajā un neformālajā izglītībā” (https://www.inclusion-hub.eu/?lang=lv) laikā, kā platforma, kurā ir apkopotas skolotājam izmantojamas iekļaujošās labās prakses no Latvijas un citviet Eiropas.

Arī jaunveidotajā maģistra studiju programmā “Izglītības zinātnes”**, kas ir viena no jaunās pedagogu izglītības sistēmas studiju programmām, pedagogiem ir iespēja specializēties studiju virzienā “Dažādība un iekļaušanās izglītībā”.

Pasaulē pētnieki atzinuši, ka skolotājs ir viens no visbūtiskākajiem faktoriem, kas tieši ietekmē to, vai klasē tiks īstenota iekļaujošā izglītība. Pētījumi norāda, ka skolotājam nepietiek ar pozitīvu attieksmi pret iekļaujošo izglītību, skolotājam jāzina, jāprot, “kā to izdarīt”, viņam jābūt specifiskām kompetencēm, kā arī jāizjūt pašefektivitāte tajā, ko viņš dara. Tādēļ skolotāju izglītība iekļaujošai izglītībai ir noteicošs faktors, lai veicinātu iekļaujošās izglītības praksi.

*Dr. Paed. Dita Nīmante ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece, jaunās maģistra studiju programmas “Izglītības zinātnes” direktore. Pētnieciskās intereses saistās ar iekļaujošo izglītību, klasvadības aspektiem, vardarbības mazināšanu, skolotāju izglītību iekļaujošai izglītībai.

**Maģistra studiju programma “Izglītības zinātnes” ir viena no jaunās pedagogu izglītības sistēmas studiju programmām Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas” (Nr. 8.2.1.0/18/I/004). Plašāk par studiju programmu: https://www.lu.lv/studijas/fakultates/pedagogijas-psihologijas-un-makslas-fakultate/magistra-limena-studijas/izglitibas-zinatnes/.

Dalīties

Saistītais saturs