Latvijas Universitātes Politikas zinātnes studenti izstrādājuši pētījumu par Latvijas sabiedrības skatījumu uz Covid-19 pandēmiju

Pētījumu veido vairāki tematiskie bloki: reprezentatīva sabiedriskās domas aptauja; valsts iestāžu darbības un komunikācijas krīzes apstākļos apskats; mediju komunikācija un dezinformācija pandēmijas apstākļos.

Studenti aptaujāja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju ar mērķi noskaidrot to skatījumu uz valsts pārvaldes darbu krīzes apstākļos, ES un NATO atbalstu, kā arī par mediju vēstījumiem, ar ko tie sastapušies.

Pētījumā noskaidrots, 66% aptaujāto latviešu un 51 % krievvalodīgo  pozitīvi vērtē valsts pārvaldes iestāžu komunikāciju un izmaiņas pakalpojumu pieejamībā. Visvairāk neapmierināto ar komunikāciju bijis starp respondentiem pensijas vecumā. Kopumā vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdība rīkojusies veiksmīgi pandēmijas ierobežošanā, taču vienlaikus uzskata, ka komunikācija varētu būt vēl veiksmīgāka un būtu nepieciešams sniegt plašāku finansiālo atbalstu atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem.

Valsts vai pašvaldību iestāžu sniegtos atbalsta mehānismus izmantojuši vien ap 10 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tie bijuši dīkstāves pabalsti, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai  atbrīvojumi no nomas maksas un nomas maksas samazinājumi. Aptauja arī iezīmē, ka kopumā Latvijas sabiedrība ir gatava turpināt strādāt un darīt to, kas nepieciešams, lai pārvarētu krīzes (gan epidemioloģisko, gan ekonomisko).

Vērtējot ES iesaisti krīzes pārvarēšanā, ap 50 % aptaujāto uzskata, ka tā ir pietiekama. Ir novērojama korelācija starp vecumu un viedokli: gados jaunākie uzskata, ka ES iesaiste ir pietiekama, kamēr gados vecāki to vērtē kā nepietiekamu. Uz jautājumu “kāda ir sadarbība starp valstīm un starptautiskajām organizācijām krīzes pārvarēšanā”, gados jaunākie respondenti drīzāk sliecas domāt, ka valstis krīzi pārvar individuāli, kamēr teju puse vecākās paaudzes pārstāvju uzskata, ka ir novērojama sadarbība.

Nozīmīgākais informācijas avots iedzīvotājiem krīzē bijusi interneta vide: aptuveni 70 %  respondentu norādījuši, ka par aktualitātēm uzzina no sociālajiem tīkliem un interneta portāliem. Visbiežāk respondenti kā nozīmīgāko mediju nosaukuši ziņu portālu Delfi. To izmanto 61% latviski runājošo un 78% krievvalodīgo respondentu. Otrajā vietā ierindojās LSM (lietojuši 50 % latviešu un 22% krievvalodīgo), bet trešajā - TVNET ( izmantojuši 38% latviešu un 35% krievvalodīgo). Rietumu mediju lietojums arī krīzes apstākļos saglabājies zems: 17 % iepazinušies ar BBC saturu, 11 % - CNN, kamēr Euronews izmantojuši 13% respondentu.

Vairāk nekā puse aptaujāto (59 %) pauduši uzskatu, ka valdība un PVO varētu neizpaust svarīgu informāciju. Bet 27 % nedomā, ka notikusi informācijas noklusēšana. Visnegatīvāk noskaņoti ir respondenti 26-35 gadu vecumā, kā arī bezdarbnieki un pašnodarbinātās personas. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto norādīja, ka ir sastapušies ar dezinformāciju vai sazvērestības teorijām saistībā ar Covid-19 krīzi. Visbiežāk ar to cilvēki sastapušies Facebook vietnē. Vienlaikus respondenti ir norādījuši arī atsevišķus ziņu portālus, kuros viņuprāt tikusi publicēta  apšaubāma informācija.

Domājot par nākotni, vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauduši uzskatu, ka globālā pandēmija negatīvi ietekmēs gan valsts, gan personīgo nākotni, radot: ekonomisko krīzi, finansiālas problēmas, kā arī paaugstinās bezdarba līmeni.

Pētījuma sadaļā, kurā analizēja valsts iestāžu darbu, apskatītas institūciju mājaslapas, izvērtēti iepirkumi ārkārtas situācijai. Valsts iestāžu mājaslapas analizētas, balstoties uz sekojošiem principiem: cik ērti tās ir lietojamas; kādu informāciju sniedz par Covid-19 un ieviestajām izmaiņām; cik pārskatāmi pasniedz informāciju kopumā. Autori secināja, ka valsts iestāžu  mājaslapu kvalitāte ir ļoti nevienmērīga: ir daudz veiksmīgu risinājumu, tomēr ir gana daudz gadījumu, kad informācija ir nepārskatāma vai nav izvietota pietiekamā apmērā. Gandrīz pusē no 112 pētītajām mājaslapām ir izveidota atsevišķa sadaļa informācijai par darbību ārkārtas situācijā. Tomēr informācija par izmaiņām iestāžu darbībā netika publicēta ceturtdaļā mājaslapu.

Pētījuma blokā, kas analizēja mediju vēstījumus krīzes apstākļos, apskatīti vietējie un vairāki ārvalstu mediji. Studenti sekoja līdzi politiskajai komunikācijai par Covid-19, kā arī  analizēja dezinformāciju un tās avotus. Kopumā mediju sektors izvērtēts sekojošos aspektos: ekonomisko seku atspoguļojums; sociālo seku atspoguļojums; kopīgais un atšķirīgais informācijas atspoguļojumā. Pētījumā konstatēts, ka divi nozīmīgākie dezinformācijas avoti ir Krievijas Federācija un Ķīnas Tautas Republika. Vienlaikus, analizējot Latvijas informācijas telpu, secināts, ka Krievija ir vienīgā, kas izplata tieši uz Latvijas auditoriju vērstu dezinformāciju.

Studentu projekts ir daļa no plašāka pētījuma par Latvijas iedzīvotāju subjektīvo drošības uztveri vairāku gadu garumā, ko finansē Latvijas Zinātnes padome. Pētījuma rezultāti tiks apkopoti grāmatā, kas plašākai sabiedrībai būs pieejama nākamgad. Papildus informācija par pētījumu pieejama pie prof. Žanetas Ozoliņas (zaneta.ozolina@lu.lv).