Akadēmiskais centrs
Jau četru gadu vecumā es pratu divas valodas – krievu un latviešu, skolā sāku mācīties trešo valodu un sapratu, ka valodu zināšanas ne tikai paplašina redzesloku, ļauj apgūt citu cilvēku kultūru, tradīcijas, bet arī padara cilvēku veiksmīgu.
Latviešu valoda un kultūra ir mana bagātība: tradīcijas, mentalitāte, tautas raksturs un paražas. Paaudzes mainās, bet atstātais kultūrmantojums paliek pēcnācējiem, tā ir mūsu saikne starp pagātni un nākotni, tāpēc izvēlējos Baltu filoloģijas studijas, lai stiprinātu un pilnveidotu mūsu valsts kultūru.
Godīgi sakot, sākumā man īsti nepatika tas, ko izvēlējos. Domāju, ka neattīstos, neesmu īstajā vietā (bija arī domas pamest Universitāti), bija grūti, bet es esmu mērķtiecīgs un spītīgs, ticu sev, tāpēc riskēju, un tas attaisnojās!
Triju gadu laikā es piedzīvoju trīs neparastas dzīves: pirmā – Latvijas Universitātē, kur studēju latviešu valodu, literatūru, mums bija arī studiju kursi par latviešu folkloru un teātri Latvijas vadošo speciālistu vadībā, mācījos arī lietuviešu valodu, tādējādi veidojot sevi par spēcīgu personību ar zināšanās balstītām prasmēm; otrā – Klaipēdas Universitātē (izmantojot Erasmus+ mobilitātes iespējas), kur es labā līmenī apguvu lietuviešu valodu, iepazinos ar lietuviešu literatūra, valodniecību, vēsturi un folkloru, tādā veidā iepazīstot baltu kopību; trešā – Kauņas Universitātē, kur, jau izmantojot savas lietuviešu valodas prasmes, mācījos kritiku un radošo rakstniecību.
Studiju laikā es iemācījos konstruktīvi kritizēt, gūt izpratni par rakstīšanu kā procesu – no teksta plānošanas līdz izstrādei, rediģēšanai un pārskatīšanai. Ar prieku atceros dalību LU Lituānistikas centra rīkotajā tulkošanas darbnīcā kopā ar lietuviešu autoriem, kas bija interesants piedzīvojums. Spilgtā atmiņā ir arī vasaras folkloras ekspedīcija Latgalē profesores Janīnas Kursītes vadībā – mēs devāmies pie teicējiem, uzklausījām viņu dzīvesstāstus, runājām par dzīvi, vērtībām, tradīcijām. Es biju nepieredzējis pētnieks, šī bija mana pirmā pieredze, bet līdz ar pieredzi nāk prasme – prasme intervēt, uzklausīt, sadzirdēt, saprast.
Studiju laikā esmu arī sapratis, ka Universitāte nav mehānisks struktūrvienību apvienojums, bet gan dzīvs organisms, kurā viss mijiedarbojas, papildina un savstarpēji bagātina cits citu un nemitīgi attīstās.
Šis attālināto studiju pavasara semestris nebija viegls arī mums, studentiem. Arī bakalaura darbu aizstāvēšana pirmo reizi notika tiešsaistē. Taču, pateicoties mūsu lieliskajai Baltu filoloģijas BSP noslēgumu komisijas sekretārei lektorei Sigitai Kušnerei, viss izdevās lieliski! Protams, bija neliels uztraukums, bet es tiku ar to galā. Visi darbi bija tik dažādi, unikāli un interesanti. Gandarījums bija, kad sajūti, ka mūsu – nākotnes zinātnieku – idejas tiek atbalstītas. Tik patīkami, kad pēc aizstāvēšanas studentam pasaka labus vārdus, tas motivē attīstīties nākotnē! Paldies visiem mācībspēkiem un LU Humanitāro zināņu fakultātei! Es no visas sirds apsveicu savas kolēģes un lepojos ar mums visiem!
Es izvēlos folkloristiku kā manu nākotnes ceļu, kuru apgūšu maģistrantūrā. Tici sev, mīli, attīsties, esi brīvs, dzīvo, riskē! Nebaidies kļūdīties! Un atceries, ka, aizveroties vienām durvīm, atveras citas.
Jūlians pie LU galvenās ēkas
