Akadēmiskais apgāds laidis klajā Aivara Strangas monogrāfijas otro, papildināto izdevumu

„Aivara Strangas grāmata ir aizraujošs pētījums par Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimniecisko politiku (1934–1940). Autors sev raksturīgajā informatīvi piesātinātajā stilā, dažviet eleganti iezibinot lasītāja prātā iepriecinošu, teju nojaušamu intelektuālo ironiju, vēstī arī par to, ko mēs vēl nezinājām par Ulmaņa autoritārās valdības iecerēm un paveikto tautsaimniecībā,” atzīmē vēsturniece Ineta Lipša.

Darba ievadā sniegts plašs historiogrāfijas pārskats, turpinājumā autors vērtē Latvijas saimniecisko stāvokli apvērsuma priekšvakarā un autoritārā režīma ekonomisko politiku. Pētījuma galvenais mērķis, kā norāda Aivars Stranga, „ir izvērtēt autoritārās valdības politiku Latvijai vissarežģītākajos jautājumos – tie ir darbaroku trūkums laukos un rūpniecības ekstensīva attīstība. Lielākā uzmanība veltīta Latvijas Darba centrāles .. darbībai un Saimnieciskā dienesta likumam, kas noteica pilnīgu valsts kontroli pār darbaspēka kustību, kā arī valsts ekonomiskajam stāvoklim un ekonomiskajai krīzei, kas sākās 1939. gada rudenī. [..] Otrs svarīgs mērķis ir izvērtēt plānsaimniecības tendences valsts ekonomiskajā politikā un sīki apskatīt sešgadīgā valsts plāna projektu, kas tika izstrādāts 1938. gadā. Šī projekta (tēžu) izvērtējums ļauj arī gūt priekšstatu par valsts saimniecības un atsevišķu tās nozaru stāvokli”. Tomēr darbaspēka trūkums nebija vienīgā problēma laukos – trūka arī saimnieku, un papildinātajā monogrāfijas izdevumā autors aplūko arī šo jautājumu.

Pētījumā izmantots bagātīgs avotu un literatūras klāsts – piemēram, 6 gadu valsts plāna projekts tik plaši mūsu akadēmiskajā literatūrā analizēts pirmo reizi. Detalizēti aplūkots, kā valsts iejaucās saimniecībā, visplašāko vērienu gūstot 1939.–1940. gadā, īpaši darbaspēka kustības kontroles ziņā. Tāpat autors pievērsies vairākām citām problēmām – laukstrādnieku un saimnieku augošajam trūkumam laukos, valdības nostājai pret minoritātēm, dažādiem piespiedu pasākumiem, kas bija vērsti pret iedzīvotājiem un izraisīja viņos neapmierinātību. Mazturīgāko ļaužu ikdienu ietekmēja augošā dzīves dārdzība, pilsētu strādniekus – skarbie dzīves apstākļi, turklāt pastāvēja ārkārtīga iedzīvotāju kontrole.

„Ar šo monogrāfiju Latvijas historiogrāfija ir ieguvusi detalizētu stāstu par Ulmaņa autoritāro režīmu. Pētījums balstīts uz Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem, aplūkotā laika preses publikācijām, daudziem citiem vēstures avotiem un vēsturisko literatūru.

Analizētais jauno faktu materiāls liek nobirt bez barotnes palikušajām “vīģes lapām”, ar kurām līdz šim sevi piesedza mīts par ulmaņlaikiem kā zelta laikiem Latvijas valstiskuma vēsturē,” atzīst Ineta Lipša.

Otrajā monogrāfijas izdevumā, kas ir divtik apjomīgāks par iepriekšējo, atsevišķā nodaļā apskatīta Latvijas Kredītbankas darbība, tāpat ir būtiski papildināts pārējo nodaļu saturs, īpaši pievēršot uzmanību amatniecības stāvoklim Latvijā, nodokļiem un tautsaimniecības mobilizācijas plānam, tā sauktajai latviskošanas politikai tirdzniecībā un rūpniecībā un jaunajiem nacionālajiem uzņēmumiem, protams, atspoguļoti arī paša Kārļa Ulmaņa uzskati un viņa loma Latvijas saimniecības vadīšanā.

LU Akadēmiskā apgāda izdevumus visizdevīgāk iegādāties pie apgāda tirdzniecības speciālistes Intas Sakalovskas Aspazijas bulvārī 5 - 132 (mob.: 29333919).