Akadēmiskais centrs
Par šo lielo notikumu Latvijas un lībiešu vēsturē LU Lībiešu vadītājs Valts Ernštreits saka: “Izrādās, ka krīzes laiks ir ne tikai pārdomu un jaunu tehnoloģiju apguves laiks, bet arī palīdz rast risinājumus gadu desmitiem ilgiem sasāpējušiem jautājumiem. Kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju esam spēruši lielu soli uz priekšu, lai veicinātu visas sabiedrības zināšanas par Latvijas pirmiedzīvotājiem – lībiešiem –, to mantojumu un lomu Latvijā. Tas, ka šīs zināšanas ir padarītas pieejamas vispārizglītojošo skolu skolēniem, kaut vai šādā – ārpusklases – formātā, liecina par to, ka valsts institūcijās pamazām aug izpratne par to, cik svarīgi ir rūpēties par saviem pirmiedzīvotājiem un arī par to aizmirsto Latvijas mantojumu, kas caurvij ikvienu latviešu valodas, kultūras un identitātes jomu. Tomēr ejams vēl tāls ceļš, lai zināšanas par lībiešiem un lībiešu valodu tiktu pietiekamā apmērā iekļautas izglītības programmu saturā, kā arī lībiešu valodas un kultūras apguves iespējas tiktu nodrošinātas ikvienam lībietim un lībiešu valodas un kultūras interesentam visos izglītības līmeņos.”
Lībiešu valodas stunda veidota, iesaistoties LU Lībiešu institūta pētniekiem, kuri veic dažādus institūta projektus. LU Lībiešu institūta pētniece Gunta Kļava, kas īsteno pēcdoktorantūras pētniecības projektu, kurā citu starpā ietverta lībiešu valodas apguves iespēju izpēte, šādi stāsta par darbu pie stundu satura: ”Ķeroties pie lībiešu valodas stundu satura veidošanas, uzreiz bija skaidrs, ka nedaudz vairāk nekā divās stundās – jo kopā būs skatāmas septiņas 20 minūšu garas nodarbības – nevienu valodu apgūt nav iespējams. Tāpēc izvēlējāmies formātu, kurā vairāk centāmies iepazīstināt ar lībiešu valodas skanējumu, vārdiem, vienlaikus atspoguļot arī lībiešu kultūru un tās saikni ar valodu – tās lietas, kurām vajadzētu radīt interesi tālāk iepazīt savdabīgo un nozīmīgo Latvijas pirmiedzīvotāju mantojumu.“
Covid-19 krīze ir nozīmīgs apliecinājums tam, ka izglītībā nākotnē elektroniskajām attālinātajām apguves iespējām būs izšķirīga loma, taču tieši tehnoloģijas var palīdzēt atrisināt daudzus jautājumus, ko nevar atrisināt ierastā veidā, piemēram, nodrošināt arī lībiešu valodas un kultūras pastāvīgas apguves iespējas visā Latvijā un piedāvāt tās arī citām valstīm. Tehnoloģijas un attālināta mācīšanās liek arī pārskatīt stundu saturu, jo ir labi redzams, ka šāds formāts pieprasa no skolas sola atšķirīgu pieeju un metodiku, tostarp valodu apguvē, taču jau tagad ir skaidri redzams, ka nākotnē tieši tehnoloģiju loma augs un izglītības programmu saturu un metodiku jau tagad jāsāk pielāgot šo tehnoloģiju prasībām.
Tieši tāpēc LU lībiešu institūts, arī sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem, kas darbojas citu apdraudēto valodu un kultūru jomā, aktīvi strādā pie virknes valodas dokumentēšanai un apguvei paredzētu rīku izveides un attīstīšanas, kuru uzdevums ir ne tikai nodrošināt Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – mantojuma pieejamību, bet arī būt par atbalstu un rosinājumu citām pasaules apdraudētajām valodām.
Lībiešu valodas stundas turpmāk būs skatāmas katru piektdienu līdz 29. maijam. Paplašinātā veidolā tās iecerēts izvietot arī LU Lībiešu institūta Youtube kanālā un iespēju robežās tiks papildinātas ar jaunām.
