MĒNEŠA MECENĀTS. Pētera Alunāna sirds filantropija

Šo stipendiju stāsts aizsākās ap 2000. gadu. Tā vien šķiet, ka tas ir kaut kas daudz vairāk nekā finansiāls atbalsts studijām, tā ir noturīga, draudzīga un cieša saikne starp ilggadējo LU fonda mecenātu, latvieti Pēteri Aleksandru Alunānu no ASV un daudzajiem ģimenes vārdā nosaukto stipendiju ieguvējiem. Šāda sirds filantropija rodas tad, kad jau no mazotnes esi ieaudzināts būt par labu cilvēku.

Palīdzēt nepazīstamajiem

Jau gadiem ilgi trimdā dzīvojošie latvieši bija atbalstījuši ģimenes locekļus Latvijā. Pirms nepilniem 20 gadiem tika pieņemts nu jau vairāku paaudžu latviešu studentiem svētīgs lēmums – dibināt Alunānu ģimenes stipendiju. “Mēs nolēmām atbalstīt nepazīstamus Latvijas jauniešus, kuri bija kļuvuši par bāreņiem, vai arī tiem bija ļoti apgrūtinoša finansiālā situācija. Kā pirmos stipendiju ieguvējus meklējām potenciālos studentus, kuri vēlējās studēt Latvijas Universitātē, bet grūtību dēļ to nespētu,” atminas mecenāts Pēteris A. Alunāns. Pirmā Alunānu ģimenes atbalstītā studente studijas LU uzsāka 2001. gadā.

Pēteris visas stipendiātes mīļi sauc par savām krustmeitām. "Alunānu ģimenes stipendija ir kā atspēriena punkts jauno studentu dzīvē. Stipendijas ir paredzētas bakalaura studiju gadiem. Man ir prieks un gandarījums, ka visas manas krustmeitas ir turpinājušas studijas arī maģistra studiju programmā. Lepojos ar viņu sasniegumiem!" tā komentē mecenāts. Par savām krustmeitām P. Alunāns sauc Elitu, Jekaterinu, Kristīni, Aritu, divas Zanes, Artu Paulu un Deimanti. Divas LU studentes šobrīd raksta noslēgumu darbus, bet viena cītīgi turpina studijas bakalaura studiju programmā. Pārējās jau uzsākušas savu  karjeru Latvijā.

Labdaris aizkadrā

Aplūkojot ASV austrumu krasta tautiešu aktivitātes tīmeklī vai citos avotos, nebūs atrodams visai daudz fotogrāfiju ar Pēteri Alunānu. Tas ir tikai likumsakarīgi – viņš pats mīļuprāt fotografē, ar to sācis aizrauties jau agrā jaunībā. Arī profesionālās gaitas saistāmas ar fotogrāfa darbu Baltimorā. Bieži iemūžina Vašingtonas apkārtnē rīkotos latviešu pasākumus, kā arī dažādas norises latviešu skolā un vasaras nometnēs. Tāpat fotografējis pasākumus Lietuvas un Igaunijas vēstniecībā. Pēteris aktīvi iesaistās Latvijas vēstniecības organizētajās aktivitātēs. P. Alunāna fotogrāfijas publicētas laikrakstos, viņam bijušas vairākas personālizstādes.

Alunāns ieguvis maģistra grādu bioloģijā un karjeru veidojis gan kā zinātnieks, gan procesa un projektu inženieris. Laulības saites vienojis ar Barbaru Yano Alunāns (1943). Abu dēls Aleksandrs Yano Alunāns ir dzimis un ieguvis maģistra grādu ASV, bet šobrīd dzīvo un strādā Rīgā un ikdienu pavada sportiskā garā – viņš ir futbola treneris Baltijā lielākajā futbola skolā METTA. Tāpat kā tētis aizraujas arī ar mūziku un fotogrāfiju. Pēteris un Barbara ir bieži viesi Latvijā, kur viesojas pie sava dēla, satiekas ar krustmeitām un daudziem, daudziem latviešiem, ko iepazinis ASV.

Latvieši Baltimorā

Lai gan visa dzīve ir pavadīta svešatnē, Pēteris A. Alunāns sevī izjūt īstenu latvieti, un viņu raksturo labi izkopta valoda, pirkstā Nameja gredzens. Tētis Aleksandrs Alunāns (1913-2001) dzimis Lietuvā, bet jaunības gadus pavadījis Rēzeknes, Daugavpils un Jēkabpils pusē. Mamma Milda (dz. Balodis) (1907-2002) nāk no Krustpils – abi satikušies un izveidojuši ģimeni Latvijā pirms Otrā pasaules kara, 1938. gadā. Pētera māsa Tatjana Marija (1940-2003) dzimusi vien dažus mēnešus pirms Latvijas okupācijas. 1944. gadā ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Karam beidzoties, Pētera vecāku ģimene dzīvoja bēgļu nometnē, kur tētis ierīkojis mazu rotkaļa darbnīcu. Tur bēgļu nometnē Bad Rēburgā jaunā ģimene kļuva kuplāka, sagaidot Pēteri Aleksandru (1947). Drīz vien ceļš turpinājās, līdz visi nonāca Merilendas pavalstī, ASV austrumu krastā. Tētis Aleksandrs Alunāns bija pazīstams rotkalis Gaŗezerā, ASV. Viņa darinātās dzintara un sudraba rotaslietas grezno ne vienu vien latvieti Amerikā, Kanādā un citur. Veikums daudzkārt apbalvots ar godalgām un atzinības rakstiem. Vēl šobrīd Gaŗezerā var aplūkot viņa veidotās norādes un piemiņas zīmes. Viņš pats par saviem līdzekļiem Gaŗezerā iekārtojis darbnīcu, kur daudzus gadus mācījis jauniešiem darināt rotas. Pēteris kopā ar savu dēlu Aleksandru Yano izveidoja Alunāna ģimenes stipendiju, īstenojot Pētera tēva Aleksandra Alunāna ideju un godinot viņa piemiņu.

Pēteris Alunāns jau kopš 1965. gada ir iesaistījies baltiešu aktivitātēs Baltimorā, kur piedalījies vietējos igauņu un latviešu ansambļos un koros kā muzikants, bet ar lietuviešiem izdejojis arī raitu deju soli. Uzstājies Baltiešu Dziesmu un Deju svētkos, kur pārstāvējis latviešus Milvokos, Toronto un Klīvlendā, divas reizes bijis Čikāgā, kur dejojis gan ar latviešiem, gan ar lietuviešiem, Baltimorā pārstāvējis visas trīs valstis, bet Stokholmā piedalījies igauņu sastāvā. Pirmoreiz Latviju apmeklējis vien 1977. gadā.

Gadiem ilgi uzturot ciešus kontaktus ar baltiešiem un piekopjot tās kultūru, izveidojušās tuvas attiecības ar daudziem šo valstu cilvēkiem. “Pirms pāris gadiem es nolēmu piešķirt mūsu ģimenes stipendijas arī Lietuvas un Igaunijas studentiem. Pašlaik atbalstu saņem studente no Viļņas Universitātes, bet jau drīz ceru atbalstīt arī igauņu studentu,” ar nākotnes iecerēm dalās mecenāts.

Pēteris Alunāns – Latvijas vārda nesējs ASV

“Mecenāts Pēteris Alunāns ar ģimeni allaž ir atsaucīgs un gādīgs. Ikreiz, kad LU un LU fonda pārstāvji viesojas ASV, viņš rūpējas par tikšanās daudzpusību un palīdz uzrunāt, kā arī pulcēt vienuviet arvien vairāk tur dzīvojošo tautiešu, tā iepazīstinot ar Latvijas Universitātes un LU fonda sasniegumiem. Vairākkārtīgi savu apmeklējumu laikā esam palikuši Alunānu ģimenes vasarnīcā Baltimorā. Arī tad, ja ir nepieciešama LU pārstāvju nogādāšana uz tikšanos ar vietējo Amerikas latviešu saimi, Pēteris Alunāns vienmēr palīdz. Vašingtonā ikgadējās Eiropas nedēļas laikā Pēteris Alunāns ir iedvesmas pilns – līdzās Latvijas Republikas vēstniecības pārstāvjiem vairākiem tūkstošiem apmeklētāju stāsta par studiju iespējām Latvijas Universitātē”, tā par sadarbību ar mecenātu Pēteri Alunānu dalās LU fonda izpilddirektore, valdes locekle Laila Kundziņa.

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.