Foto: Māris Greidāns

Ne lietus, ne vējš nespēja apturēt zinātnes entuziastus 28. septembrī apmeklēt Eiropas Zinātnieku nakts Latvijas Universitātes zinātnes stacijas. LU pētnieki un studenti bija parūpējušies par plašu programmu – no vairākiem iespaidīgiem demonstrējumiem līdz pat iestudētām izrādēm un informatīvām lekcijām.

 

Foto galerija

Domas lido

Vislielākā rosība Eiropas Zinātnieku naktī bija novērojama Akadēmiskā centra Dabas mājā, kurā durvis vēra Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Bioloģijas fakultāte,
Ķīmijas fakultāte, Ķīmiskās fizikas institūts, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes optometrijas nodaļa, Filozofijas un socioloģijas institūts, LU Muzejs, kā arī citas zinātniskās iestādes. Dabas mājas otrajā stāvā ikviens varēja izmēģināt lidināt dronu, kurš tika darbināts nevis ar pulti, bet ar domu palīdzību. Mākslīgā intelekta pētniece Natālija Kosmina no Francijas ir radījusi ķiveri, kura spēj detektēt smadzeņu elektrisko potenciālu. Ikvienam, kas ķiveri uzlika galvā, pētniece lika domāt par mākoni, tad drons pacēlās augšup, bet brīdī, kad cilvēks iedomājas par zāli, drons laidās lejup. N. Kosminas radītajai tehnoloģijai ir plaši pielietojumi, pētniece ir izveidojusi lietotni “Gudrā māja”, kas domāta cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem, kuri nevar parunāt vai pamirkšķināt acis, bet ir funkcionējošas smadzenes. Gudrajā mājā ierīces ir aprīkotas ar šo tehnoloģiju, kas nozīmē, ka brīdī, kad cilvēks iedomājas, lai atveras durvis, tās atvērsies, brīdī, kad iedomājas, lai ieslēdzas televizors, tas ieslēgsies. Tehnoloģija var detektēt arī dažādus stāvokļus, piemēram, stresu, depresiju un pašnāvnieciskas domas. Savukārt Bioloģijas fakultātes studenti apmeklētājus iepazīstināja ar draudzīgajiem sienāžiem, zarkukaiņiem, lapkukaiņiem un prusakiem, kuri daži ir fakultātes iemītnieki, bet daži – pašu studentu mājdzīvnieki. Kukaiņus apmeklētāji varēja paņemt rokās un daudz par tiem uzzināt. Kā skaidroja Bioloģijas fakultātes maģistrantūras 1. kursa studente Anna-Marija Knoka, šādus mājdzīvniekus ir viegli uzturēt. “Galvenais, lai mājās būtu silti, lai būtu ēdiens – dažādu veidu lapas. Prusakiem var dot kaķu barību, auzu pārslas, burkānus, jo viņi ir visēdāji. Tajā pašā laikā viņi var apēst viens otru... Kāds prieks no tāda mājdzīvnieka? Tu viņus pabaro divas līdz trīs reizes nedēļā, apsmidzini ar ūdeni, viņi padzeras. Viņi ir viegli uzturami, ja zini, ko darīt. Jā, jūs nevarat viņu samīļot, bet tajā pašā laikā jūs varat skatīties uz dabu. Piemēram, lapkukainis kustas, lai imitētu, ka viņš ir zars vai lapa, un tu vari domāt, ka viņš dejo ča-ča-ča. Kad viņš staigā pa roku, tā taču ir patīkama sajūta, kā masāža,” aizrautīgi skaidroja studente.

Jauna ierīce vēža agrīnai diagnostikai

Jau pirms plkst. 18.00 pie Atomfizikas un spektroskopijas institūta pulcējās bariņš interesentu, kas nevarēja vien sagaidīt, kad durvis vērs institūta pētnieki un demonstrēs zinātnes sasniegumus. Institūta piecos stāvos varēja vērot dažādu starojumu un gaismas avotu demonstrācijas, kā strādā 3D printeris, 500 reižu palielinājumā apskatīt mobilo telefonu pikseļus, drukātus materiālus, cukura graudiņus utt.. Institūtā pētnieki demonstrēja jaunu portatīvu ierīci, kas radīta ādas vēža agrīnai bezkontakta diagnostikai. Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks un šī projekta zinātniskais vadītājs Dmitrijs Bļizņuks apmeklētājiem demonstrēja, kā ar ierīces palīdzību tiek uzņemti autofluorescences un difūzās atstarošanas attēli zaļajā, sarkanajā un infrasarkanajā starojumā. Piemēram, uzliekot ierīci uz dzimumzīmes, uzņemtajos attēlos iespējams noteikt, vai veidojums ir labdabīgs, vai ļaundabīgs. Tāpat pētnieki radījuši mākoņdatošanas servisu, kurā programma veic pārveidojumus un nosaka, vai cilvēkam veidojums ir drošs vai nav drošs. Ierīci radījuši RTU un LU zinātnieki.

Zinātne bērniem

Dažādās krāsās izgaismota Zinātnieku naktī bija Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte. Apmeklētāji varēja risināt dažādus prāta un matemātikas uzdevumus, zīmēt ar gaismas avotiem, vērot, kā dažādos apstākļos uzvedas dažādi šķidrumi un pat baudīt ātri saldētus cepumus. Šeit bija īpaši padomāts par mazākajiem ķipariem – Prātnieku laboratorijā varēja spēlēt lāzeru un hidraulikas spēles, radošajās darbnīcās no papīra izveidot mehanizētu plaukstu un aktivitātēs iesaistīties aicināja nevis pieaugušie, bet gan bērni, Prātnieku laboratorijas dalībnieki. Vēstīts, ka 28. septembrī jau 13. reizi Latvijā notika Eiropas Zinātnieku nakts. Eiropas Zinātnieku nakts projektu koordinē Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar vadošajām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Dalīties

Saistītais saturs