LU EZTF zinātnieki dosies ekspedīcijā uz Grenlandi

Šobrīd pasaules lielākā sala atrodas ģeopolitisko procesu epicentrā, pateicoties tās stratēģiski nozīmīgajam novietojumam Arktikā, potenciālajiem kritiski svarīgo izejvielu krājumiem un citiem objektīviem un neobjektīviem faktoriem. Tomēr jau trīs desmitgades Grenlande arvien straujāk zaudē ledus masu. Grenlandes ledus vairogs satur lielākos Ziemeļu puslodes ledus un arī saldūdens krājumus, kurš 2025. gadā atkal saruka par vairāk nekā 100 miljardiem tonnu. 

Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature", ir secināts, ka Grenlande kopumā ir zaudējusi vairāk ledus nekā uzskatīja iepriekš – kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem tā zaudējusi vairāk nekā triljonu tonnu ledus. Mūsdienās tie ir vidēji 30 miljoni tonnu katru stundu. Zinātnieki ir modelējuši, ka, ja globālās temperatūras kāpums pietuvosies 3,4°C, tiks sasniegts kardināls pagrieziena punkts, kas izraisīs Grenlandes ledus vairoga pilnīgu izzušanu, paaugstinot pasaules okeāna līmeni par ~7 m. Šāda katastrofa nav norisinājusies pat iepriekšējos, par mūsdienām siltākos, ledus laikmetos. Pasaules temperatūras kāpums sasniedza Parīzes nolīgumā minētos 1,5°C jau 2024. gadā. 

LU zinātnieki Grenlandē turpinās Kānākas ledus kupola pētījumus. Teritorija atrodas pie vistālāk Grenlandes ziemeļos esošās pilsētas, kas tika izveidota 1953. gadā. Iepriekšējās apdzīvotās vietas teritorijā ASV izveidoja Tules Gaisa bāzi, pārvietojot ciemu iedzīvotājus uz Jauno Tuli – Kānāku. Šobrīd bāze ir pārdēvēta par Pitufikas (Pituffik) Kosmosa spēku bāzi, kura ir Ballistisko Raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas (BMEWS) sastāvdaļa. Lai gan bāzē uzturas tikai nedaudz virs 150 ASV militārpersonām, 2004. gadā tika pārveidots 1951. gadā noslēgtais Grenlandes aizsardzības nolīgums, paredzot amerikāņiem neierobežotu piekļuvi bāzei, tādējādi iespēju militārpersonu skaitu salīdzinoši vienkāršotā veidā palielināt - tikai konsultējoties un informējot Dānijas un Grenlandes varasiestādes. Iespējams, šī nolīguma vēlreizēja papildināšana varētu būt risinājums arī šī brīža ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. 

Grenlandes ekspedīcijas dalībnieku un Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta mērķis ir izpētīt trīs lielāko Kānākas ledus kupola izvadledāju termālo struktūru, ledus biezumu, virsmas topogrāfiju un noteces sistēmu. Ņemot vērā iepriekšējo ekspedīciju pieredzi, ekspedīcijas dalībnieki gatavojas saskarties ar dažāda veida izaicinājumiem. 

Šajā Grenlandes daļā nereti nākas saskarties ar apgādes un loģistikas problēmām, piemēram, lidmašīnu kavēšanos laikapstākļu dēļ. Ekspedīcijas dalībnieki šajā gadā pavadīs aptuveni nedēļu uz katra no lielākajiem ledus kupola izvadledājiem, veicot mērījumus. Uz pētījumu teritorijām pētnieki nokļūs ar laivām, bet tālāk galvenokārt pārvietosies pa ledāju kājām, uz katra ledāja veidojot nometni ar telti, kur glabāt ierīču uzlādei nepieciešamo ģeneratoru un pārtikas krājumus. Ņemot vērā polāros apstākļus un dzīvi uz ledus, ekspedīciju atbalsta arī vietējie pārtikas ražotāji “Good Mood Meals”, “Rīgas Miesnieks” un uzņēmums “Karma Sock”. 

Lai gan Grenlandes perifērijas ledāji ir īpaši jutīgi pret klimata pārmaiņām, tajā skaitā būtiski ietekmējot jūras līmeņa celšanos un kalpojot kā nozīmīgs saldūdens resurss, pasaules zinātnieki pētījumus veic galvenokārt Grenlandes ledus vairoga mērogā. Perifēro ledāju termālais režīms vēl aizvien ir vāji izprasts, apgrūtinot uzticamu nākotnes prognožu veikšanu. 

Projekta ietvaros tiks veiktas divas ekspedīcijas 2026. un 2027. gadā, kuru laikā tiks izmantots ģeoradars, bezpilota lidaparāti un pasīvās seismikas pētījumu metodes, iegūstot jaunas zināšanas gan par pašreizējo ledāju stāvokli, gan to potenciālo attīstību, reaģējot uz straujām klimata pārmaiņām. Visi projektā iegūtie zinātniskie dati būs brīvi pieejami, sekmējot Arktikas pētniecību un iegūto zināšanu izplatīšanu Latvijā, Grenlandē un citur pasaulē. 

Ekspedīcija tiks īstenota ar Latvijas Zinātnes padomes FLPP projekta “ Ziemeļrietumu Grenlandes Kānākas ledus kupola izvadledāju termālā struktūra (Nr. lzp-2025/1-0242)” atbalstu, kurš tiek īstenots no 2016. līdz 2028. gadam.