Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene

Salaspils karsta kritene ir unikāla ar to, ka izveidojusies nesen – 2021. gadā. Tās pamatnē zem cilvēka veidota uzbēruma un kvartāra nogulumiem atsedzas devona nogulumieži, t. sk. augšējā devona Salaspils svītas ģipši. Tā kā ģipši ir Latvijas šķīstošākie ieži, visaktīvāko karsta procesu saistība tieši ar Salaspils svītu mūsu valsts teritorijā ir acīmredzama. Salaspils svītas ģipšainie ieži ir pakļauti aktīviem karsta procesiem Skaistkalnes, Allažu, Baldones apkārtnē un citur. Salaspils kritene ilustrē karsta procesa kā viena no Latvijas ģeoloģiskajiem apdraudējumiem ietekmi uz apkārtējo vidi. Šis process mūsu valsts teritorijā ir aktīvs, un neviens ģeoloģisks novērojums vai mērījums neliecina, ka šī aktivitāte varētu samazināties. Latvijā iežu šķīšanas un iegruvumu veidošanās apdraudējums ir jāņem vērā kā būtisks faktors, plānojot jebkāda veida cilvēka darbību karsta ietekmētajās teritorijās. Karsta apgabali ir arī ļoti jutīgi pret piesārņojumu, kas tur potenciāli var brīvi iekļūt pazemes ūdeņu nesējslāņos un izplatīties tālu no sākotnējās vietas. Pētījumi un novērojumi Skaistkalnes un Ezernieku karsta kriteņu teritorijā norāda uz ūdensrijēju un plaši savienotu pazemes ūdeņu sistēmu eksistenci. Par karsta procesiem un to norisi ir daudz neskaidrību, tādēļ ir nepieciešams paplašināt to pētījumus un monitoringu.

Jāpiebilst, ka termins “karsts” kā lietvārds no ģeoloģijas viedokļa nav saistīts ar gaisa vai ūdens temperatūru. Šis termins ir cēlies no Dināru kalnienes un apzīmē kaļķakmeņu, dolomītu, ģipšu un citu iežu šķīšanu un tās rezultātā notiekošās reljefa izmaiņas, galvenokārt negatīvu reljefa formu – ieplaku, piltuvju, kriteņu, t. s. karru, dabisku šahtu un aku – veidošanos. Vietām pasaulē karsta procesi ir tik intensīvi, ka ģipši, retāk karbonātieži, ir gandrīz pilnīgi iznīcināti, un veidojas plaši karsta lauki, kur par kādreizējiem iežiem liecina to vientuļi palikšņi. Karsta procesus sekmē silts un mitrs klimats, aktīva gruntsūdeņu plūsma, kā arī šķīstošo iežu iegulums tuvu Zemes virspusei.

Salaspils karsta kritene ir neparasta arī tās atrašanās vietas dēļ. Iegruvums notika tieši uz meža stigas, kas vēsturiski ir bijusi dzelzceļa uzbērums. To pazīst kā bānīša ceļu, kurš savulaik savienojis tuvumā esošās Zeltiņu ģipša raktuves ar tagadējo Salaspils staciju. Kopš te sāka darboties dzelzceļš kā transporta ceļš, ir pagājuši apmēram 120 gadi, savukārt to pārtrauca izmantot 1965. gadā.

Salaspils karsta kritene pēc savas izveides ir ievērojami paplašinājusies, taču arī daļēji aizbirusi. Salaspils dome ir iekārtojusi kritenes apkārtni un pašu teritoriju iežogojusi, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem. Ir uzlikts informatīvais stends par karsta procesu attīstību. Kritene ir pētīta ar ģeoloģiskām un ģeofizikālām metodēm, pētījumu dati publicēti Estonian Journal of Earth Sciences (Karušs et al., 2023).

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu. Plānots, ka publisks izglītojošs pasākums, kas veltīts Latvijas 2026. gada ģeovietai, notiks pie Gada ģeovietas oktobra sākumā, kad pasaulē atzīmē Ģeodaudzveidības dienu.

Latvijas Gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta LU EZTF, LU muzejs, biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, kā arī pārgājienu uzņēmums “Spectūrisms”. Gada ģeovietas popularizēšanā un izglītojošā pasākuma veidošanā tiks uzrunāta un iesaistīta arī Salaspils un tās novada pašvaldība.

Salaspils karsta kritene 2024. g. Redzams, ka tā ir daļēji aizgruvusi, kas ir dabīgs, šādām kritenēm raksturīgs process. Novērojumi liecina, ka 2026. g. janvārī kritene ir saglabājusies aptuveni līdzīgā stāvoklī. Kritene drošībai ir nožogota, un pie tās ir izvietots informācijas plakāts.