MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Jaunās aulas iesvētīšanas un Universitātes 16 gadu jubilejas akta programma

Iesvētīšanas atspoguļojums svētku programmā 

Akta programmas oficiālais nosaukums ir Latvijas Universitātes Jaunās aulas iesvētīšana un Universitātes XVI gada akts, 1935. gada 28. septembrī, kas drukāts papīra formā [1]. Programmas izmērs ir 23 x 14 cm, tā izdota 1935. gada septembrī sērijveidā savulaik Grāmatu spiestuves kooperatīvā Grāmatrūpnieks Vecrīgā, Pils ielā 14. Programma strukturēta 2 daļās, kur I daļa veltīta Jaunās aulas iesvētīšanai un II daļa LU 16 gadu jubilejai. Aptuvenais pasākuma norises laiks no plkst. 11.00 līdz 12.15 (iesvētīšana) un no plkst. 12.15 līdz 15:15 (jubilejas aktam). Tieši 1935. gads bija pirmais gads, kad LU svinēja savu jubileju (28. septembrī) Jaunajā aulā, noturot jubilejas svētku aktu. Laikposmā no 1919. līdz 1934. gadam jubilejas svētku aktus noturēja Mazajā aulā, ko vēsturiski sauca par "Veco aulu". Lai gan Jauno aulu atklāja ar ekumēnisko svētbrīdi, mūsdienās LU jubilejai veltītos ekumēniskos dievkalpojumus notur tikai Mazajā aulā. Programmā nav pieminēts fakts par LU Arhitektūras fakultātes profesora, latviešu arhitekta Ernesta Štālberga klātbūtni Jaunās aulas atklāšanā, kas ir ļoti svarīgi pašas aulas būvniecības vēsturē. E. Štālbergs ir projekta autors Jaunajai aulai, ko projektējis atbilstoši klasicisma un funkcionālisma arhitektūras stilam. Jaunā aula (pārsaukta par Lielo aulu 1939. gada 27. septembrī) [2] bija jauna LU saimes pulcēšanās vieta ar daudz lielāku vietu skaitu (kopā aptuveni 700 cilvēku zālē un balkonā), ko iesvētīja kā LU saimes simbolisku svētvietu. Iesvētīšanu vadīja LU Inženierzinātņu fakultātes docents Gustavs Klaustiņš ar Harmonijas prelūdiju, kam sekoja iesvētīšanas korālis un svētruna. Korāli un svētrunu vadīja LU Teoloģijas fakultātes profesors, goda doktors Teodors Grīnbergs, bet LU koris (mūsdienās jauktais koris Juventus) dziedāja svētdziesmu, pēc kuras profesors T. Grīnbergs iesvētīja Jauno aulu. Sekoja lūgšana no LU Teoloģijas fakultātes dekāna, profesora Voldemāra Maldoņa puses, un profesoram pirms aptuveni 5 gadiem (1930. gada 9. aprīlī) bija gods iesvētīt LU jauktā kora Dziesmuvaras karogu [3]. Sekoja atkārtots korālis, kas ar profesora-mācītāja T. Grīnberga svētījumu visiem klātesošajiem Jaunajā aulā noslēdza pasākuma I daļu. 

Pirmā jubilejas svētku akta Lielajā aulā atspoguļojums svētku programmā 

Jaunās aulas atklāšanas akta II daļu atklāja ar ievadrunu LU rektors Jūlijs Auškāps, kuras pilnais teksts nav iekļauts programmā. Savā ievadrunā (pilna ievadruna 131.-134. lpp.) rektors uzsvēra, ka "...svētku zāle [Jaunā aula] ilgus gadus [kopš LU dibināšanas] bija LU sapnis. [..] Šī svētku zāle ir jauna liecība un pierādījums gara uzvarai pār matēriju, liecību un pierādījums tam, ka stipra griba un garīgo vērtību slāpes pārvar visus šķēršļus [Lielās aulas būvniecība ilga vairāk kā 10 gadus sakarā ar līdzekļa trūkumu ekonomiskās krīzes laikā Latvijā 1920./1930. gadu mijā], liecība un pierādījumus, ka Latvijas valsts vara ir kultūras radītāja spēks, liecība un pierādījums latviešu nemitīgai un neapturamai dziņai pretīm gara gaismai un mūžīgām vērtībām [Latvijas valsti, Latvijas tautu un LU vieno kopīgs vēsturisks liktenis]." [4] Pēc LU rektora ievadrunas visi klātesošie ar Latvijas Valsts prezidentu Albertu Kviesi un Latvijas premjerministru Kārli Ulmani piecēlās kājās, lai dziedātu Latvijas valsts himnu Dievs svētī Latviju. Pēc himnas sekoja akadēmisks priekšlasījums, kura autors ir LU prorektors saimniecības lietās, mūsdienu Latvijas fizikas zinātnes pamatlicējs, vecākais docents Fricis Gulbis. Priekšlasījums bija par tēmu Masas jēdziens klasiskā un mūsdienu fizikā [5], kurā latviešu fiziķis stāstīja klātesošajiem par saviem 1934. gada apmeklējumiem kodolfizikas kongresos Londonas un Kembridžas universitātēs (Lielbritānijā). Pēc priekšlasījuma sekoja latviešu komponista Jāzepa Vītola dziesma "Gaismas pils"[6], ko izpildīja LU koris. "Gaismas pils" mūsdienās iekļaujas Latvijas kultūras kanonā, kļūstot par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku  gaismas un labā spēka simbolu. Pēc "Gaismas pils" LU rektors nosauca LU saimes zinātniskos sasniegumus, kas svētku programmā nav iekļauti. Tamdēļ nācās papildus pētīt LU vēsturiskos pārskatus un elektroniskos resursus zinātnisko sasniegumu, to autoru konstatēšanai. 

Apbalvotie zinātnieki un studenti 1935. gadā

LU atzinību ieguvušie zinātnieki 1935. gadā [7]: 

1. Eduards Laimiņš, LU Inženierzinātņu fakultātes vecākais docents, Latvijas Neatkarības kara (1918-1920) veterāns, Latvijas armijas pulkvedis, latviešu studentu korporācijas Latvia biedrs [8];
2. Tomāšs Masariks, Čehoslovākijas (1918-1993) dibinātājs, valsts pirmais prezidents, Kārļa Prāgas Universitātes filozofijas profesors;
3. Konstantīns Rončevskis, LU Arhitektūras fakultātes ārštata profesors, pazīstams klasiskās arhitektūras pētnieks, arheologs un mākslas tēlnieks;
4. Aimo Kārlo Kajanders, Helsinku Universitātes mežsaimniecības profesors, Somijas premjerministrs. 

Doktora grādu ieguvušie zinātnieki 1934./1935. ak. g. [9] 

1. Dr. ing. h.c. (goda doktora grāds inženierzinātnēs) piešķirts LU Inženierzinātņu fakultātes vec. doc. Eduardam Laimiņam; 

2. Habilitētos doktora grādus 1934./1935. ak. g. ieguva LU Ķīmijas fakultātes privātdocenti Jānis Krustiņsons fizikālajā ķīmijā un Pēteris Krūmiņš organiskās ķīmijas tehnoloģijā; 

3. Dr.agr. (doktora grāds lauksaimniecībā) LU Lauksaimniecības fakultātes profesoram Maksim Eglītim par tēmu Termiskās un elpošanas norises inficētos augos vai to daļās; 

4. Dr. for. h.c. (goda doktora grāds mežsaimniecībā) piešķirts Helsinku Universitātes profesoram, Somijas premjerministram A. K. Kajanderam. 

Godalgotie LU studenti par izcili izstrādātu kandidāta darbu 1934./1935. ak. g. [10] 

LU Arhitektūras fakultāte 

Roberts Legzdiņš (latvietis), kandidāta darbs Lauku celtnes, sevišķi dzīvojamās ēkas 19. gs. sākumā, un to iespaids uz mūsu dzīves un sadzīves izveidošanos;  

Roberts Skrabāns (latvietis), kandidāta darbs Arhitekta Jāņa Baumaņa dzīve un darbība, Arhitektu biedrības balva 150 LVL;

LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte 

Edmunds Zirnītis-Zirnis (latvietis), kandidāta darbs Lubānas izloksnes apraksts, II godalga; 

Leonhards Latkovskis (latvietis), kandidāta darbs Līvānu izloksnes apraksts, II godalga; 

Jānis Rudzītis (latvietis), kandidāta darbs Individuālais un sabiedriskais elements latviešu lirikā, I godalga; 

Alise Tabaka (latviete), kandidāta darbs Individuālais un sabiedriskais elements latviešu lirikā, II godalga; 

LU Inženierzinātņu fakultāte 

Jānis Balodis (latvietis), kandidāta darbs Gaujas hidrocentrāles projekts, cum laude (ar izcilību); 

Viktors Freijs (latvietis), kandidāta darbs Trigonometriskā punkta "Veccepļi" ģeogrāfiskā platuma un garuma noteikšana, summa cum laude (ar augstāko godu); 

Augusts Grundmanis (latvietis), kandidāta darbs Kuldīgas pilsētas kanalizācijas projekts, summa cum laude (ar augstāko godu); 

Jānis Kainašs (latvietis), kandidāta darbs Rīgas ostas izbūves projekts, summa cum laude (ar augstāko godu); 

LU Lauksaimniecības fakultāte 

Jānis Āboliņš (latvietis), kandidāta darbs Telefona un telegrāfa stabu dabiskā konservēšana, cum laude (ar izcilību); 

LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte 

Sergejs Šagarjans (armēnis), kandidāta darbs Dupīnu pagasta cikloīda [plaksnes līkne], I godalga; 

Irmgarde Embovica (vācbaltiete), kandidāta darbs Rīgas un Rīgas Jūrmalas ģeoloģiskā uzbūve un gruntsūdens apstākļi, I godalga; 

Richards Freibergs (latvietis), kandidāta darbs Ledus un pēcledus laikmeta nogulumi Abavas kreisā krastā pie Kandavas, II godalga; 

LU Mehānikas fakultāte 

Ilja Raiks (ebrejs), kandidāta darbs Asinhrono motoru palaišanas apstākļi, II godalga; 

Paulis Maneķis (latvietis), kandidāta darbs Kokamuižas ūdensdzirnavu pārbūves un modernizēšanas projekts, II godalga; 

Alberts Janmeijs (latvietis), kandidāta darbs Lokomotīves projekts, I godalga; 

Viktors Kaplāns (ebrejs), kandidāta darbs Spēkastacīja tekstilfabrikas vajadzībām, summa cum laude (ar augstāko godu); 

Jānis Raiska (latvietis), kandidāta darbs Mazsalacas linu vērptuve, summa cum laude (ar augstāko godu);  

Arturs Strēķis (latvietis), kandidāta darbs Hidroelektriska spēkstacija uz Ventas pie Kuldīgas, summa cum laude (ar augstāko godu); 

Alfrēds Langins (latvietis), kandidāta darbs Konstruētu un eksperimentāli pārbaudītu augstfrekvences sprostu, Tālsatiksmes telefona centrāles ēkas projekts; 

LU Medicīnas fakultāte 

Ernests Apse-Apsītis (latvietis), kandidāta darbs Zarnu uzbūve Latvijas iedzīvotājiem, I godalga; 

Jānis Līcis (latvietis), kandidāta darbs Novērojumi par seno latviešu galvas kausu uzbūvi,  
I godalga; 

Fridberts Tēbelis (latvietis), kandidāta darbs Statistiskas ziņas par izkaisīto sklerozi Latvijā,  
I godalga; 

LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte 

Jānis Sebris (latvietis), kandidāta darbs Paraugsaimniecību nozīme mūsu lauksaimniecībā, 
 II godalga; 

Benjāmiņš Treijs (latvietis), kandidāta darbs Kooperācijas saimnieciskā nozīme ražojošo spēku attīstībā, II godalga; 

LU Teoloģijas fakultāte 

Viktors Grāvītis (vācbaltietis), kandidāta darbs Tuvāko mīlestība nekristīgajās reliģijās, II godalga. 

Pēc godalgoto LU studentu apbalvošanas, atbilstoši programmai, sekoja LU kora dziesma "Ja ikviens tik zemē sētu", kas ir fragments no latviešu komponista Jurjāņu Andreja dziesmas "Nevis slinkojot un pūstot". Jubilejas svētku akta noslēgumā dziedāja arī Edvarta Virzas sacerēto, Jāzepa Vītola sakomponēto dziesmu "Līdzīgi saulei" (kopā 2 panti), kas mūsdienās ir oficiālā LU himna. LU savu himnu ieguva 1928. gada 28. septembrī, kad LU svinēja savu 9 gadu jubileju. 1920. gadu beigās LU aktīvi pievērsās savu simbolu kopšanai, kad LU himnu sacerēja īsi pirms Latvijas valsts 10 gadu jubilejas (1928. gada 18. novembris). Latvijas valsts ar LU pastāv līdzās viens otrai, atbilstoši tās devīzei Scientiae et Patriae (Zinātnei un tēvzemei) [11]. Pēc LU himnas sekoja noslēgums, kas oficiāli noslēdza LU 16 gadu jubilejas Svētku aktu. Ja mūsdienās LU jubilejai veltītā Senāta svinīgā sēde, citi svinīgie pasākumi noslēdzās ar starptautisko studentu himnu "Gaudeamus Igitur" (saīsinātā versija - 1., 4. un 5. pants; dziesmas pilnai versijai 7 panti) tad 20. gs. 20.-30. gados svētku aktus noslēdza ar LU himnu. Lai gan 20. gs. 20.-30. gados LU sāka iekļauties starptautiskajā studentu apmaiņā, tā turpināja sevi uzsvērt kā Latvijas valsts nacionālo Alma mater. Šodien turpinās 1935. gadā aizsāktā LU jubilejas svinīgā akta tradīcijas organizēšana Lielajā aulā, kas izpaužas ar latviskā pielāgošanu eiropeiskajam. Senāta svinīgajās sēdēs dzied gan “Gaudeamus Igitur”, gan “Līdzīgi saulei”.

Papildus informācija 

LU galvenā ēka 

360° tūre

Aulas pasaule: Lielajai aulai 75

1. LU vēstures (1919-mūsdienas) apakškolekcija. LU Muzeja LU vēstures kolekcija, inv. Nr. LUM4067 (Latvijas Universitātes Jaunās aulas iesvētīšanas un Universitātes XVI gada akta programma, 1935. gada 28.septembrī);
2. LU pašdarbības kolektīvu apakškolekcija. LU Muzeja LU vēstures kolekcija, inv. Nr. LUM3444 (LU 20 gadu jubilejai veltītā koncerta programmā 1939. gada 28. septembrī);
3. Filipa, L. 2025. MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Jauktā kora "Dziesmuvara" priekšmeti. Latvijas Universitātes Muzejs.;
4. Auškāps, J. 1938. Zinātnei un tēvijai: runas un sabiedriskie raksti, 1933.-1937. Rīga: Izdevniecība "Pagalms".;
5. Gulbis, F. (1935). Masas jēdziens klasiskā un mūsdienu fizikā. Universitas Nr. 9. (01.10.1935).;
6. Vītols, J. (1928). Gaismas pils. Digitālā bibliotēka.;
7. LU atzinību guvušie. Par mums. Latvijas Universitāte.;
8. Zeļenkovs, A. (2024). Studentu korporācija Latvia. Latvijas Nacionālā enciklopēdija.;
9. LU Pedagoģijas vēstures apakškolekcija. LU Muzeja LU vēstures kolekcija, inv. Nr. PED717 (Grāmata "Latvijas Universitātes (1919-1939): I un II daļa");
10. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts Vēstures arhīvs. Latvijas Universitātes studentu datu bāze.;
11. Zanders, M., Rubenis, R. 2024. Simboli ir vēstures neatņemama sastāvdaļa. Alma mater 2024 – 2.