Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju šogad saņēmusi jaunā fiziķe Annija Melece

Annija Melece fizikas studijas uzsāka 2022. gadā, toreizējā LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē (FMOF), pēc fakultāšu konsolidācijas bakalaura studijas pabeigtas Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē (EZTF). Paralēli studijām aktīvi darbojusies Studējošo pašpārvaldē un LU Studentu padomē. Piedāvājam iepazīt tuvāk jauno pētnieci un stipendijas ieguvēju.

Kā nolēmi studēt fiziku? Vai turpināsi studijas maģistrantūrā?

Vidusskolas fizikas skolotājs tik aizrautīgi vadīja stundas, ka 10. klasē izdomāju, ka varētu savu dzīvi arī turpmāk saistīt ar fiziku. Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes bakalaura studiju programmu "Fizika" izvēlējos tādēļ, jo zināju, ka būs iespējams jau bakalaura studiju laikā sākt strādāt institūtā un gūt praktisku pieredzi nozares speciālistu uzraudzībā. Lai gan šobrīd ir sajūta, ka iespēju ir tik daudz, ka nezinu ko izvēlēties, domāju, ka maģistrantūra ir loģisks turpinājums manam ceļam.

Ko Tev nozīmē šīs stipendijas iegūšana?

Tas ir atgādinājums, ka katrs darbs ir unikāls savā veidā. Tas, ka neieguvu izcilu vērtējumu par bakalaura darbu, ne obligāti nozīmē, ka mans darbs ir sliktāks nekā dažiem maniem kursabiedriem. Katrs jaunais un arī pieredzējušais pētnieks savā darbā iegulda laiku, enerģiju, degsmi un daļiņu sevis.

Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Dažbrīd šķiet, ka talants, ko vēl joprojām attīstu, ir darbu atlikšana uz pašu pēdējo brīdi un spēja tāpat tos izdarīt kvalitatīvi. Par nozīmīgākajiem sasniegumiem uzskatu 3 gadu cīņu (tai skaitā cīņu ar sevi) līdz bakalaura absolvēšanai, kā arī dažādus studentu pašpārvaldes projektus un iniciatīvas.

Kādas ir Tavas pētnieciskās intereses?

Grūti teikt, jo šķiet, ka tik daudz ko vēl nezinu, kas varētu būt interesants... Šobrīd darbojos vairāk ar materiālu pētniecību, kā arī daudz labāk patīk darboties eksperimentāli, nevis teorētiski.

Par kādu tēmu izstrādāji savu bakalaura darbu?

Mana bakalaura darba tēma ir "Redzamās gaismas interferometra izveide un tā veiktspējas raksturošana pjezoelektrisku materiālu pētniecībai". Būtībā izveidoju interferometru uz Maikelsona interferometra bāzes, ar kura palīdzību noteicu dažādu pjezoelektrisku materiālu pjezoelektrisko koeficientu. Tas tika darīts ar divām dažādām metodēm, kur viena labāk strādā uz materiāliem ar lielu pjezoelektrisko koeficientu, otra - ar mazu. Ievērojami ir tas, ka interferometra uzbūve ir relatīvi vienkārša, tomēr ar augstu izšķiršanas spēju. Izveidotā iekārta tagad ir LU Cietvielu fizikas institūtā, kur nepieciešamības gadījumā kolēģi varēs nomērīt pjezoelektrisko koeficientu savam paraugam.

Vērtēšana un stipendijas piešķiršana

2024./2025. akadēmiskajā gadā bakalaura grādu fizikā ieguvuši 23 studenti, no kuriem 7 studijas pabeiguši ar izcilību. Labāko bakalaura darbu eksperimentālās fizikas jomā komisija noskaidrojusi, izvērtējot vairākus faktorus – gan veiktā eksperimenta sarežģītību un eksperimentāli iegūto rezultātu precizitāti un vērtīgumu, gan ieguldīto darbu eksperimenta izstrādē, novērtējot eksperimentālo kļūdu, kā arī to, vai ir skaidri aprakstīta eksperimentālo rezultātu iegūšanas metodika un paši rezultāti.

Stipendijas žūrijas komisijas sastāvā šajā akadēmiskajā gadā bija LU EZTF Fizikas nodaļas asociētais profesors, vadošais pētnieks Andris Guļāns, LU EZTF Atomfizikas un spektroskopijas institūta asoc.prof., vad. pētn. Jānis Alnis un LU EZTF Fizikas nodaļas asoc.prof., LU EZTF Ķīmiskās fizikas institūta vad. pētn. Juris Prikulis.

Komentējot žūrijas vērtējumu, komisijas priekšsēdētājs Andris Guļāns stāsta: “Annija Melece ir izstrādājusi bakalaura darba LU CFI Mikroskopijas laboratorijā LZP projekta ietvaros, būvējot iekārtu, kas ir nepieciešama tā mērķu sasniegšanai. Viņas darbs atstāja īpašu iespaidu uz komisiju trīs aspektos. Pirmkārt, tā izstrādāšanai bija nepieciešams daudzpusīgs iemaņu klāsts, sākot ar lodēšanu un automatizētu datu apstrādi pašas rakstītajā Python programmā un beidzot ar operacionālo pastiprinātāju un optiskas sistēmas pārvaldīšanu. Otrkārt, bija detalizēti izpētīti kļūdu/trokšņu avoti. Treškārt, izveidotā iekārta spēj nomērīt pjezoelektriskās deformācijas ar precizitāti, kas ir daudzkārt smalkāka par raksturīgo atoma izmēru.”  

Par stipendiju

Pēc kādreizējās LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes iniciatīvas piemiņas stipendija tika izveidota 2018. gadā, tā godinot izcilo pētnieku, FMOF absolventu, fizikas doktoru Kasparu Ērgli (1976-2018). Ar LU fonda administratīvu atbalstu stipendijas fondu pilnībā nodrošina Kaspara Ērgļa kolēģu, draugu, radinieku un domubiedru ziedojumi. Vienreizēja stipendija 300 EUR apmērā tiek piešķirta ik gadu vienam bakalaura studiju programmas “Fizika” absolventam par izcilākā eksperimentālā noslēguma darba izstrādi.

Kaspara Ērgļa piemiņas stipendijas saņēmēji:

2019. gadā – Antra Gaile;

2020. gadā – Dace Osīte;

2021. gadā – Agnese Spustaka;

2022. gadā – Kitija Alise Štucere;

2023. gadā – Leons Stankevičs;

2024. gadā –  Kristofers Ozoliņš;

2025. gadā - Annija Melece

Pieteikšanās studijām Latvijas Universitātē

Pieteikumus īsā cikla un bakalaura līmeņa studijām Latvijas Universitātē iespējams iesniegt līdz 2025. gada 21. jūlijam elektroniski portālā www.latvija.lv vai no 15. līdz 21. jūlijam klātienē kādā no uzņemšanas punktiem visā Latvijā. LU uzņemšanas punkti darbosies Rīgā, Raiņa bulvārī 19, kā arī LU reģionālajās filiālēs Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā un Tukumā.

Vēl līdz 11. jūlijam turpinās arī jauno studentu uzņemšana LU maģistra studiju programmās, bet pieteikties doktorantūrai LU varēs no 19. līdz 29. augustam.

Viss par uzņemšanu LU – gribustudet.lv 

Atbildes uz jautājumiem par uzņemšanu LU var saņemt:

e-pastā studentu.serviss@lu.lv, pa tālruni +371 67034777 vai rakstot "WhatsApp" +371 28014966.