13. maijā Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļā ar semināru "My Life with Data Structures" ("Mana dzīve ar datu struktūrām") uzstājās izcilais zinātnieks – Tjūringa prēmijas laureāts Roberts Tarjans (Robert Tarjan), kura aizrautīgajā stāstījumā par pētījumiem un atklājumiem datu strukturēšanas jomā klausījās vairāk kā 150 datorzinātņu interesenti.

Semināra ieraksts ikvienam interesentam pieejams YouTube vietnē.

Semināra teorētisko vēstījumu caurvija Tarjana personīgais karjeras un dzīves gājuma stāsts, kas padarīja tikšanos tuvāku un interesantāku klausītājiem. Iepazīstinot ar sevi, Roberts Tarjans sacīja: “Man patīk par sevi domāt, ka esmu līdzīgs Forestam Gampam – viņš bija īstajā vietā īstajā laikā, un arī es esmu bijis īstajā vietā īstajā laikā. Vēlos pastāstīt, kā tiku iesaistīts darbā, ko daru jau ļoti ilgu laiku, un par dažiem atklājumiem, kas neuzradās no tukša gaisa, bet prasīja daudzus gadus, lai attīstītu idejas.” 

Seminārā Roberts Tarjans atspoguļoja vairāk nekā piecus gadu desmitus ilgos pētījumus algoritmu dizaina un datu struktūru jomā. Viņš dalījās galvenajos pavērsienos, sākot no fundamentāliem sasniegumiem, piemēram, dažādu meklēšanas koku (union-find) un algoritmu, piemēram, Fibonači skaitļu struktūras (Fibonacci heaps) izgudrošanas, līdz jaunākajiem notikumiem, piedāvājot personisku ieskatu teorētiskās datorzinātnes attīstības ainavā. Sarunā tika akcentēta gan datu struktūru matemātiskā elegance, gan praktiskā ietekme, apvienojot vēsturi, tehnisko dziļumu, kā arī humoru no darba ikdienas. 

LU vārdā īpašo viesi sveica LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs, izsakot pateicību par Roberta Tarjana iedvesmojošo stāstījumu, kā arī uzsverot LU fonda un mecenāta Vulfa Hardera (Wulf Harder) atbalstu pasākuma īstenošanā. 

Vulfs Harders ir kādreizējās LU Datorikas fakultātes maģistrantūras absolvents, pašlaik LU datorikas doktorants  un uzņēmējs, kurš jau vairākkārt finansiāli atbalstījis gan datorzinātņu studentu dalību starptautiskajās programmēšanas sacensībās, gan Tjūringa balvas laureāta semināru. Mecenāts par savu motivāciju ziedojumam saka: “Dalība starptautiskās programmēšanas sacensībās attīsta spēju izmantot strukturētu pieeju netriviālu problēmu risināšanai, lai tās atrisinātu ierobežotā laikā. Seminārā ar Tjūringa balvas laureātu es ceru iedvesmot studentus izvirzīt ambiciozus mērķus un attīstīt interesi par datorzinātnes teorētiskajiem aspektiem. Tikšanās ar Tjūringa balvas laureātu un tieša saruna ar viņu var būt ļoti iedvesmojoša.”

Un patiesi – Roberta Tarjana stāstītais iedvesmoja Datorikas nodaļas mācībspēkus, studentus, kā arī citi datorzinātņu interesentus. Semināra noslēgumā Tjūringa balvas laureāts atbildēja uz studentu jautājumiem, par to, kurš izgudrojums mainījis viņa dzīvi, kādas sajūtas bija, uzzinot, ka saņemta balva, vai viņš spēj iztēloties sev citu nodarbošanos. Tāpat viņā dalījās, kura ir viņa iecienītākā datu struktūra, kā arī pauda viedokli par šī brīža algoritmu pētījumu virzieniem un metodēm, kā arī mākslīgā intelekta pieaugošo lomu zinātnē.

Roberta Tarjana vizīte Latvijā kopumā ilga piecas dienas, kuru laikā viesis piedalījās semināros, kuros tika apspriesti LU veiktie pētījumi datorikā un fizikā, kā arī apmeklēja Akadēmisko centru Torņakalnā. Vēlāk kopā ar LU pārstāvjiem – LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) topošo dekānu Aigaru Ekeru, LU EZTF Datorikas nodaļas vadītāja p.i. Gunti Arnicānu – Roberts Tarjans viesojās arī Tartu Universitātē, Igaunijā, veicinot abu universitāšu savstarpējās sadarbības stiprināšanu.

Roberts Tarjans ir Džeimsa S. Makdonela universitātes Datorzinātņu profesors Prinstonas Universitātē un ievērojams teorētiskās datorzinātnes zinātnieks. Viņš ir slavens ar savu novatorisko darbu pie grafu algoritmiem un datu struktūrām, tostarp "disjoint-set" (nošķirtu nepārklājošos kopu ātrai uzturēšanai un apvienošanai), "Fibonacci heaps" (Fibonači kaudze efektīvai prioritāšu rindas uzturēšanai), "splay tree" (izvietojumu koks, kas ir binārais meklēšanas koks ar papildu īpašību, ka nesen piekļūtajiem elementiem var ātri piekļūt vēlreiz), stingri saistītu komponentu atrašana  virzītā grafā lineārā laikā. Savas karjeras laikā viņš ir sarakstījis simtiem ietekmīgu rakstu, kas ir veidojuši gan teorētiskos, gan praktiskos datorzinātņu aspektus. Viņa darbs tiek plaši citēts ar aptuveni 100 000 citātu, kas atspoguļo viņa dziļo un ilgstošo ietekmi šajā jomā. Par viņa fundamentālo ieguldījumu 1986. gadā viņam tika piešķirta Tjūringa balva, kā arī daudzi citi apbalvojumi.

Vulfa Hardera (Wulf Harder) un citus mecenātu ziedojumus administrē LU fonds.

 

Dalīties