Akadēmiskais centrs
Doktorantiem un pētniekiem Latvijas Universitātē ir iespēja īstenot dažādus pētniecības projektus dažādās dabaszinātņu un medicīnas nozarēs – fizikā, ķīmijā, medicīnā, bioloģijā, ģeogrāfijā un citās. Pateicoties mecenāta SIA “Mikrotīkls” atbalstam, LU notiek darbs pie jauniem, inovatīviem risinājumiem. Ar jauniešiem vidusskolu vecākajās klasēs, ar pieredzes stāstiem ir gatavi dalīties LU zinātnieki. Aicinām Rīgas vidusskolas un ģimnāzijas pieteikties LU pētnieku vieslekcijām, rakstot uz fonds@fonds.lv.
Vieslekcijas laikā LU pētnieki izstāstīs par sevis īstenoto projektu, kā arī par stipendiju iespējām uzsākot studijas LU. Iespējamās vieslekciju tēmas:
- Superdators. Izmantojot superdatoru, var ne tikai atklāt melnos caurumus kosmosā, bet arī veidot jaunas zāles, prognozēt klimata pārmaiņas vai arī vienkārši veidot filmas. Lekcijas laikā varēs uzzināt kā superdatora simulācijas, mākslīgais intelekts un mākoņskaitļošana ietekmē mūsu ikdienu, un kā par tiem domāt, lai tie būtu noderīgi ikvienam.
Lektors: Kārlis Muižnieks - Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Skaitliskās modelēšanas institūts, Zinātniskais asistents
- Audzēju pētījumi izmantojot Zebrzivtiņas. Zebrzivtiņu modeļus izmanto lai pētītu slimību attīstību, audu dzīšanu un reģenerāciju, kā arī lai novērtētu zāļu efektivitāti. Mēģināsim saprast kas ir personalizēta medicīna un kā pētnieki ar zebrzivtiņu palīdzību varētu palīdzēt ārstiem izvēlēties īstās pretvēža zāles.
Lektors: Vadims Parfejevs - Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte, Vadošais pētnieks
- Nanomateriāli un to pielietojums. Kas ir nanomateriāli, kā tos iegūst, kā var izmantot zinātnē?
Lektors: Miļena Dile - LU Dabaszinātņu (fizika, mehānika un astronomija) doktora studiju programmas 2. gada studente
- Gaisma ikdienā un zinātnē. Kā zinātnē pielieto gaismu un elektromagnētisku starojumu? Kas ir mikroviļņu, ultravioletais un rentgenstarojums? Kāpēc daži materiāli tumsā spīd? Lektors: Miļena Dile - LU Dabaszinātņu (fizika, mehānika un astronomija) doktora studiju programmas 2. gada studente
- Kā kļūt par vēža pētnieku? Jaunas zinātnieces pieredzes stāsts.
Lektors: Ksenija Korotkaja - LU Bioloģijas doktora studiju 3. kursa studente
- Kas ir kognitīvās zinātnes. Pēta uztveres, izziņas, emociju, apziņas, valodas, domāšanas un problēmrisināšanas procesus un to savstarpējo mijiedarbību. Kognitīvo zinātņu pētījumu rezultāti un atziņas ir nozīmīgas dažādu citu jomu speciālistiem, piemēram, datorzinātņu, medicīnas, psiholoģijas, izglītības zinātņu, aizsardzības u.c., tādējādi tiek veidoti daudzi starpdisciplināri pētījumu projekti.
Lektors: Solvita Umbraško/ Līga Zariņa / Jurģis Šķilters - Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorija, Vadošie pētnieki
- Garā Covid mehānismi ar modernām molekulārās bioloģijas tehnoloģijām. Ir pieņemts domāt, ka infekcijas var būt tikai akūtas (piemēram, gripas vai rota vīrusu infekcijas) vai hroniskas (piemēram, HIV vai Cilvēka Papilomas vīrusa infekcijas), taču šī paradigma mainās un arvien biežāk un plašāk tiek aprakstīti tā saucamie post-akūto infekciju sindromi pie kuriem pieder arī Garais Covid.
Lektors: Laura Ansone – Pētniece, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
- Augu un mikrobu mijiedarbības pētījumi Latvijā un visā pasaulē.
Lektors: Zigmunds Orlovskis - LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte Augu fizioloģijas katedra, Docents
