Akadēmiskais centrs
Krievijas vestais karš Ukrainā ir radījis būtiskas sekas valsts infrastruktūrai, īpaši mērķtiecīgi uzbrukumi Ukrainas energosistēmai. Šie uzbrukumi ir daļa no plašākas “hibrīdkara” stratēģijas, kas iekļauta Krievijas ģenerāļa Gerasimova doktrīnā, kuras mērķis ir destabilizēt Ukrainu ekonomiski un psiholoģiski, nevis tieši militāri. Vēsturiski ļoti centralizētā Ukrainas enerģētikas sistēma, izveidota padomju laikos, ir kļuvusi ievainojama, un Krievijas raķešu un dronu triecieni ir būtiski samazinājuši tās stabilitāti, radot nopietnas problēmas elektroapgādē visā valstī.
Šī pieredze uzsver nepieciešamību pēc energoautonomijas. Tā kā Ukrainas vēsturiskā atkarība no centralizētas energosistēmas ir kļuvusi par draudu valstiskajai drošībai, pastāvīga virzība uz decentralizāciju kļūst arvien būtiskāka.
Lai risinātu šos izaicinājumus, īpaša uzmanība tiek pievērsta decentralizētām un autonomām enerģijas ieguves tehnoloģijām. NATO un LU EZTF FI pētnieku sadarbības rezultātā tapušajā pētījumā tiek piedāvāta analīze par dažādiem neatkarīgiem elektroenerģijas avotiem, kas varētu atbalstīt Ukrainas energoapgādes stabilitāti gan militārām, gan civiliem vajadzībām. Tika analizētas tehnoloģijas, kas saskan ar ES Zaļo kursu un NATO nākotnes stratēģiskajiem mērķiem, sniedzot ilgtermiņa risinājumus Ukrainas enerģētiskās drošības nodrošināšanai un atjaunošanai pēc kara.
Pētījumā analizēti arī Ukrainas energosistēmas stiprās un vājās puses, piedāvājot decentralizētus un autonoms risinājumus. Piemēram, decentralizēti atjaunojamo resursu enerģijas avoti, enerģijas uzglabāšanas sistēmas un “gudrie tīkli” (“smart grids”), kas ir nepieciešami drošas un stabilas energosistēmas izveidošanai. Tāpat kā papildu iespējas apskatītas alternatīvas tehnoloģijas, piemēram, magnetohidrodinamiskās un termoakustiskās tehnoloģijas, kurās tieši Fizikas institūts ir izstrādājis kompetenci.
Svarīga šī pētījuma daļa bija sadarbība ar NATO Enerģētikas Drošības Izcilības Centru, kas atrodas Viļņā, Lietuvā. Projekta laikā tika veikta vispusīga Ukrainas energosistēmas novērtēšana un identificētas vājās vietas, kuras Krievijas militārie uzbrukumi apdraud visvairāk. Sadarbībā ar militārajām struktūrām tika analizētas potenciālās nākotnes tehnoloģijas un izstrādāti konkrēti soļi, lai uzlabotu enerģētisko drošību un atjaunošanas stratēģijas.
Šīs tehnoloģijas, papildus tam, ka palīdzētu nostiprināt Ukrainas energoapgādi, ir arī nozīmīgas NATO drošības stratēģijās, kas koncentrējas uz enerģijas avotu daudzveidību un pielāgošanos dažādiem apdraudējumiem. Tādējādi enerģētikas drošība tiek nodrošināta ne tikai Ukrainas, bet arī NATO dalībvalstu drošības kontekstā.
Raksts angļu valodā pieejams: https://www.enseccoe.org/publications/enhancing-power-autonomy-ukraine-post-war-energy/
 Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Fizikas institūta (FI) vadošais pētnieks Artūrs Brēķis, sadarbojoties kopīgā projektā ar NATO Enerģētikas Drošības Izcilības Centru (Energy Security Exellece Center), Viļņā, Lietuvā.){kind=link}