Vides kvalitātes monitoringa un tehnoloģiju grupa

Vides kvalitātes monitoringa un tehnoloģiju grupas mērķis ir studija procesa nodrošināšana un zinātniski pētniecisko uzdevumu risināšana, kuri ir saistīti ar vides kvalitātes monitoringu un tehnoloģisko risinājumu attīstību, lai vidi atjaunotu un attīstītu videi draudzīgus tehnoloģiskos risinājumus.

Laboratorijas darbības virziens galvenokārt koncentrējas uz vides ķīmiskā piesārņojuma izpēti un vides tehnoloģiju attīstību. Laboratorijā pieejamā aparatūra ļauj veikt vispusīgu vides piesārņojuma analīzi ķīmiskā sastāva raksturošanu. Izmantojot dažādas ekstrakcija metodes iespējams panākt plašu vielu spektra izdalīšanu no pētāmā objekta. Tāpat ir iespējama ekstraktu frakcionēšana, kas ļauj identificēt vielas arī zemās koncentrācijās. 

Laboratorijā tiek nodrošināta iespēja bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studentiem veikt pētījumus par šādām tēmām:

• Bioloģiski aktīvi savienojumi bioekonomikai;
• Virsmas aktīvie savienojumi vidē;
• Vides rekultivācijas metodes;
• Klimata tehnoloģijas, CO2 sorbcija
• Pesticīdu saturs augos kā drošības līmeņa indikators;
• Naftas produkti, metāli augsnē, ūdeņos, augos;
• Poliaromātiskie ogļūdeņraži vidē;

Laboratorijas iespējas ietver zināmu klāstu fizikāli ķīmisko iespēju vides piesārņojuma noteikšanā, toksisku vielu, atkritumu un augsnes analīzē, vides bioloģiskajā testēšanā un ūdens analīzēs. Analīzes tiek veiktas, izmantojot gan gāzu hromatogrāfijas (GC) metodi izmantojot sarežģītu un augstas jutības masas spektrometriju (MS), kā arī infrasarkanās spektroskopijas, fluorescences, rentgenfluorescences metodes. Metālu analīzei tiek izmantota AAS un ICP-OES. Testēšanas objektu klāsts ietver nelielas ķīmiskās atliekas, sarežģītas matricas, šķidrumus, cietas vielas, organiskus materiālus ar neorganisko daļu klātbūtni, nezināmas ķīmiskas vielas, šķiedras, silikonus un virsmas aktīvās vielas, želejas, reakcija blakusproduktus, sadalīšanās produktiem, smērvielas, tīrīšanas līdzekļus un citus.
 

Pētījumu virziens ir humusvielu izpēte. No kūdras, kā arī augsnes un ezeru nogulumiem var izdalīt humusvielas, kas ir dabiskas izcelsmes bioloģiski aktīvas vielas. Tās radušās sadaloties veģetācijai, veidojot noturīgu struktūru ar augstu molekulmasu un plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai). Pētījumos noskaidrots, ka humusvielu īpašības mainās atkarībā no to vecuma, vides apstākļiem un sākotnējās veģetācijas veida un sastāva. Humusvielu uzbūve nosaka to plašo praktisko pielietojumu. Tās var izmantot ne tikai kā barības vielu avotu augšņu un puķupodu sastāva, struktūras un auglības uzlabošanai, bet arī vides rekultivācijā kā sorbentus. To sastāvs un funkcionālo grupu saturs ļauj tās ļoti sekmīgi izmantot metālu jonu, naftas produktu un citu vides piesārņotāju saistīšanai. Bez eksperimentiem par humusvielu izmantošanu kā krāsvielas, pasaulē ir novērojama arī to izmantošana kosmētikā un balneoloģijā. 

Pētījumi tiek veikti sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu pētniekiem, rezultāti publicēti rakstos un ziņoti starptautiskās tematiskajās konferencēs. 
 

Laboratorijas personāls gūst un pilnveido zināšanas piedaloties ES Horizon Europe, Interreg, LZP, VAF, un citos pētniecības projektos:

• Materiāli un tehnoloģija kompleksi piesārņotu teritoriju rekultivācijai un pilsētvides augšņu ielabošanai
• Smago metālu, nitrātu un NOP satura vidē monitorings
• Videi draudzīgu virsmu kopšanas līdzekļu kompozīcijas izstrāde un izmantošanas iespēju izpēte
• Notekūdeņu attīrīšanas un izmantošanas tehnoloģijas
• Zemes lietojuma mainības raksturs Eiropas Savienībā
• Sadzīves atkritumu pārstrāde attīstōt klimatneitralus risinājumus
• Invazīvo augu ķīmiskā ekoloģija