Vides ķīmijas laboratorija nodrošina gan studiju procesu, gan zinātnisko darbību. Vides ķīmijas laboratorija nodrošina 5 Vides zinātnes nodaļas studiju kursu laboratorijas darbus, praktikumus, seminārus gan bakalaura, gan maģistru studiju līmeņos. Turklāt nodrošina arī pētniecību vides ķīmijas apakš nozarē – studentu, doktorantu un akadēmiskā personāla zinātniskos pētījumus, veicinot nozares jaunāko pētījuma metožu ieviešanu. Katru gadu tiek izstrādāti vidēji 4 bakalaura darbi, 2-3 maģistra darbi un tiek veikti pētījumi 2 doktora disertācijām. Vidēji gadā Vides ķīmijas laboratorijā praktiskos darbus veic ap 100 studentu. Laboratorijā tiek veikta zinātniskā darbība, tiek realizēti gan vietējas nozīmes, gan starptautiski zinātniski pētnieciskie projekti. Notiek sadarbība ar interesentiem vides ķīmijas jomā – gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kurām interesē kāda vides parauga analīze.  

Vides ķīmijas laboratorijas darbības mērķis ir studiju procesa un zinātniskās darbības nodrošināšana, kā arī jaunāko vides ķīmijas un vides procesu izpētes metožu apgūšana un ieviešana.

Vides ķīmijas laboratorijas galvenie uzdevumi:

  • Nodrošināt dažādu Vides zinātnes nodaļas studiju kursu (Vides ķīmijas pamati, Vides tehnoloģijas, Ekotoksikoloģija, Ķīmijas pamati kultūrvides kontekstā, Kultūras objektu materiālķīmija un to ķīmiskās un fizikālās degradācijas analītika u.c.) laboratorijas darbus, praktikumus, seminārus;
  • Nodrošināt pētniecību vides ķīmijas apakšnozarē;
  • Studentu, doktorantu un akadēmiskā personāla zinātniskos pētījumus;
  • Nozares jaunāko pētījuma metožu ieviešanu.

Laboratorijas darbi studentiem plānoti, lai iepazīstinātu studentus ar analītiskajām noteikšanas metodēm ar kurām iegūtos datus var izmantot vides stāvokļa novērtēšanai. Laboratorijas darbos studenti iepazīstas ar spektrometriskajām, titrimetriskajām, hromatogrāfiskajām, kā arī ekspress analīžu metodēm, kas tiek izmantotas ūdens paraugu, pārtikas paraugu, dažādu vides paraugu, piemēram, augu, kūdras, sūnu, u.tml. paraugu un gaisa analīzēm. Praktiski tiek veiktas paraugu (ūdens, gaisa, pārtikas vai vides paraugu) analīzes, tādējādi iepazīstinot studentus ar vides paraugu analīzes dažādajām metodikām, darbu laboratorijā, rezultātu izvērtēšanu un salīdzināšanu. Sagatavojot darba pārskatu, studenti iepazīstas ar katra parametra noteikšanas nozīmīgumu vides kontekstā, ar pieļaujamām robežvērtībām (salīdzina savus iegūtos datus ar MK pieļaujamajām robežvērtībām vai PVO vadlīnijām), izvērtē laboratorijas darbā izmantotās metodes priekšrocības un trūkumus, kā arī noskaidro ar kādām citām metodēm iespējams analizēt konkrēto vides objektu. 
Rezultātā studenti iegūst pamatiemaņas un pilnveido prasmes dažādās vides paraugu analīžu metodēs, kas nodrošina iespējas strādāt vides analīžu laboratorijās. Pilnveido izpratni par piesārņojuma līmeņiem.
 

Pētījumi un projekti

Vides ķīmijas laboratorija sniedz iespēju bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studentiem veikt pētījumus par šādām tēmām:

  • Kūdras īpašību izpēte un jaunu kūdras bāzes sorbentu izstrāde;
  • Bioloģiski aktīvie savienojumi sūnās, skujkokos un augos;
  • Humusvielu īpašību izpēte un humusvielas saturošu augu mēslošanas līdzekļu izstrāde;
  • Sapropeļa izpēte Latvijas ezeros; sapropeļa praktiskās izmantošanas iespējas;
  • Latvijas iekšējo ūdeņu kvalitātes izpēte;
  • Hidrotermālā karbonizācija un tajā iegūto produktu pielietojuma jomu izpēte;
  • Vides piesārņojuma analīze.
  • Vides attīrīšanas iespēju izpēte, saistot toksiskus metāliskos elementus, metaloīdus, piem., As, farmaceitiski aktīvās vielas, eitrofikāciju izraisošo elementu saistīšana un turpmāka izmantošana (piem., P).
  • Dažādu sorbentu izstrādes pētījumi vides attīrīšanai, piem., biomasas atlieku saturoši sorbenti, MOF saturoši sorbenti u.c.

Laboratorijas infrastruktūra ietver aprīkojumu ūdens paraugu titrēšanai, spektrofotometrus, UV un fluorescences spektrometrus, rentgena fluorescences analizatoru, pH-metru, konduktometru kopējā izšķīdušo vielu satura novērtēšanai, pārnēsājamas zondes lauka ūdens izpētei, ekstrakcijas (Soxhlet) iekārtas, rotācijas ietvaicētāju, termogravimetru, preparatīvo hromatogrāfu Biotage un citu aprīkojumu.
 Vides ķīmijas laboratorijā notiek arī pētnieciskais darbs. Tiek veikta vairāku projektu īstenošana, kā arī regulāri tiek gatavoti jauni projektu pieteikumi. Vides ķīmijas laboratorijā īstenotie pētījumi pēdējo 2 gadu laikā:

  • Invazīvo augu ķīmiskā ekoloģija kā rīks to invazīvuma izpratnei, apkarošanas metožu izstrādei un jaunas paaudzes herbicīdu meklējumiem (InnoHerb), LZP
  • Avotu ūdens kvalitātes novērtējums Latvijā, LVAF
  • Skuju zaļās biomasas pilna cikla pārstrāde augstvērtīgu izejvielu ķīmijas un farmācijas industrijas ieguvei, LAD.
  • Koncepcijas “enerģija no atkritumiem” inovācija zema oglekļa satura ekonomikai: jauna oglekļa uztveršanas tehnoloģija cieto sadzīves atkritumu termoķīmiskajai pārstrādei (oglekļa uztveršana un uzglabāšana no atkritumiem – CCSW), ERAF 

Balstoties uz laboratorijā īstenotajiem pētījumu projektu eksperimentiem un to rezultātiem, laboratorijas ikdienas praksē, tai skaitā studentu noslēguma darbu un laboratorijas darbu ietvaros, tiek ieviestas nozares jaunākās pētījumu metodes.
 

Nozīmīgākās publikācijas:

  • Klavins, M., Purmalis, O., Klavina, L., Niedrite, E., Ansone-Bertina, L. (2024)  Biomass of Invasive Plants as a Resource for the Development of the Bioeconomy. BioResources, 19 (4). doi: 10.15376/biores.19.4.Klavins 

  • Klavins M., Ansone-Bertina L., Krumins J., Purmalis O., Klavina L., Vincevica-Gaile Z. (2024) Hydrothermal carbonization of invasive plant biomass as a tool for its safe utilization and production of artificial humic substances. Invasive Plant Science and Management, 17 (2), pp. 86 – 94. DOI: 10.1017/inp.2024.13   

  • Ansone-Bertina L., Arbidans L., Borska E., Ozola U., Purmalis O., Sarsuns K., Dobkevica L., Sarakovskis A., Klavins M., Klavins L. (2024) Modification and activation of hydrochar obtained by the hydrothermal carbonisation process of invasive plant biomass. Bioresource Technology Reports, 26, art. no. 101863. DOI: 10.1016/j.biteb.2024.101863

  • Ansone-Bērtiņa L., Arbidans L., Ozols V., Klavins M., Obuka V., Bisters V. (2022) Hydrothermal Carbonisation of Biomass Wastes as a Tool for Carbon Capture. Environmental and Climate Technologies, 26, 415-427, https://doi.org/10.2478/rtuect-2022-0032   

  • Ansone‐Bertina L., Ozols V. Arbidans L., Dobkevica L., Sarsuns K., Vanags E., Klavins M. (2022) Metal–Organic-Frameworks (MOFs) containing adsorbents for carbon capture. Energies, 15, 3473. https://doi.org/10.3390/en15093473 

  • Krūmiņš J.,Kļaviņš M., Ozola-Davidāne R., Ansone-Bērtiņa, L. (2022) The Prospects of Clay Minerals from the Baltic States for Industrial-Scale Carbon Capture: A Review. Minerals, 12, 349. https://doi.org/10.3390/min12030349 

 

Fluorescences spektrometrs

Termogravimetrs

UV-VIS spektrometri

Nažu dzirnavas

Rotācijas ietvaicētājs

Soksleta ekstrakcijas iekārta