Kvartārģeoloģijas, ģeomorfoloģijas un polāro pētījumu centrs

Kvartārģeologijas, ģeomorfoloģijas un polāro pētījumu centrs (KĢPPC) veic fundamentālus un lietišķus pētījumus par Zemes virsmas attīstību pēdējo 2,58 miljonu gadu laikā Latvijā un polārajos reģionos (tostarp Antarktīdā, Grenlandē, Svalbārā un Islandē). Īpaša uzmanība tiek pievērsta smilts, grants, kūdras un ezeru nogulumu izpētei un kartēšanai, kā arī ilgtermiņa ainavas un klimata pārmaiņu analīzei.  

KĢPPC attīsta arī metodoloģiski inovatīvus virzienus, izmantojot viedos rīkus un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, lai veiktu reljefa formu kartēšanu un rekonstruētu ledāja atkāpšanās posmus Latvijas teritorijā. Tiek veikti pētījumi par Baltijas jūras līmeņa izmaiņām, ezeru un purvu attīstību, kā arī veģetācijas un cilvēka mijiedarbību ar vidi (tai skaitā vēsturisko antropogēno piesārņojumu) pēdējo 15 000 gadu laikā.  

Galvenie pētniecības virzieni:

• Kvartāra nogulumu un reljefa formu izcelsme un attīstība Latvijā un polārajos reģionos
• Apledojuma un ledāja atkāpšanās rekonstrukcijas
• Karsta un citu mūsdienu eksodinamisko procesu izpēte
• Ezeru un purvu attīstība, un ainavas pārmaiņas holocēnā un to ieteikmējošie faktori (ģeomorfoloģija, klimats, ugunsgrēki, vētras, patogēnu un mēru epizodes)
• Antropogēnās darbības ietekmes uz vidi rekonstrukcijas (meža sastāva un ezeru ekoloģiskās izmaiņas)
• Purvu rekultivācija, paludikultūru ieviešana un CO2 emisiju monitorings
• Mūsdienu ledāju pētījumi

Galvenās pētījumu metodes:

• Ģeoloģiskā urbšana ar rokas urbjiem un paraugotājiem
• Ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā kartēšana
• Fotogrammetrija, digitālo reljefa modeļu un to atvasinājumproduktu izveide (no bezpilota gaisa kuģu kameru un LIDAR datiem) un  analīze
• Ģeotelpiskās analīzes ĢIS vidē
• Klastisko nogulumu saguluma apstākļu, tekstūru un struktūru noteikšana un direkcionālo elementu uzmērīšana atsegumos
• Klastisko nogulumu (smilts, grants) sastāva analīzes  
• Organogēno nogulumu (kūdra, gitija [sin.sapropelis]) sastāva analīzes
• Putekšņu analīzes (no ezeru, purvu un augšņu nogulumiem, un arheoloģiskiem nogulumiem/paraugiem)
• Neputekšņu - aļģu analīzes (no ezeru nogulumiem)
• Neputekšņu – fitolītu analīzes (no ezeru, augšņu, arheoloģiskiem nogulumiem un paraugiem)
• Makroskopisko ogļu morfoloģijas analīzes
• Nogulumu karsēšanas zudumu analīze (nogulumu relatīvā sastāva analīze)
• Nogulumu datēšana (pēdējiem ~70 gadiem) un hronoloģijas izveide, izmantojot sfērisko izdedžu daļiņas
• Edija kovariances torņu izmantošana CO2 plūsmu mērījumiem

KĢPPC aktīvi sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu zinātniskajām institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem un nozaru ekspertiem. Tiek nodrošināti ekspertīzes pakalpojumi un līgumdarbu izpilde (piem., purvu inventarizācija; purvu rekultivācijas plānu izstrāde, pārraudzība un monitorings; oglekļa sertifikācijai (purviem) nepieciešamo analīžu un monitoringa veikšana; saules un vēja parku ietekme uz mitrājiem; ezeru nogulumu izpēte un zinātnē balstītu pārvaldības ieteikumu sagatavošana ezeru saglabāšanai, ļoti augstas izšķirtspējas reljefa modeļu un ortofoto izveide dažādiem mērķiem u.c.). Pētnieki regulāri piedalās sabiedrības izglītošanā televīzijas raidījumos (LTV1 Gudrs vēl grudrāks, Aculiecinieks, Vides fakti, Izziņas impulss u.c.), radio (Latvijas radio raidījumi Zināmais nezināmajā, Nākotnes pietura, Radio Vilks dabā u.c.) un populārzinātniskās publikācijās žurnālos, avīzēs un interneta portālos. Regulāri tiek papildināti raksti Nacionālajā enciklopēdijā: enciklopedija.lv

KĢPPC vadošie pētnieki (Normunds Stivriņš un Kristaps Lamsters) piedalās un vada gan nacionālos, gan starptautiskos zinātniskos projektus (piemēram, Horizon2020, INTERACT, Latvijas Zinātnes padomes projekti) un nodrošina studentu iesaisti pētījumos ģeoloģijas, ģeogrāfijas, bioloģijas, vides zinātnes un vēstures jomās.  

Climate change impact on peatland dynamics during the Holocene in Latvia, Northeastern Europe. Catena, 254, 108965. doi.org/10.1016/j.catena.2025.108965 

Downward migrating microplastics in lake sediments are a tricky indicator for the onset of the Anthropocene. Science Advances, 10: eadi8136. https://www.science.org/doi/10.1126/sciadv.adi8136 

Palaeoecological data indicates land-use changes across Europe linked to spatial heterogeneity in mortality during the Black Death pandemic. Nature Ecology & Evolution, 6, 297-306.  

Geometry and thermal regime of the southern outlet glaciers of Qaanaaq Ice Cap, NW Greenland. Earth Surface Processes and Landforms, 49(13), 4275-4288. https://doi.org/10.1002/esp.5966 

Drainage system and thermal structure of a High Arctic polythermal glacier: Waldemarbreen, western Svalbard. Journal of Glaciology, 68 (269), 591–604, https://doi.org/10.1017/jog.2021.125 

Liquefaction and re-liquefaction of sediments induced by uneven loading and glacigenic earthquakes: Implications of results from the Latvian Baltic Sea coast. Sedimentary Geology, 421, 105944. https://doi.org/10.1016/j.sedgeo.2021.105944 

High-resolution orthophoto map and digital surface models of the largest Argentine Islands (the Antarctic) from unmanned aerial vehicle photogrammetry. Journal of Maps, 16(2), 335–347. https://doi.org/10.1080/17445647.2020.1748130 

Pilns publikāciju saraksts pieejams:  

Normunds Stivriņš: Scopus ID: 55180665800 (https://www.scopus.com/authid/detail.uri?authorId=55180665800 ) 

Kristaps Lamsters: Scopus ID: 55339485000 (https://www.scopus.com/authid/detail.uri?authorId=55339485000)  

European Research Council, HORIZON 2020, ERC-2024-SyG grant consortium project EUROpest (101166700) “A Novel Understanding of Pandemic Disease in Preindustrial Europe (1300 – 1800): Combining History, Machine Learning and Natural Sciences”, University of Latvia (2024-2030; N. Stivrins, participant).  

COST Action CA23116, Open Palaeoecological Data - analysing the past building foresight (PalaeOpen). Working group: Data communities – Terrestrial and Data Communities – Aquatic member. 2024.-2028. (N.Stivrins, MC Member) 

Latvijas Zinātņu Padomes projekts lzp-2021/1-0163 “Apbedīšanas tradīcijas ainavā: Latvijas teritorija dzelzs laikmetā (1. – 1200. g.)”, galvenais izpildītājs (N. Stivriņš), 01.08.2022.-31.07.2025. 

Latvijas Zinātņu Padomes projekts “Skandināvijas ledusvairoga DA sektora ledus plūsmas dinamikas un deglaciācijas gaitas rekonstrukcija Latvijā” (lzp-2024/1-0193) (2025-2027; galvenie izpildītāji K. Lamsters,  N. Stivriņš)