Ģeoloģijas nodaļa

Katedras vadītājs: prof. Ervīns Lukševičs

E-pasts: ervins.luksevics@lu.lv

Katedras galvenais mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes pētniecību un studiju darbu pamatiežu ģeoloģijā un ar to saistītajās jomās. Tas veicina izpratni par Zemes vēsturi, resursu izmantošanu un dabas procesiem, kas ir būtiski ilgtspējīgai attīstībai.

Zinātniskās pētniecības virzieni: pamatiežu ģeoloģija, mineraloģija, paleontoloģija, stratigrāfija, sedimentoloģija, derīgo izrakteņu iegulu veidošanās

Katedras vadītājs: Andis Kalvāns

E-pasts: andis.kalvans@lu.lv

Katedras mērķis ir koordinēt un veikt pētniecisko darbu lietišķās ģeoloģijas apakšnozarē un nodrošināt akadēmiskā personāla iesaistīšanos kursu docēšanā ģeoloģijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmā, kā arī citās LU studiju programmās.

Zinātniskās pētniecības virzieni: Inženierģeoloģija, hidroģeoloģija, ģeofizika, derīgo izrakteņu ģeoloģija, glacioloģija, ģeoloģiskā modelēšana, ģeoarheoloģija, mūsdienu ģeoloģiskie procesi.

Vadītāja: Daira Krope

E-pasts: daira.krope@lu.lv

LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas Hidroģeoloģijas un inženierģeoloģijas laboratorija (HIL) piedalās ģeogrāfijas, ģeoloģijas un vides zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmu un doktorantūras studiju realizēšanā; veic zinātnisko un eksperimentālo darbību, ieviešot jaunākās pētījumu metodikas un atziņas. HIL darbības mērķis ir studiju procesa un zinātniskās darbības nodrošināšana, kā arī jaunāko hidroģeoloģijas un inženierģeoloģijas izpētes metožu apgūšana un ieviešana.

Galvenie uzdevumi:

• nodrošināt dažādu ĢZZF studiju kursu (inženierģeoloģija, grunts mehānika, inženierģeoloģiskie pētījumi un metodes, hidroģeoloģija, laboratorijas pētījumu metodes ģeoloģijā u.c.) laboratorijas darbus, praktikumus, seminārus;
• nodrošināt studentu, doktorantu un akadēmiskā personāla zinātniskos pētījumus;
• nodrošināt nozares jaunāko pētījuma metožu ieviešanu.

Laboratorijai ir plašs grunts fizikālo un mehānisko īpašību testēšanas piedāvājums.

Grunts fizikālo īpašību testēšana:

• Laboratorijas paraugu samazināšana pēc LVS EN 932-2:1999
• Petrogrāfiskais apraksts pēc LVS EN 932-3:1996L
• Ūdens satura noteikšana pēc LVS EN ISO 17892-1:2015, LVS EN 1097-5:2012
• Tilpummasas noteikšana (blīvums) pēc LVS EN ISO 17892-2:2015, LVS EN 933-1:2013
• Minerāldaļiņu blīvums pēc LVS EN ISO 17892-3:2015-12-15
• Daļiņu izmēru sadalījuma noteikšana (granulometriskais sastāvs) pēc LVS EN ISO 17892-4:2016 un LVS EN 933-1:2013 L un ISO 11277:2020
• Minerālmateriālu plākšņainības indekss LVS EN 933-3:2014 L
• Minerālmateriālu formas indekss LVS EN 933-4:2012 L

Plastiskuma rādītāji pēc:

• Plūstamības (krītošais konuss) un plastiskuma robežas LVS CEN ISO/TS 17892-12:2018
• Plūstamības (balansējošais Vasiļjeva konuss) un plastiskuma robežas ГОСТ 5180-2015

Filtrācijas koeficients:

• Filtrācijas koeficients (mālainai un smilšainai gruntij) pēc LVS CEN ISO/TS 17892-11:2019
• Filtrācijas koeficients (mālainai un smilšainai gruntij) ГОСТ 25584-90
• Filtrācijas koeficients pie max blīvuma pēc “Latvijas valsts ceļi” Ceļu specifikācijas 2017 12.3. pielikuma un ГОСТ 25584-90, 5. pielikums.

Proktora sablīvēšana pēc LVS EN 13286-2:2012/NAC:2015

Dabīgās nogāzes leņķis pēc E.Čapovska metodes

Organisko vielu saturs pēc ISO 11277:2020, LVS EN 1997-2+AC:2014 L,  “Latvijas valsts ceļi” Ceļu specifikācijas 2017 12.5. pielikuma.

Grunts mehānisko īpašību testēšana:

• Stadijveida slogošanas tests ar oedometru (deformācijas modulis Eoed, konsolidācijas koeficients cv) pēc LVS EN ISO 17892-5:2017, ASTM D-2166, ASTM D-2435, ASTM D-2435M-11, ASTM D-3877
• Vienkāršās un tiešās bīdes testi (iekšējas berzes leņķis, saiste) pēc LVS EN ISO 17892-10:2018, ASTM D-3080 un ASTM D-6528
• Konsolidēti trīsasu spiedes testi ūdenspiesātinātām gruntīm – CIU, CAU, CID, CAD testi (ISO 17892-9, ASTM D-4767, ASTM D-7181) un nekonsolidēts nedrenēts trīsasu tests (UU) atbilstoši ISO 17892-8, ASTM D-2850

Vadītāja: Daira Krope

E-pasts: daira.krope@lu.lv

LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas Iežu pētījumu laboratorija piedalās ģeoloģijas studiju programmu īstenošanā, veic zinātnisko un eksperimentālo darbību, ieviešot jaunākās pētījumu metodikas un atziņas. Laboratorijas darbības mērķis ir studiju procesa un zinātniskās darbības nodrošināšana.

Galvenie uzdevumi:

• nodrošināt studiju kursu (iežu pētījumu metodēs, sedimentoloģijā Sedimentoloģija, ģeoķīmija u.c.) laboratorijas darbus, praktikumus, seminārus;
• nodrošināt studentu, doktorantu un akadēmiskā personāla zinātniskos pētījumus;
• nozares jaunāko pētījuma metožu ieviešanu.

Iežu pētījumu laboratorija nodrošina aprīkojumu un iespējas plānslīpējumu izgatavošanai mikroskopiskiem pētījumiem, nogulumu smalkās frakcijas daļiņu izmēru sadalījuma analīzei, dabas ūdeņu ķīmiskā sastāva parametru mērījumus lauka apstākļos un iežu stiprības testus.

Vadītāja: pētniece Alise Babre

E-pasts: alise.babre@lu.lv

LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas Izotopu laboratorijas mērķis ir nodrošināt LU zinātniskās darbības nepārtrauktību, sniegt atbalstu pētnieciskajā procesā, nodrošinot stabilo izotopu analīzes, iegūto rezultātu organizēšanu un interpretāciju.

Laboratorija uztur un regulāri paplašina stabilo izotopu datu bāzi dabiskajos virszemes un pazemes ūdeņos, nokrišņos, augsnē un iežos. Tiek veikts ikmēneša stabilo izotopu monitorings nokrišņos un virszemes ūdeņosThe Global Network of Isotopes in Precipitation (GNIP) un The Global Network of Isotopes in Rivers (GNIR) tīklu nodrošināšanai sadarbībā ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru (SAEA).  

Personāls regulāri papildina zināšanas par jaunākajām analītiskajām metodēm, instrumentiem, laboratorijas darba organizāciju un iegūto rezultātu interpretāciju SAEA rīkotajos kursos un semināros.

Izotopu laboratorija sadarbojas ar stabilo izotopu laboratorijām Tallinas Tehniskajā Universitātes Ģeoloģijas institūtā un Viļņas Universitātes Ģeoloģijas institūtā. Laboratorija piedalās SAEA vispasaules starplaboratoriju rezultātu salīdzināšanā (WICO), darba kvalitātes uzlabošanai.

Laboratorijā nosakāmie parametri:
δ¹⁸O ‰ VSMOW (¹⁸O/¹⁶O)
δ²H ‰ VSMOW (²H/H)
δ¹³C ‰ VPDB (¹³C/¹²C)

Analīžu atkārtojamība ir ±0.2‰ δ¹⁸O, ±0.5‰ δ²H un ±0.5‰ δ¹³C

Kur var izmantot iegūtos rezultātus?
Ļoti plaši dabas zinatnēs, vides aizsardzībā, medicīnā, kriminālistikā, pārtikas autentifikācijā u.c..

Analizējamie paraugi:

• Ūdens (nokrišņi, pazemes ūdens, virszemes ūdens) minimālais parauga daudzums ir 20 ml δ¹⁸O, δ²H analīzēm un 100 ml  δ¹³C noteikšanai.
• Cietie organiskie paraugi (augsne, kūdra, pārtika utml.) < 1g.
• Cietie iežu paraugi (dolomīts, kaļķakmens, fosīlijas (satur neorganisko oglekli)), atkarīgs no karbonātu satura parauga izmērs ~ 0,5 - 1 g.

Paraugu apraksts un paraugošanas instrukcija (angļu val.).

Laboratorijā tiek nodrošināta stabilo izotopu analīžu veikšana.

Vadītājs: profesors Ervīns Lukševičs

E-pasts: ervins.luksevics@lu.lv 

LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas Mineraloģijas un paleontoloģijas laboratorija piedalās ģeoloģijas un ģeogrāfijas studiju programmu īstenošanā, kā arī veic zinātnisko darbību, izmantojot optisko mikroskopiju un pētījumu objektu mehānisko preparēšanu. Laboratorijas darbības mērķis ir studiju procesa un zinātniskās darbības nodrošināšana.

Galvenie uzdevumi:

• nodrošināt studiju kursu (Ieži un minerāli, Kvartārģeoloģija, Mikropaleontoloģija, Mineraloģija, Paleontoloģija un stratigrāfija, u.c.) laboratorijas darbus;
• nodrošināt bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studentu un akadēmiskā personāla zinātniskos pētījumus;
• nodrošināt zinātniski vērtīgu paraugu glabāšanu pirms to nodošanas muzejiem.

Mineraloģijas un paleontoloģijas laboratorija nodrošina: aprīkojumu un iespējas veikt minerālu un fosīliju mehānisko preparēšanu ar pneimatisko instrumentu, rotējošo elektroinstrumentu vai montētām adatām, paraugu mikroskopiju, makroskopisko un mikroskopisko paraugu fotografēšanu un fotogrammetriju.

Latvijā polārpētniecība līdz šim galvenokārt ir bijusi saistīta ar diviem izciliem polārpētniekiem – Ivaru Sīli un Leonīdu Slaucītāju. Kopš 2014. gada Latvijā polārpētniecības virzienu attīsta galvenokārt Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieki. Līdz šim īstenotas vairākas zinātniskās ekspedīcijas uz Islandi, Grenlandi, Svalbāras arhipelāgu, kā arī Antarktīdu.

Pētījumi pamatā apskata jautājumus, kas saistāmi ar ledāju biezumu, gultnes topogrāfiju, termālo uzbūvi, iekšledāja noteces sistēmu. Tāpat ekspedīciju laikā tiek ievākti dažādi paraugi, kas vēlāk tiek analizēti, sadarbojoties ar citu zinātnes nozaru pārstāvjiem.

Lai iegūtu informāciju par ledāju iekšējo uzbūvi, pētījumos tiek izmantotas ģeofizikālās izpētes metodes (ģeoradars, seismiskā izpēte). Ledāju virsmas modeļu izveidē, kā arī pārvietošanās ātruma mērījumiem, tiek izmantoti dati, kas iegūti ar bezpilota lidaparātiem.

Pētījumi tiek īstenoti gan sadarbojoties ar citu zinātnes nozaru pārstāvjiem Latvijā (Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs), gan ar ārvalstu sadarbības partneriem (Nikolaja Kopernika Universitāte Toruņā, Ukrainas Nacionālais Antarktikas pētījumu centrs).

Vadītāja p.i.: Andis Kalvāns

E-pasts: andis.kalvans@lu.lv

Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centrs ir Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas akadēmiska struktūrvienība. Centrs ir izveidots 2012. gadā balstoties uz ESF projekta "Starpnozaru zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem" zinātniskās grupas bāzes.

Centra darbības virziens ir īstenot kompleksus, starpdisciplinārus zinātniska un praktiska rakstura pētījumus dažādās ģeoloģijas, īpaši ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas, jomās. 

Centra mājaslapa: www.gprm.lu.lv

• Kas atrodas mums zem kājām un kas notiek Zemes dzīlēs?
• Kur būvēt savu māju, lai to varētu droši apdzīvot paaudžu paaudzēs?
• Kādas senās dzīvības formas reiz apdzīvoja Latvijas teritoriju un kā atrast to fosīlijas?
• Kādus derīgos izrakteņus mēs varam iegūt Latvijā un vai pie mums ir sastopami arī dimanti?
• Kas rada zemestrīces un kā mēs varam izmantot fiziku, lai pētītu Zemes dzīles, tās pat neaizskarot?
• Kur ierīkot urbumu, lai iegūtu dzeramo ūdeni, un kā prognozēt ūdens piesārņojuma izplatību?
• Kādu stāstu var pastāstīt ceļmalā atrasts akmens?

 Ja vēlies pavadīt vienu dienu mēnesī, lai iegūtu atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, pievienojies Ģeologu skolai!

Katrā nodarbībā apvienosim interesanto ar lietderīgo:

• apspriedīsim kādu aizraujošu tēmu un izpildīsim praktisku uzdevumu;
• no nozares pārstāvjiem uzzināsim, kā šādi uzdevumi tiek risināti reālajā darba vidē.

Iegūtās zināšanas un pieredze būs "spēcīgs atspēriens" arī ģeoloģijas bakalaura programmas studijās!

Kad: mācību gada katra mēneša vienā sestdienā no plkst. 10.00 līdz 14.00.

Kur: 334. auditorijā, Latvijas Universitātes Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, Rīgā.

Piesaki savu dalību, aizpildot šo pieteikšanās anketu.

Seko jaunumiem Ģeologu skolas mājaslapā: gs.lu.lv