CONFERENCECentra vadītājs
Asoc. prof. Ģirts Stinkulis
Ģirts Stinkulis veic pētījumus galvenokārt sedimentoloģijas un derīgo izrakteņu ģeoloģijas jomā. Pēdējos gados pievērsies arī kristāliskā pamatklintāja iežu un rūdu pētījumiem. Ir autors publikācijām par devona siliciklastisko nogulu veidošanās apstākļiem, par šī perioda senajām augsnēm, kā arī līdzautors grāmatām par dažādiem Latvijas derīgo izrakteņu veidiem.
Pētījumi
Pirmskvartāra iežu vecums Latvijā ir no 1,8 miljardiem līdz 150 miljoniem gadu. Senākie no šiem iežiem veido Baltijas valstu izturīgo pamatu – kristālisko pamatklintāju –, bet jaunākie ir sastopami nogulumiežu segā.
Seno iežu pētījumi aptver dažādas jomas.
Mūsdienās aktuāli ir Baltijas valstīs plaši izplatīto, atsegumos un karjeros pieejamo devona nogulumiežu (400-360 miljonus gadu seni) un tajos esošo mugurkaulnieku fosīliju pētījumi. To rezultātā ir noskaidrots, ka šajā senajā laikā gan Latviju, gan plašu teritoriju tās apkārtnē klāja sekla iekšzemes jūra, kurā bieži attīstījās lielas upju deltas un estuāri. Jūrās un upju grīvās dzīvoja daudzveidīgi faunas pārstāvji, t. sk. zivis, no kurām evolūcijas ceļā attīstījās pirmie četrkāji (tetrapodi). Nogulu pārnesi un uzkrāšanos, kā arī organismu dzīves apstākļus ietekmēja spēcīgas paisuma un bēguma straumes. Klimats tajā laikā bija silts, bet mainīgs – no samērā mitra līdz sausam. Par jūras atkāpšanās notikumiem liecina senās augsnes ar augu sakņu struktūrām. Latvijas ģeologu un ģeoloģijas studentu pētījumi ļauj aizvien precīzāk rekonstruēt šos senos notikumus Baltijas valstu teritorijā un sasaistīt tos ar globāliem plātņu tektonikas, klimata izmaiņu un pat dabas katastrofu notikumiem.
Latvijas senajos nogulumiežos ir derīgie izrakteņi – dolomīts, māls, kvarca smilts, kaļķakmens, ģipsis u.c. Ģeologi to pētījumos sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti un izrakteņu ieguves uzņēmumiem. Ģeoloģiskās zināšanas ļauj noskaidrot, kur mūsdienu mainīgajā laikā meklēt jaunus resursus, kāds ir to daudzums un kvalitāte.
Ir pieņemts domāt, ka Latvijā nav rūdu resursu, tomēr dziļi iegulošajā kristāliskajā pamatklintājā ir bagātas dzelzsrūdas un daudzi citi metāli. Patiesās rūdu perspektīvas ir ļoti neskaidras sakarā ar faktu materiāla trūkumu. Šobrīd pamatklintāja rūdu perspektīvu pētījumi Latvijā ir atjaunojušies un notiek aktīvi. Tiek veiktas jaunas, precīzas analīzes iepriekš iegūto urbumu seržu paraugiem. Dziļi iegulošos iežus un potenciālos rūdu veidojumus “skenē” ar ģeofizikālo metožu palīdzību. Šie pētījumi palīdz noskaidrot arī pamatklintāja iežu veidošanās un izmaiņu procesus.
Sadarbības partneri ārzemēs: Upsalas Universitāte, Tartu Universitāte, Tallinas Tehnoloģiju universitāte, Viļņas Universitāte, Vroclavas Universitāte u.c.
Nozīmīgākās publikācijas:
Ahlberg P.E., Clack J.A., Luksevics E., Blom H., Zupins I. 2008. Ventastega curonica and the origin of tetrapod morphology. Nature, 453: 1199-1204.
Beznosov, P.A., Clack, J.A., Lukševičs, E., Ruta, M., Ahlberg, P.E. 2019. Morphology of the earliest reconstructable tetrapod Parmastega aelidae. Nature, 574: 527-531.
Lukševics E., Lebedev O., Mark-Kurik E., Karatajūtė-Talimaa V. 2009. The earliest evidence of host-parasite interactions in vertebrates. Acta Zoologica (Stockholm), 90 (Supplement 1): 335-343.
Pipira, D., Ķeipāne, L., Stinkulis, Ģ., Vircava, I., Martma, T. 2023. Dolocretes in the uppermost Famennian to Mississippian siliciclastic deposits (Šķervelis Formation, Latvia). Estonian Journal of Earth Sciences, 72 (2): 211–225.
Stinkulis, Ģ., Lukševičs, E., Reķe, T. 2020. Sedimentology and vertebrate fossils of the Frasnian Ogre Formation, Gurova outcrops, Eastern Latvia. Estonian Journal of Earth Sciences, 69 (4): 248-261.
Nozīmīgākie projekti:
Latvijas Zinātnes padomes projekts lzp-2018/2-0231 “Plūdmaiņu režīma un klimata ietekme uz vidējā-vēlā devona biotu epikontinentālajā Baltijas paleobaseinā” (2018-2020), vadītājs Ervīns Lukševičs
Dabas apstākļu pētījumu padomes (Lielbritānija) projekts nr. NE/PO13090/1 “Tetrapodu galvaskausa evolūcija, to terestrealizācija un izplatības radiācija” (2017-2020), dalībnieks Ervīns Lukševičs
ES HORIZON 2020 1.1. projekts “Izsekojot mūsu senčus devona pasaulē: jauna starpdisciplināra pieeja tetrapodu izcelsmes noskaidrošanā” (2021-2026), pētnieks Ervīns Lukševičs
Latvijas Zinātnes padomes projekts lzp-2024/1-0061 „Famenas laikmeta beigu četrkājainie mugurkaulnieki no ekvatora līdz dienvidu polārajam lokam: daudzveidība un paleoekoloģija” (2025-2027), vadītājs Ervīns Lukševičs
Latvijas Zinātnes padomes projekts lzp-2023/1-0278 „ Metālus saturošo kristāliskā pamatklintāja iežu rūdu potenciāls Viduslatvijā un Austrumlatvijā” (2024-2026), vadītājs Ģirts Stinkulis