LU darbinieku kopsapulcē sveic Gada balvas ieguvējus

“Universitāte – esam mēs visi,” savu 16. uzrunu LU darbinieku kopsapulcē, esot LU rektora amatā, iesāka rektors profesors Indriķis Muižnieks, tāpēc arī šajā reizē rektora uzrunā dominēja ne tikai atskats par iepriekšējā semestra aktualitātēm, bet gan plašākā kontekstā – atskats uz visām “iepriekšējās tikšanās reizēm”, sākot jau no 2016. gada.

Rektors akcentēja, ka šajā laika posmā 29 reizes grozīts Augstskolu likums, kas, rektora vārdiem sakot, “veidojis mūsu darbības nepārtraukti mainīgo fonu”, trīs grozījumi tika īpaši atzīmēti – 2016. gada jūnija grozījumi, kas deva augstskolām tiesības rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem, ko valsts tām nodevusi valdījumā. Ieguvumi no tā sniedz lielu atbalstu LU, attīstot Akadēmisko centru, īpaši Rakstu māju. 2018. gada jūnija grozījumi ieviesa studiju virzienus un to akreditāciju ar domu, ka atvieglos procesus, bet situācija nav viennozīmīga. Un 2021. gada augusta grozījumi par augstskolu padomēm – “tās ir devušas jaunu impulsu Universitātes attīstībai,” par padomes pienesumu atzīmēja I. Muižnieks.

Apskatot LU kā zinātnes universitāti, LU rektors atzīmēja, ka, salīdzinot ar 2016. gadu, audzis publikāciju skaits, un, lai gan virziens ir pareizs, tomēr vēl ir kur augt, – Tartu Universitātei tas ir divas reizes lielāks. Turklāt publikāciju skaita pieaugumā vērojama sakarība ar finansējumu pieaugumu – cik reizes pieaug bāzes finasējums, par tik arī pieaug publikāciju skaits. “LU publikācijas ir labas, arī 1. kvartilē, tās līdzīgi sadalās pa visām jomām... Arī starptautiskajos vērtēšanas aspektos mēs esam nostabilizējušies uz ļoti stingras bāzes, un tālākās darbības uzdevums – attīstīt ekselenci, tenūrprofesūru, fokusgrupas virzienus, jo nākošajā starptautiskajā vērtēšanā mums jābūt “labinieku galā”,” uzsvēra rektors, turpinot, ka mēs paši varam savas publikācijas padarīt pietiekami labi redzamas pasaulē, jo liels skaits LU žurnālu jau ir ietverti Scopus datubāzē.

Kā zinātnes universitāte LU aktīvi piedalās projektu konkursos – Apvārsnis Eiropa, arī vietējos – Latvijas Zinātnes padomes projektos, septiņās valsts pētījumu programmās un sociāli nozīmīgajos INTEREG projektos.

Rektors aicināja visus piedalīties (izmantojot arī attālinātās iespējas) 82. LU starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kuras sekciju darbība jau ir sākusies. “Konference parāda Universitāti visā tās daudzveidībā, ieskaitot arī jaunos virzienus, ko ceram un gribam ieraudzīt attīstāmies,” atzina I. Muižnieks. Konferences plenārsēde notiks 8. februārī, ar priekšlasījumu par Latvijai un pasaulei aktuālo drošības jautājumu uzstāsies NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Arī studijas Universitātē balstās zinātnē – 18 studiju virzieni (95 programmas) jau ir akreditēti uz sešiem gadiem, kas ir maksimālais akreditācijas termiņš. Pavisam LU kopā ir 150 programmu, kas ir sagrupētas 22 studiju virzienos. “Studenti mūs novērtē un prot atrast,” profesors akcentēja, apskatot salīdzinošo tabulu ar citām Latvijas augstskolām par iestājušos studentu skaitu, piebilstot, ka studenti nāk pie mums un studē studiju programmās, bet fakultāte tam ir kā čaula. Savukārt, analizējot studentu pieaugumu, secina, ka tomēr nav gluži kā zinātnes universitātei pieklātos, jo vislielākais studējošo pieaugums ir 1. līmeņa studiju programmās.

“Arī doktorantūras līmenī virziens nav īsti tā kā gribētos, skatoties uz aizstāvētajiem doktora grādiem, kas skaitliski ir līdz 55 gadā, zinātnes universitātei tas ir par maz,” secināja I. Muižnieks.

LU var lepoties ar lielāko absolventu skaitu Latvijā. Un, runājot par valsts finansiālo ieguldījumu augstākajā izglītībā, rektors akcentēja, ka ir ticami dati, kas apliecina, ka valstij tas atmaksājas pārpārēm, jo absolventi ar nomaksātajiem nodokļiem to nosedz pusotra līdz divu gadu laikā, nemaz nerunājot par citiem ieguvumiem sabiedrībai kopumā, kas apliecina, ka augstākā izglītība ir vajadzīga visiem, varbūt ne ikkatram.

Arī mūžizglības jomas attīstība LU šajos astoņos gados ir bijusi augšupejoša – vairāk nekā 150 jaunu programmu un vairāk nekā 30 tūkstoši absolventu.

Svarīga ir tehnoloģiju pārnese – LU Zināšanu un tehnoloģiju pārneses centrs pusotra gada laikā ir sakārtojis daudz būtiskus jautājumus – kā licencēšana, intelektuālā īpašuma aizsardzība u. c.

LU rektors savā ziņojumā lielu uzmanību pievērsa arī sociālajai atbildībai, jo  "Universitātes darbības pamats ir LU cilvēku degsme, darbs, ieinteresētība un gatavība". Apskatāmajā periodā ir pieaudzis  darbinieku atalgojums (akadēmiskajam personālam divas reizes), kā arī visiem darbiniekiem nodrošinātas veselības apdrošināšanas polises, kas agrāk nebija, LU rūpējas par savu cilvēku profesionālo pilnveidi. Turklāt Universitātes sociālā atbildība izpaužas ne tikai pret saviem darbiniekiem, bet faktiski visai Latvijai – rūpēs par izglītības kvalitāti ne tikai Universitātē, bet arī skolās. Un LU sniedz atbalstu arī studentiem un zinātniekiem no Ukrainas.

"Pēdējos astoņus gadus mēs esam auguši, to var ne tikai apgalvot, bet arī izmērīt. Un, lai nodrošinātu turpmāku veiksmīgu attīstību mums jau ir izstrādātas attīstības vadlīnijas: LU stratēģija 2020–2027, Studiju procesa attīstības plāns, Zinātniskās darbības attīstības plāns​, Institucionālās konsolidācijas programma​ un NĪ attīstības plāns 2022–2027. Izaugsme mums ir, tā ir stabila un pastāvīga, un mēs varam ar drošu skatienu vērties nākotnē," ar pārliecību savu ziņojumu noslēdza rektors I. Muižnieks.

Universitātes darbiniekus sapulcē uzrunāja arī LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš, LU Arodbiedrības organizācijas priekšsēdētāja Ilga Rampāne un LU Studentu padomes priekšsēdētājs Krišjānis Alliks.

Gada balvas

Sapulces otrajā daļā notika ikgadējā darbinieku apbalvošanas ceremonija.

Par zinātniskās skolas izveidošanu tika godināti Andris Jakovičs, Fizikas matemātikas un optometrijas fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūta vadošais pētnieks, un Ausma Cimdiņa, Humanitāro zinātņu fakultātes profesore.

Gada balvu par orģināla pētījuma rezultātiem saņēma Ķīmiskās fizikas institūta vadošais pētnieks Donāts Erts un Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks Valdis Bērziņš. 

Par izcilu promocijas darbu tika godinātas Ilze Stikāne (promocijas darbs ""Un kurš gan patiesībā nekad nav ticējis Jēzum?": Katolicisms Džeka Keruaka Louelas romānos") un Ilze Ošiņa (promocijas darbs "Spektrāllīniju attēlveidošana bezkontakta ādas diagnostikai un viltojumu atklāšanai"). 

Gada balvu par akadēmisko pēctecību humanitārajās un sociālajās zinātnēs saņēma pētnieku dinastija: Maija Kūle, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Rihards Kūlis, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, Māris Kūlis, Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, un Matīss Kūlis, Matemātikas un informātikas institūta pētnieks. 

Savukārt Gada balva par akadēmisko pēctecību dabas zinātnēs tika piešķirta Datorikas fakultātes profesoriem – Jānim Bičevskim un viņa meitai Zanei Bičevskai.

Par gada darbinieku šogad tika atzīta Juridiskā departamenta Tiesiskā atbalsta nodaļas vecākā juriskonsulte Dace Raipale.

Par profesionālu darbu un ieguldījumu LU attīstībā tika pasniegtas arī rektora atzinības un pateicības, kā arī sapulces noslēgumā LU darbinieki teica paldies rektoram Indriķim Muižniekam.

Ar muzikālu sveicienu sapulcē uzstājās LU absolventu jauktais koris "Jubilate", mākslinieciskais vadītājs Juris Kļaviņš.

Darbinieku kopsapulces ieraksts.