Fizikas bakalaura absolvents Leons Stankevičs saņem K. Ērgļa stipendiju

Pēc LU FMOF iniciatīvas piemiņas stipendija tika izveidota 2018. gadā, tā godinot izcilo pētnieku, FMOF absolventu, fizikas doktoru Kasparu Ērgli (1976-2018). Ar LU fonda administratīvu atbalstu stipendijas fondu pilnībā nodrošina Kaspara Ērgļa kolēģu, draugu, radinieku un domubiedru ziedojumi. Vienreizēja stipendija 300 EUR apmērā tiks piešķirta ik gadu, vismaz 10 gadus pēc kārtas, vienam LU FMOF bakalaura programmas “Fizika” absolventam par izcilākā eksperimentālā noslēguma darba izstrādi.

Stipendijas žūrijas komisijas sastāvā šajā akadēmiskajā gadā bija LU FMOF asociētais profesors, vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Andris Guļāns, FMOF asociētais profesors, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks, Dr. phys. Jānis Alnis un FMOF docents, LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošais pētieks, Dr.phys. Juris Prikulis. 

Komentējot žūrijas vērtējumu, komisijas priekšsēdētājs, FMOF asociētais profesors stāsta, ka Leons Stankevičs piedalījās kā līdzautors rakstā (https://www.mdpi.com/1996-1944/15/21/7502), ko publicēja starptautiskā recenzētā žurnālā. Šis raksts ir tapis kā sadarbība starp LU Materiālu Mehānikas institūtu, LU Cietvielu Fizikas institūtu un komercuzņēmumu Čehijā. Leons deva būtisku ieguldījumu raksta tapšanā būdams 2. līdzautors un patstāvīgi sagatavojot visus paraugus.

Šī gada stipendijas saņēmējs Leons Stankevičs fizikas studijas LU FMOF uzsāka 2020. gadā. Paralēli studijām, aktīvi darbojies Jauno Fiziķu skolā. Piedāvājam iepazīt tuvāk stipendijas ieguvēju.

Kā nolēmi studēt fizmatos? Vai turpināsi studijas maģistrantūrā?

Jau no agras bērnības mani interesēja kā un kāpēc darbojas pasaule. Šī ziņkārība palika ar mani līdz pat skolas izlaidumam. Jau tad zināju, ka gribu nākotnē strādāt pētniecībā, bet nezināju, tieši kādā jomā. Mani interesēja gan fizika, gan medicīna, gan datorzinātnes un kādi fundamentālie likumi liek apkārtējai pasaulei būt tādai, kāda tā ir. Papildus tam, kāds man aptuveni tajā laikā teica: “Fizikas students nemācās fiziku – viņš mācās risināt problēmas”. Nu, kā jebkuram, problēmu man dzīvē pietika, un gribējās arī iemācīties tās risināt. Plānoju turpināt studijas arī maģistrantūrā.

Ko tev nozīmē šīs stipendijas iegūšana?

Es nebiju gaidījis, ka saņemšu šo stipendiju. Jo īpaši, kad biju noklausījies savu kursabiedru darbus. Līdz pat izlaidumam biju pārliecināts, ka stipendiju saņems darbs par atomu ierosināšanu ar lāzeru palīdzību vai par ūdens tīrības noteikšanu ar spektroskopijas palīdzību. Tomēr saņēmu es, un tas mani motivē veikt vairāk pētījumu, pierādīt pašam sev, ka esmu šo stipendiju pelnījis.

Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim?

Godīgi sakot, man nešķiet, ka man piemīt kādi neparasti talanti. Bet, manuprāt, tas nav tik slikti. Jā, man neizdodas apgūt kursa tēmu vienā vakarā pirms kontroldarba, vai no pirmās reizes izveidot ideālus paraugus un veikt eksperimentus, bet, no otrās puses, ja man kaut kas beidzot izdodas, es zinu, ka tas ir pateicoties “sviedriem” un laikam, ko esmu veltījis noteiktam darbam. Iespējams, ka šo apziņu un gatavību piestrādāt pie tā, kas neizdodas, arī var nosaukt par manu talantu.

Par savu lielāko sasniegumu es varu nosaukt to, ka es jau esmu līdzautors divos zinātniskajos rakstos, un man ir diezgan nopietns ieguldījums katrā no tiem.

Kādas ir tavas pētnieciskās intereses?

Šobrīd mani joprojām interesē polimēru mehānika, bet gribu līdz studiju beigām arī apgūt pēc iespējas plašāku zināšanu klāstu no dažādām zinātnes nozarēm. Šobrīd man īpaši interesē datoru modelēšana, kā papildus instruments manā pētījumu nozarē. Plānoju turpināt strādāt ar kompozītiem materiāliem, īpaši interesanti un daudzsološi man šķiet pētījumi ar elektrību vadošiem kompozītmateriāliem.

Par kādu tēmu izstrādāji savu bakalaura darbu?

Savu bakalaura darbu es izstrādāju par tēmu “Apvalkoto gumijas nanodaļiņu ietekme uz epoksīdsveķu un oglekļa šķiedras plastikāta mehāniskajām īpašībām”.

Ideja tam ir sekojoša: cilvēkiem nav zināms ideāls materiāls, ar kura palīdzību varētu apmierināt visas nepieciešamības. Bet jau senatnē cilvēki pamanīja, ka materiālus var kombinēt, lai saņemtu jaunus, kuru īpašības kopā ir labākas par to sastāvdaļu īpašībām. Pats pazīstamākais no tādiem materiāliem ir betons – visvienkāršākajā savā veidā cements ar akmeņiem un izmantotā ūdenī izšķīdinātiem elementiem. Mūsdienās līdzīgu ideju izmanto jauniem materiāliem.

Epoksīdsveķi ir viegli izmantojams materiāls, kuru var izmantot gan atsevišķi dažādu plastmasai līdzīgu priekšmetu izveidei, gan kā saistvielu ar šķiedrām, piemēram, sasaistot epoksīdsveķus ar oglekļa šķiedrām, var izveidot ļoti izturīgas, bet vieglas detaļas riteņiem, vai, saistot ar stikla šķiedrām, tiek veidoti vēja turbīnu asmeņi. Bet epoksīdsveķi ir salīdzinoši trausls materiāls. Līdzīgi kā betonam, epoksīdsveķu īpašības var uzlabot ar pildījumu palīdzību.

Savā darbā es izmantoju īpašas apvalkotās gumijas nano izmēra daļiņas (mazāk par dažu baktēriju izmēru!), kuras sastāvēja no gumijas serdes un cieta polimēra apvalka. Īstenībā, īpašību uzlabošanai, teorētiski, pietiktu tikai ar gumijas serdi, bet tā slikti spēj sajaukties ar epoksīdsveķiem. Tīrā gumija veido liela izmēra salipušas daļiņas, kuras samazina jauna materiāla īpašības. Tāpēc tās tiek pārklātas ar polimēru materiālu, kurš novērš daļiņu salipšanu. Man darba laikā bija nepieciešams izveidot paraugus no epoksīdsveķiem ar pildījumu un epoksīdsveķiem ar oglekļa šķiedrām un pildījumu.

Darba laikā tika mērīts elastības modulis un stiklošanās temperatūra – īpaša pārejas temperatūra, kurā paraugiem strauji mainās mehāniskās īpašības. Labs piemērs ir stikls, kurš istabas temperatūrā ir ciets, bet starp stiklošanās temperatūru un kušanas temperatūru ir ļoti plastisks. Bet galvenais, kas tika pētīts ir lūzuma stigrība – lielums, kas palīdz salīdzināt materiālu spēju pretoties lūzumu izplatīšanai. Tas ir svarīgi, jo visos materiālos eksistē mikro plaisas, kas padara materiālu trauslu. Palielinot lūzuma stigrību, materiāls paliek izturīgāks.

Darba rezultātā tika noteikts, ka izveidotiem materiāliem samazinās elastības modulis, bet paaugstinās stiklošanās temperatūra un ievērojami uzlabojas lūzuma stingrība.

Pirmo Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju saņēma LU Fizikas institūta zinātniskā asistente, Antra Gaile, 2020. gadā stipendiju saņēma LU FMOF Lāzeru centra zinātniskā asistente, Dace Osīte, 2021. gadā stipendiju saņēma LU Cietvielu fizikas institūta inženiere Agnese Spustaka, 2022. gadā - Kitija Alise Štucere - LU Cietvielu fizikas institūta inženiere.

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un astronomijas un matemātikas zinātnes nozarēs.