Laikrakstā "Dienas Bizness" raksts par DPA un DF sadarbību pētniecības projektā

Veiksmīgais kooperācijas gēns

Attīstībai ir nepieciešams kaut kas vairāk par kvalitatīvu roduktu vai labi nostādītu mārketingu un pārdošanu. Produktīvas izaugsmes priekšnoteikums ir inovācijas. Savukārt tās vislabāk aug un attīstās, ja sasaistē ar uzņēmējdarbību strādā arī akadēmiskā vide: zinātne un pētniecība. «Latvijā zinātne un uzņēmējdarbība dzīvo divās paralēlās pasaulēs,» stāsta uzņēmējs un inovators Sandis Kolomen- skis. Viņš ir firmas DPA valdes loceklis un viens no sabiedriskās organizācijas Knowledge Triangle Network dibinātājiem. Viņš ir apmeklējis daudzas pasaules universitātes, runājis ar pētniekiem un centies saprast, kā šis sadarbības mehānisms darbojas tur. Un tur tas darbojas, turklāt ļoti produktīvi. «Ikdienā sastopamies ar daudziem izaicinājumiem gan inovāciju, gan konkurences ziņā. Mūsu pašu resursi pētniecībai ir ierobežoti, savukārt, lai radītu unikālu produktu, ir nepieciešama šī unikālā kompetence. Un tāda ir atrodama augstskolās,» turpina S.Kolomenskis. DPA sadarbojas ar vairākām augstskolām – ar Ventspils augstskolu norit sadarbība tādā aizraujošā sfērā kā kosmosa tehnoloģijas: «Viens no mūsu darbības virzieniem ir biometrijas tehnoloģijas. Jūs noteikti pamanījāt pirkstu nospiedumu nolasītājus pie ieejas mūsu birojā. Tomēr biometrija mūsu biznesā ir saistīta ne tikai ar pirkstu nospiedumiem vai citiem cilvēka fizikālajiem parametriem. Ar tās palīdzību var izpētīt, piemēram, satiksmes plūsmu pilsētā, un te savukārt ir nepieciešama kompetence kosmosa tehnoloģijās. Tādēļ mums ir vajadzīga šī ekspertīze.» Palīdz ikdienā Nozīmīgs sadarbības projekts ir noslēdzies sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultāti. «Viens no pakalpojumiem, ko sniedzam, ir programmatūras testēšana. Šajā tirgū mēs vairs nespējam konkurēt, piedāvājot zemāku cenu, līdz ar to nācās pāriet jaunā līmenī un konkurēt, piedāvājot ekspertīzes kvalitāti. Esam savākuši nelielu, spēcīgu ekspertu komandu, savukārt pakalpojuma segmentus, kuros šī ekspertīze nav nepieciešama, piemēram, t.s. pūļa testēšanu pērkam kā ārpakalpojumu. Šos resursus efektīvi virzot ar savu ekspertu palīdzību, spējam sasniegt konkurētspējīgu rezultātu. Savukārt, lai tam visam piešķirtu zinātniskā dziļuma dimensiju, piesaistījām LU pētniekus,» skaidro S.Kolomenskis. Darba rezultāts ir nesen iznākusī grāmata Programmatūras testēšanas rokasgrāmata vadītājiem, ko sarakstījusi Datorikas fakultātes vadošā pētniece Dr. Vineta Arnicāne. «Lai gan šis ir akadēmisks darbs, grāmatu centos rakstīt pēc iespējas saprotamā valodā, jo tā galvenokārt domāta uzņēmumu vadītājiem un skaidro, kas ir programmatūras testēšana, kā tā notiek un kādi ir ieguvumi. Lielākajai daļai ir priekšstats, ka tā ir vienkārši visu pogu spaidīšana pēc kārtas, kas neapšaubāmi ir daļēja taisnība, tomēr tā ir tikai maza daļa no testēšanas procesa,» stāsta pētniece. Latvijā daudzi uzņēmumi izmanto pašu izstrādātu programmatūru, šādu firmu vidū ir ne tikai ražošanas uzņēmumi ar specifiskām vajadzībām, bet arī bankas, apdrošināšanas firmas. «Bieži vien programmatūru ir izstrādājuši vairāki programmētāji, kas katrs ir veidojuši savu programmatūras posmu laika vai moduļa izpratnē. Ja sākas problēmas, bieži vien nav skaidrs, no kura gala tās sākt risināt. Programmatūras testēšana spēj identificēt konkrētus problemātiskus segmentus un norādīt, kādi būtu pieņemamākie risinājumi,» stāsta pētniece. Izlabojot problemātisko kodu, ir iespējams ne tikai novērst kļūmes, bet arī uzlabot funkcionalitāti vai lietošanas ērtumu. «Brīžiem ir tā, ka speciālistam, kas raksta kodu, dizains nav stiprā puse, gala lietotājam var nākties lietot ļoti labu, taču neparocīgu programmatūru. Vai arī, piemēram, programmatūra ir izstrādāta uz jaudīgiem datoriem ar lieliem ekrāniem, un iesākumā viss izskatās skaisti līdz brīdim, kad ar to jāstrādā klienta operatoram bankas filiālē ar ne pārāk jaudīgu datoru, kuram ir mazs ekrāniņš. Vai arī izrādās, ka modernais saskarnes dizains brīdī, kad monitorā iespīd saule, vairs nav nolasāms,» stāsta V.Arnicāne. LU galvenais ieguvums ir finansējums pētniecības darbam, ko iespējams iegūt šādas sadarbības ietvaros. «Nozīmīgs ieguvums ir arī šīs sadarbības rezultātā veiktā latviskās terminoloģijas izstrāde,» viņa stāsta. Mudina sadarboties Sadarbojoties ar augstskolām, DPA spējot turēties līdzi pasaules līderiem. «Latvija ir pievilcīga vieta ārvalstu IT kompānijām, jo šeit ir pieejams kvalificēts darbaspēks. Katru gadu universitāti pabeidz 180 speciālistu, kas nav daudz, algu līmenis nozarē ir rietumu līmenī. Lai spētu konkurēt ar pasaules milžiem, kam ir pieejami lielāki finansiālie resursi, ir nepieciešama ekspertīze, lai varētu piedāvāt izcilāko produktu savā nišā,» klāsta uzņēmējs. Latvijas IT nozare spējot radīt augstas vērtības produktus, iespējams ir ne tikai nopelnīt, bet arī nest labumu valstij, nodokļu veidā, kā arī uzturot augsti intelektuālas nācijas tēlu. «Tādēļ man ir svarīgi, lai arī citi Latvijas uzņēmumi pārņemtu šo sadarbības pieredzi un radītu augstvērtīgas idejas, kas pārvērstos izcilos veiksmes stāstos,» uzsver S. Kolomenskis.