FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIEKS: optometrsite Ilze Ceple starp acu kustību novērtēšanu un formas uztveres analīzi

Ilze Ceple optometrijas bakalaura studijas LU FMOF uzsāka 2008.gadā. Vēlāk izglītošanos turpināja profesionālā maģistra studiju programmā “Optometrija”, bet 2018. gadā kļuva par zinātņu doktori fizikā, medicīnas fizikas apakšnozarē, aizstāvot promocijas darbu “Metodes grupēšanas procesu pētījumiem centrālajā redzes laukā un redzes lauka perifērijā” (vadītāja prof. Gunta Krūmiņa). Šobrīd redzes zinātniece strādā par lektori LU FMOF un salīdzinoši nesen uzsākusi darbu pie jauna projekta - LU fonda atbalstītā pētījuma “Acis lasīt izbijās...” (projekta nr.Nr.2260), kurā izstrādā metodiku acu kustību novērtēšanai bērniem ar lasīšanas traucējumiem. Jau vairākus gadus Ilze sadarbojas arī ar LU Datorikas fakultātes (DF) Uztveres un kognitīvos sistēmu laboratoriju, kur šobrīd strādā pie pētījumiem par formu un sejas uztveres analīzi. Vairāk par Ilzes Ceples pieredzi lasi zemāk.

Kādas ir tavas intereses pētniecībā?
Šobrīd mana pētnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar acu kustību pētījumiem. Acu kustību analīze sniedz iespēju novērtēt, kādai vizuālai informācijai cilvēks vērš savu tiešo uzmanību, tāpēc tā tiek pielietota psiholoģijas pētījumos, kognitīvo procesu izpētē, dažādu datora simulāciju izveidē (t.sk. virtuālās realitātes pētījumos), produktu attīstībā u.c. Acu kustību analīze tiek plaši pielietota arī medicīnā kā metode acs pozīcijas kontrolei dažādās diagnostikas iekārtās, kā rādītājs dažādu neiroloģisko traucējumu diagnostikā un raksturošanā, un pat kā komunikācijas sistēma cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem. Iespējas ir ārkārtīgi plašas. Mana līdzšinējā darbība ir bijusi saistīta ar acu kustību analīzi kognitīvo procesu izpētē (lasīšana, vizuālās informācijas grupēšana), kā arī esmu darbojusies pie acu kustību analīzes metodikas izstrādes. Laiku pa laikam man ir lieliska iespēja arī palīdzēt ar acu kustību pētījumiem citu nozaru speciālistiem. Ar acu kustību iekārtu palīdzību ir pat veidoti mākslas darbi, kas prezentēti starptautiskos konkursos. 

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā.
Šobrīd darbojos divos galvenajos virzienos. Pamatā strādāju LU Fonda atbalstītajā pētījumā "Acis lasīt izbijās..." (projekta nr.Nr.2260) par acu kustību novērtēšanu bērniem ar lasīšanas grūtībām. Šis pētījums tiek izstrādāts sadarbībā ar profesores Ilonas Heldal pētniecisko grupu no Rietumu Norvēģijas Universitātes, un tā mērķis ir pielāgot Norvēģijas Universitātes izstrādāto datora programmu acu kustību novērtēšanai bērniem ar lasīšanas grūtībām un noteikt, vai atrodama saistība starp acu kustību traucējumiem un lasīšanas sniegumu sākumskolas vecuma bērniem. Paralēli šim projektam sadarbībā ar LU DF Uztveres un kognitīvos sistēmu laboratoriju darbojamies pie pētījumiem par formu un sejas uztveres analīzi.

Kā nonāci pie šīm tēmām?
Uzsākt darbu pētījumā par acu kustību traucējumiem bērniem ar lasīšanas grūtībām mani uzaicināja profesore Gunta Krūmiņa (FMOF), kas bija arī mana promocijas darba vadītāja. Prof. Krūmiņa iepazīstināja mani ar profesores Ilonas Heldal pētniecisko grupu un lēnā garā mēs virzāmies uz mērķu sasniegšanu. Sadarbību ar LU DF Uztveres un kognitīvos sistēmu laboratorijas pētniecisko grupu uzsāku jau 2013. gadā, kad kopā ar profesoriem Ivaru Lāci (FMOF) un Jurģi Šķilteru (tolaik SZF) pētījām vizuālās informācijas grupēšanas procesus un lasīšanai līdzīgu redzes uzdevumu veikšanu. Attīstot šos pētījumus un pārnesot zināšanas uz citiem pētījumiem, esam nonākuši līdz formas uztveres analīzei. 

Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījumiem un ko dari tieši šobrīd?
Pie pētījuma par acu kustību traucējumiem bērniem ar lasīšanas grūtībām sāku strādāt šīs vasaras sākumā. Tikko ar LU fonda atbalstu esam ieguvuši jaunu acu kustību pieraksta iekārtu, ko varēsim izmantot turpmākajos pētījumos. Tieši šobrīd darbojamies pie metodikas izstrādes dažādu acu kustību (sakāžu, lēnas sekošanas acu kustību un fiksācijas acu kustību) novērtēšanai. Pēc rūpīgas metodikas izstrādes, acu kustību novērtēšanas metodiku paredzēts pielāgot profesores Ilonas Heldal pētnieciskās grupas izstrādātajai programmai C&Look un izvērtēt acu kustības bērniem ar lasīšanas grūtībām. Pētījumus par formas uztveri kopā ar DF Uztveres un kognitīvos sistēmu laboratoriju veicam jau kopš 2018. gada. Lēnā garām virzāmies uz priekšu. Tieši seju uztveres pētījumu uzsākām pavisam nesen - šī gada oktobrī.

Ko ceri izpētīt?
Lasīšana ir sarežģīts redzes uztveres process, kura sekmīgu norisi nosaka dažādi fizioloģiski, psiholoģiski, socioloģiski, lingvistiski un apkārtējās vides faktori. Lai spētu precīzi noteikt lasīšanas grūtību cēloni, nepieciešama smalka visu augstāk minēto faktoru analīze. Šī pētījuma mērķis ir izstrādāt metodiku acu kustību novērtēšanai, kā arī izvērtēt, vai bērniem ar lasīšanas grūtībām ir novērojamas grūtības veikt vispārējus acu kustību uzdevumus, kas nav saistīti ar teksta uztveri un izpratni. 

Kas, tavuprāt, būs izaicinošākais pētniecības procesā?
Katrs solis būs izaicinošs - sākot ar precīzas metodikas izstrādi un pārliecināšanos par to, vai tiešām esam ņēmuši vērā visus faktorus, kas varētu ietekmēt acu kustību sniegumu, neatkarīgi no bērna lasīšanas prasmēm. Tālākais izaicinājums būs precīza datu iegūšana, ņemot vērā acu kustību pieraksta iekārtas iespēju robežas. Šī brīža epidemioloģiskajā situācijā izaicinoša būs arī izstrādātās metodikas pārbaude un reālu acu kustību pieraksta veikšana. Pēc tam datu analīze, algoritmu izvēle, pielāgošana utt. Katrs solis ir izaicinājums un nepārtraukta pārliecināšanās par to, vai šo soli nevarēja tomēr veikt vēl precīzāk un labāk?

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot tava pētījuma rezultātus?
Ceru, ka mūsu izstrādāto metodiku acu kustību analīzei varēs pielāgot arī vienkāršākām acu kustību iekārtām, tādējādi pārnesot to uz klīniku un sniedzot iespēju optometristiem, ortoptistiem, neirologiem un citiem speciālistiem izvērtēt smalkākas acu kustību detaļas, nekā to sniedz ierastās acu kustību novērtēšanas metodes. Tas varētu sniegt lielu atbalstu dažādu saslimšanu un stāvokļu diagnostikā un analīzē. Šo metodi varētu pielāgot arī redzes treniņu izstrādē. 

Kad un kāpēc nolēmi studēt optometriju?
Studēt optometriju izlēmu vidusskolas noslēgumā. Nevarēju izlemt starp medicīnas vai matemātikas studijām. Sapratu, ka optometrijas studijas man dos iespēju savienot vēlmi palīdzēt cilvēkiem un pielietot analītisko domāšanu. Uzsākot studijas universitātē neapsvēru iespēju darboties zinātnē, taču pētnieciskā darbība profesora Ivara Lāča vadībā man atvēra plašāku skatu uz redzes uztveri, ļāva iepazīt jaunatklājuma un nerimstošā izpētes procesa garšu zinātnē, ko gribas izjust vēl un vēl.

Kas, gadiem ejot, tevi motivēja (-is) studijas turpināt?
Es teiktu, ka motivācija studēt gadu gaitā ir vairākkārt mainījusies. Sākumā vēlējos iegūt profesionālo grādu, lai varētu pilnvērtīgi sākt strādāt par optometristi. Vēlāk jau vairāk motivēja vēlme paplašināt zināšanas un dažādot savu ikdienu. Uzsākt studijas doktorantūrā mani motivēja vairāki interesanti notikumi. Pirmā pieredze starptautiskā konferencē, kad 2012. gadā man bija uzticēts pārstāvēt mūsu pētījumu Eiropas Filozofijas un Psiholoģijas Asociācijas rīkotajā konferencē Londonā, Lielbritānijā. Tas bija emocionāls karuselis trīs dienu garumā, kura laikā izdzīvoju ļoti lielu uztraukumu un vēlmi sevi pierādīt, aizrautību par jaunatklāto pasauli, apjausmu, cik smalki iespējams un nepieciešams iedziļināties pētnieciskajos jautājumos, lai pietuvotos uzstādīto jautājumu atbildei.
Pēc dalības LU Uztveres un Kognitīvo zinātņu rīkotajā Kognitīvo Zinātņu un Semantikas vasaras skolā 2013. gadā es apsolīju sev uzsākt studijas doktorantūrā. Sanāca tā, ka uzreiz pēc maģistrantūras studiju pabeigšanas šāda iespēja neradās. Gadu nostrādāju optikā un atgriezos ar vēl stiprāku vēlmi. Kad profesore Gunta Krūmiņa man piedāvāja iespēju darboties projektā par redzes nogurumu un uzsākt doktorantūras studijas LU FMOF, es ne mirkli nešaubījos un piekritu. 
Protams, periodiski moivācijas ir trūcis. Organizēt savu laiku tā, lai apvienotu studijas, darbu un personīgās intereses - dejošana tautas deju kolektīvā, laiku kopā ar draugiem un ģimeni - ir liels izaicinājums. Manā gadījumā, izsīkuma brīži nevis raisīja domas par studiju pamešanu, bet gan iemācīja efektīvāk organizēt laiku. 
 
Kāda šobrīd ir tava zinātnieces ikdiena?
Šobrīd mana ikdiena ir divejāda. Kā lektore es gatavoju lekcijas un praktiskās nodarbības, strādāju ar studentiem, palīdzu apgūt optometrista profesiju un mēģinu iepazīstināt ar acu kustību pētījumu izstrādi, norisi un datu analīzi. Cenšos radīt studentos interesi par acu kustību pētniecību.
Mana pētnieces ikdiena sastāv no zinātniskās bāzes sagatavošanas un publikāciju lasīšanas, pētījumu izstrādes, darba kopā ar dažādām pētnieku grupām, teorētisko pamatojumu apgūšanas, stimulu izveides, acu kustību datu iegūšanas un analīzes, zinātnisko publikāciju sagatavošanas un dalības dažādās konferencēs. Iespēja darboties dažādās zinātniskajās grupās paplašina zināšanas un izpratni par redzes uztveri, taču vēlreiz arī atgādina, cik maz es zinu un cik daudz vēl ir jāmācās, jāapgūst un jāizpēta. Savu ikdienu es raksturotu, kā ļoti dinamisku. Tā ir nepārtraukta izzināšana. Brīži, kad šķiet, ka nu jau es kaut ko esmu sapratusi līdz kaulam,  mijas ar brīžiem, kad atkal viss, ko zināju, sabrūk un jāveido jauna izpratne. 

Ko vēlies sasniegt zinātnē?
Es noteikti vēlos paplašināt savas zināšanas vēl un vēl, un vēl. Ceru attīstīt acu kustību pētniecību un zināšanas Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā līdz tādam līmenim, kāds ir lielākajās Eiropas acu kustību laboratorijās. Gribu, lai mūs atpazīst kā zinošus speciālistus acu kustību izpētes lauciņā. Varbūt kādreiz mūsu zināšanas būs noderīgas kādas jaunas tehnoloģijas izstrādē, kur būtiska ir acu kustību analīze. 

Ko profesionālajā ziņā gribētu uzlabot? Kā redzi savas karjeras attīstību?
Man vēl ir daudz jāmācās. Noteikti gribētu būt spēcīgāka stimulu izveidē un noderīgi būtu arī pašai apgūt programmēšanas pamatus. Mums ir lieliska komanda, kas spēj palīdzēt ar stimulu izveidi, taču jūtu, ka šādi attīstot savas prasmes, es noteikti varētu labāk spriest par stimulu izveidošanas pamatiem un palīdzēt arī saviem kolēģiem. Par savas karjeras attīstību tā kopumā neesmu domājusi - darbojos no dienas uz dienu. Strādāju pie pētījumiem, mēģinu pati pieteikties finansējumam dažādu pētījumu īstenošanai. Droši vien nākamais loģiskais solis būtu vadošā pētnieka amats. Labprāt dotos arī pieredzes apmaiņas braucienā uz kādu citu universitāti. Ņemot vērā, ka redzes uztveres procesi iet roku rokā ar uzmanības procesiem, kas ir viens no psiholoģijas lauciņiem, laiku pa laikam jūtu vēlmi apgūt redzes procesus no otras puses un uzsākt arī psiholoģijas studijas. Varbūt kādreiz arī saņemšos to izdarīt.

Kas ir līdz šim lielākais tavs profesionālais sasniegums?
Domāju, ka mani lielākie sasniegumi ir vēl priekšā. Esmu bijusi autors un līdzautors vairākiem zinātniskiem rakstiem, kas publicēti vadošajos nozares pētnieciskajos žurnālos, taču jūtu, ka manas prasmes vēl krietni jāattīsta, lai varētu sasniegt kādu lielu virsotni. 

Kas vēl bez redzes zinātnes tevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?
Mana aizraušanās ir tautas dejas. Žēl, ka atklāju to tikai ap 20 gadu vecumu, taču biju ļoti apņēmīga uzlabot savu sniegumu un dejot savas iemīļotās dejas uz lielākas skatuves A grupas sastāvā Vispārējos Latviešu Dziesmu un Deju svētkos. 2018. gadā šis sapnis piepildījās! TDA “Uguntiņa” sastāvā dejoju kolektīva 70. gadu jubilejā uz Nacionālā Teātra skatuves, kā arī Dziesmu svētkos Daugavas stadionā. 2018. gada Dziesmu svētku laiks sakrita ar mana promocijas darba aizstāvēšanu - pārtraukumos starp deju mēģinājumiem, es cītīgi gāju cauri recenzentu komentāriem un aizstāvēšanas prezentācijai, jo aizstāvēšana bija paredzēta tikai divas dienas pēc noslēguma koncerta. Vēl jāpiemin, ka tagad manas ģimenes dzīvē ir ienākusi meitiņa. Šobrīd viņa ir mana lielākā aizraušanās un visu savu brīvo laiku cenšos veltīt ģimenei. 

Kas ir radošākais tavā profesijā?
Radošākais noteikti ir pētījuma problēmas atrašana, noformulēšana un metodikas izstrāde. Arī datu analīze dažkārt mēdz izvērsties par visai radošu procesu. Radoša daļa ir arī pētījuma prezentēšana plašākam klausītāju lokam dažādās konferencēs - materiāla pielāgošana auditorijai un klausītāju iepazīstināšana ar pētījuma rezultātiem 

Ja tev būtu iespēja kaut ko pateikt visai pasaulei, ko Tu pavēstītu?
Nebaidies sevi izaicināt, izmantot iespējas, ko sniedz pasaule. 

Kas tevi motivē no rītiem celties?
Padarāmo darbu saraksts, apziņa, ka darbi nekur nepazudīs, un, ja es to izpildi aizkavēšu, tas var kavēt vai traucēt arī citu cilvēku darbus (studentu, citu pētnieku, projektu utt.). Brīvdienās motivācija ir manas meitiņas saucieni “Mammuu”, kas ir ārkārtīgi uzstājīgi un kam “lūdzu, 5 minūtes miega” neko daudz nenozīmē.

Nosauc piecas lietas, bez kurām nevari iedomāties savu ikdienu.
Runājot par pētnieka ikdienu: dators, acu kustību pieraksta iekārtas, grāmatas, lapa un pildspalva, uz kuras apkopoju idejas, zīmēju plānus. Ikdienā varbūt bez telefona būtu neierasti iztikt, bet domāju, ka lielāko daļu no lietām var aizstāt ar kaut ko citu. 

Kas Tevi visvairāk pārsteidz?
Darbā mani pārsteidz, cik plaša var būt pētniecība un cik sarežģīti ir pat šķietami visvienkāršākie procesi. Nekas nav triviāls! Lai sapratu kādu procesu līdz saknei, ir nepieciešama smalka analīze un liels darbs.

Studiju laikā saņēmi arī  stipendiju. Pastāsti, kādu?
Jā, maģistrantūras laikā saņēmu Eiropas Sociālā fonda projekta (Nr. 2009/0162/1DP/1.1.2.1.1/09/IPIA/VIAA/004) „Atbalstu maģistra studiju programmu īstenošanai Latvijas Universitātē”, kam mani mudināja pieteikties darba vadītājs profesors Ivars Lācis.

Kā stipendijas iegūšana palīdzēja maģistra darba izstrādē?
Iegūtā stipendija ļāva man samazināt darba slodzi optikā, kur tajā laikā darbojos kā asistents, un vairāk laika veltīt manam pētījumam. Stipendija ne tikai uzlaboja manu pētījuma kvalitāti, bet arī parādīja, cik daudz darba nepieciešams ieguldīt, lai iegūtu datus, analizētu tos un veiktu datu aprakstu. Domāju, ka šis laiks man arī radīja pirmos aizmetņus tam, ka joprojām esmu palikusi zinātnē. Stipendija ir labs atspēriena punkts arī nākamajiem pētījumiem. 

Par ikmēneša rakstu sēriju “FMOF mēneša zinātnieks”
LU FMOF ikmēneša rakstu sērija “FMOF mēneša zinātnieks” aizsākusies 2021. gada septembrī un intervijas veidā ļauj iepazīt jaunus vai jau lielāku pieredzi guvušus zinātniekus, kas ikdienā nodarbojas ar pētniecību fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā un katrs savā veidā ikdienas darbu zinātnē saista ar LU FMOF.

Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un astronomijas un matemātikas zinātnes nozarēs.