CONFERENCE
Olimpiādē piedalījās Kārlis Ģirts Karnītis, Maksims Hodosevičs un Tailers Endrū Natorča (Rīgas Valsts 1.ģimnāzija), Aleksandrs Jesiļevskis (RTU Inženierzinātņu vidusskola), Marianna Kogane (Anniņmuižas vidusskola). Sudraba medaļas ieguva Marianna Kogane un Maksims Hodosevičs, bronzas medaļas – Kārlis Ģirts Karnītis un Aleksandrs Jesiļevskis. Olimpiādes sudraba medaļas laureāte Marianna Kogane studijas turpinās LU EZTF Fizikas bakalaura studiju programmā.
Latvijas komandas gatavošanā iesaistījās iepriekšējo gadu starptautiskās astronomijas un astrofizikas olimpiādes dalībnieki – Iļja Niks Stoligvo, Olita Anastasija Zadorožanaja, Viesturs Streļčs, Toms Ozoliņš, Ilya Reutin, kā arī LU EZTF Fizikas nodaļas docente Dr.phys. Inese Dudareva un Latvijas Astronomijas biedrības eksperts Dr.rer. nat. Dmitrijs Docenko, sagatavošanās nodarbības tehniski atbalstīja Latvijas Fizikas skolotāju asociācija. Latvijas komandu olimpiādē kā komandas vadītāji pavadīja Dmitrijs Docenko un Viesturs Streļčs.
Olimpiādes dalībniekiem teorijas kārtā bija jārisina uzdevumi – par noteikta astronomiska notikuma datumu un tā maiņu; par neitronu zvaigzni dubultsistēmā; par zvaigžņu struktūru un evolūciju; par melnā cauruma ēnu un gaismas kustību gravitācijas laukā; par starpzvaigžņu gaismas absorbciju u.c. Datu analīzes kārtā bija jāizpēta divas citplanētu atklāšanas metodes, kā arī Saules vainaga masu izvirduma dinamika. Planetārija kārtā uz kupola tika simulēta dažu tālu asteroīdu kustība vairāku simtu gadu laikā, kuru orbītas bija jāattēlo debess kartē un jānosaka orbītu slīpumi, kā arī bija jāatrod kādas tālas planētas pavadoņi un gredzeni, jānosaka gredzenu platums un attālums no planētas, izmantojot planētas veidoto ēnu uz gredzeniem. Novērojumu kārtā ar teleskopu bija jānovēro un jāatpazīst astronomiskie objekti un procesi. Darbā ar zvaigžņu kartēm bija jādemonstrē prasmes atrast noteiktas zvaigznes un Mesjē kataloga objektus, jāidentificē zvaigznāji un galvenās debess sfēras līnijas, kā arī jāizdomā un jāuzzīmē kā izskatīsies Oriona zvaigznājs pie debesīm noteiktā vietā un noteiktā laikā. Komandu sacensību kārtā, kur tika veidotas komandas no dažādu valstu dalībniekiem, izmantojot speciāli izgatavotu nelielu radioteleskopu, dienas laikā bija jāpēta Piena Ceļa rotācijas dinamika.
Dalībnieki novērtē iespēju piedalīties šāda mēroga pasākumos. "Astronomija jau ilgu laiku ir mans hobijs un man ir svarīgi attīstīties un augt šajā virzienā. Olimpiāde dod iespēju paplašināt zināšanas un motivē uz jauniem sasniegumiem. Galvenais ieguvums bija kopā pavadītais laiks, jauniegūtā pieredze astronomijā un fizikā, iedvesmojošs komandas gars un iespēja iepazīt citas kultūras un tradīcijas." - tā saka Aleksandrs Jesilevskis.
Skolēnu dalība starptautiskajos pasākumos tiek nodrošināta Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā ESF+ projekta “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” ietvaros.
Starptautiskā astronomijas un astrofizikas olimpiāde (IOAA) tiek organizēta kopš 2007. gada. Latvijas starptautiskajā astronomijas un astrofizikas olimpiādē tiek pārstāvēta kopš 2021. gada.
, kurā piedalījās 288 skolēni no 63 valstīm. Latvijas komanda demonstrējot zināšanas un prasmes gan teorētiskajā, gan datu analīzes, gan novērojumu kārtā, ieguva 2 sudraba un 2 bronzas medaļas. Tas līdz šim ir labākais Latvijas skolēnu komandas sasniegums šajā olimpiādē.){kind=link}