Saules pulksteņu, zirgu pajūgu un guļbaļķu namiņu dominances laiks Latvijas vēsturē ir pagājis - cilvēces straujā izaugsme pēdējos gadsimtos rosinājusi cilvēku vēlmi iegūt un apgūt Zemes dzīlēs esošos derīgos izrakteņus, kā arī izmantot tos savām vajadzībām.   2024. gada 2. novembrī Ģeologu skolas dalībnieki pulcējās otrajā nodarbībā "Nākotnes metāli Latvijas dzīlēs" - pāris stundu laikā caur praktiskajiem uzdevumiem un lekcijām gūstot pamatzināšanas par derīgo izrakteņu ģeoloģiju Latvijā un pasaulē!

Praktiskajā darbā skolēniem bija iespēja iejusties īsta ģeologa lomā, izmēģinot savus spēkus it visos derīgo izrakteņu - dzelzsrūdu - izpētes etapos: priekšizpētē, ieguvē, makroskopiskajā un mikroskopiskajā analīzē.

Priekšizpētes posmā jaunieši sadraudzējās ar vārdu savienojumu "magnētiskā anomālija" un paši izmēģināja atrast smiltīs apslēptus objektus ar magnetometru (nē, tas nav metāla detektors!). Arvien tuvinoties kārtīga ģeofiziķa darbadienai, tika veikti aprēķini, lai noskaidrotu, kādas dzelzsrūdu bagātības slēpjas tikai pāris simtus metru zem mūsu kājām.

Drīz vien uzvaras priekam par iegūtajām rūdām pievienojās arī zinātkārā atklājēja gars - kas tad īsti ir šis iezis? No kā tas sastāv? Kam to var izmantot? Vai es to pārdošu un kļūšu par miljonāru?

Atbildes uz saviem daudzajiem jautājumiem bija iespējams iegūt makroskopiskās analīzes etapā, kurā pēc vizuālām īpašībām - krāsas, cietības, skaldnības, u.c. -  tika noteikts, kāda veida dzelzsrūdu jaunie ģeologi ieguvuši.

Visa pasaules veidošanās burvība ir paslēpta detaļās, tādēļ iežu plānslīpējumu stacijā skolēniem lieti noderēja mikroskopa palīdzība! Aplūkojot mikroskopā sagatavotos rūdu paraugus, jaunieši noteica, kādu daļu no ieža veido dzelzs minerāli, cik vērtīgs tas ir!

Rezultātu apkopošanas un diskusijas posmā dalībnieki nonāca pie secinājuma - Latvijas zemes dzīļu bagātības ir vēl neizzināts un patiesi plašs pētījumu virziens, kurā ikkatram topošajam ģeologam ir iespējas izpausties un rakties dziļāk.

Nodarbības noslēgumā gūtos iespaidus paspilgtināja nozares speciālista, LU EZTF Ģeoloģijas nodaļas vecākā laboranta, mineraloga, ģeoloģijas studiju doktoranta Dmitrija Vorobjova aizraujošais stāstījums par jaunākajiem atklājumiem dzelzsrūdu izpētē tepat Latvijā - Strenčos un Staicelē.

 

Pateicamies dalībniekiem par nodarbības apmeklējumu! Gaidīsim visus arī nākamajā nodarbībā 30. novembrī, kurā pētīsim jau kādu citu, bet tikpat aizraujošu ģeoloģijas aspektu!


Ja esi 9.-12. klases skolēns, un vēl neesi pieteicies Ģeologu skolai, pieteikuma anketa ir pieejama →šeit

Ģeologu skolas nodarbību tēmas:

  • Kas atrodas mums zem kājām un kas notiek Zemes dzīlēs?
  • Kur būvēt savu māju, lai to varētu droši apdzīvot paaudžu paaudzēs?
  • Kādas senās dzīvības formas reiz apdzīvoja Latvijas teritoriju un kā atrast to fosīlijas?
  • Kādus derīgos izrakteņus mēs varam iegūt Latvijā un vai pie mums ir sastopami arī dimanti?
  • Kas rada zemestrīces un kā mēs varam izmantot fiziku, lai pētītu Zemes dzīles, tās pat neaizskarot?
  • Kur ierīkot urbumu, lai iegūtu dzeramo ūdeni, un kā prognozēt ūdens piesārņojuma izplatību?
  • Kādu stāstu var pastāstīt ceļmalā atrasts akmens?

 Nodarbībās apvienosim interesanto ar lietderīgo:

  • apspriedīsim kādu aizraujošu tēmu un izpildīsim praktisku uzdevumu;
  • no nozares pārstāvjiem uzzināsim, kā šādi uzdevumi tiek risināti reālajā darba vidē.

Share