FMOF MĒNEŠA ZINĀTNIECE: prodekāne, asoc. prof. Aiga Švede par studiju laikiem un pētniecības izaicinājumiem

Aiga Švede optometrijas bakalaura studijas LU FMOF uzsāka 1994.gadā, kam sekoja studijas maģistratūrā (1998.-2001.) un profesionālajā studiju programmā “Optometrija” (2005.-2006.). Pēc optometrista kvalifikācijas iegūšanas, Aiga turpināja studijas doktorantūrā un 2013. gadā kļuva par zinātņu doktori fizikā, medicīnas fizikas apakšnozarē, aizstāvot promocijas darbu “Eksperimentāls verģences atbildes un fiksācijas disparitātes pētījums” (vadītājs docents Jānis Dzenis, Latvijas Universitāte, un zinātniskais konsultants Dr.Ing. Wolfgang Jaschinski, Leibnitz-Institut für Arbeitsforschung an der TU Dortmund, Vācija). Šobrīd Aigas zinātniskā darbība ir saistīta galvenokārt ar līgumpētījumu par profilaktiskas acu muskulatūras vingrināšanas un nostiprināšanas ierīces pielietojamības metodoloģijas izstrādi, lai rūpīgāk izpētītu redzes vingrinājumu ietekmi uz redzes sistēmas darbību, kā arī kopā ar SIA EyeRoll izveidotu jaunu redzes vingrinājumu ierīci. Vairāk par Aigas Švedes pieredzi lasi zemāk.

Kādas ir Tavas intereses pētniecībā?

Jau no bakalaura studijām mani saista binokulārās sistēmas darbība, proti, kā abas acis strādā kopā, kā attīstās mūsu binokularitāte un kādi ir tās darbības traucējumi. Līdz ar to pētniecība galvenokārt ir vērsta uz šo procesu izzināšanu. Lielākai daļai redzes speciālistu šī tēma šķiet ļoti sarežģīta un neskaidra. Bet tieši tas mani piesaista – saprast, kā mēs ikdienā skatāmies, ja ir divas acis, bet attēls, ko mēs redzam, ir tikai viens; kā tiek koordinētas mūsu abas acis, lai iegūtu šo vienu attēlu u.tml.

Pastāsti par šobrīd aktuālo savā pētnieciskajā darbībā. Pie kā strādā tieši šobrīd?

Pēdējo gadu laikā aktīvi mācos un pētu, kā varam izmainīt mūsu abu acu sadarbību un uzlabot acu muskuļu darbību. Tādēļ kopā ar SIA EyeRoll ir uzsākts pētījums par redzes treniņu ietekmi uz redzes funkcijām (līgumpētījums par profilaktiskas acu muskulatūras vingrināšanas un nostiprināšanas ierīces pielietojamības metodoloģijas izstrādi). Tas ir pētījums, kurā ne tikai tiek radīts jauns produkts, bet arī gāzti dažādi mīti par redzes uzlabošanas iespējām, kā arī sabiedrība tiek izglītota, atgādinot par pareizu acu noslodzi, jo īpaši strādājot ar dažādām viedierīcēm – ievērot pareizu darba attālumu, pārtraukumus, rūpēties par acu veselību, tai skaitā labāk izprast acu atpūtināšanas iespējas, kā arī regulāri veikt redze pārbaudes.

Kad sāki strādāt pie šī brīža pētījuma?

Darbs pie pētījuma tika uzsākts 2021. gada vasarā, bet visaktīvākā darbība noris tieši šī gada nogalē. Projekts jāpabeidz 2023. gada pavasarī, tādēļ darba ir pilnas rokas ar datu ievākšanu un analīzi.

Kā nonāci pie šādas tēmas?

Tēma atnāca pati. Kādu dienu atnāca pie manis SIA EyeRoll dibinātājs Jānis Zandbergs, lai aprunātos par viņa “fikso” ideju. Esmu visai pesimistisks cilvēks, kas biežāk domā, ka tam nav nozīmes, ka no tā nekas nesanāks. Bet šoreiz nolēmu riskēt.

Kāpēc nepamēģināt? Citi var realizēt trakas idejas un mēs ne?

Tā tas viss sākās. Šobrīd man jau pašai ir interesanti, kas no tā visa sanāks.

Ko ceri izpētīt?

Šī tēma ir ļoti “slidena” un ir daudz kritizēta. Tomēr pētījumu par redzi atpūtinošo jeb relaksējošo vingrinājumu ietekmi uz redzes sistēmu ir ļoti maz, tie pārsvarā ir balstīti uz aptaujām un skopiem redzes funkciju novērtējumiem. Tādēļ pētījums mums ļauj iegūt rezultātus, kas būtiski papildinās redzes speciālistu un arī sabiedrības izpratni par šo vingrinājumu pielietojamību un efektivitāti. Papildus tas ļauj pētījuma pasūtītājam iegūt zinātniski pamatotus datus savas idejas realizēšanai. Lai paplašinātu projekta rezultātā izveidotās ierīces pielietojamību, esam spēruši soli arī Latvijā vēl pilnīgi jaunā tēma – sporta redzes jomā. Pētām, kā redzes vingrinājumi var uzlabot sportistu sniegumu. Daudzās valstīs šī tēma jau tiek plāsi praktizēta redzes speciālistu vidū. Bet Latvijā mums vēl trūkst pārliecības un zināšanu. Tad nu ar šo pētījumu ceram iekustināt “ledu”.

Kas, Tavuprāt, būs vai bija izaicinošākais pētniecības procesā?

Visgrūtākais pētījumos, kuros tiek veikti redzes vingrinājumi, ir pētījuma dalībnieku piesaistīšana un noturēšana. Tas nozīmē, pētījuma dalībniekiem katru dienu ir jāveic konkrēti uzdevumi ilgāku laiku (mūsu gadījumā 4-8 nedēļas) un jānāk uz regulārām atkārtotām vizītēm. Diemžēl te nostrādā pilnīgi saprotams cilvēciskais faktors un ir raksturīgs liels dalībnieku “atbirums”. Šobrīd mūsu “atbirums” veido apmēram 50 %, kad interesentu nevaram piesaistīt atlases kritēriju specifikas dēļ, vai arī dalībnieks pārtrauc dalību pētījumā. Tādēļ mēģinām šo jautājumu visādi risināt un rast aiz vien jaunus veidus kā piesaistīt jaunus dalībniekus un noturēt tos līdz pat pētījuma beigām.

Kur pēcāk praktiski varēs pielietot Tava pētījuma rezultātus?

Pirmkārt jau pētījuma rezultāti šobrīd tiek izmantoti, lai veidotu iecerēto ierīci redzes atpūtināšanai un acu kustību uzlabošanai. Bet galvenokārt tie ir vērsti uz sabiedrību. Jau tagad varam viennozīmīgi teikt, ka tie, kuru ikdiena ir saistīta ar datoru un kuri regulāri (5-10 min vismaz 1 reizi stundā) atrod laiku, lai izvingrinātu savas acis, jūtas daudz labāk dienas beigās (mazinās redzes diskomforts, acu asarošana, sausuma sajūta). Novērojām arī acu kustību precizitātes uzlabošanos un labāku acs pielāgošanos dažādiem darba attālumiem.

Kad un kāpēc nolēmi studēt optometriju?

Tas nebija viegls lēmums, jo biju viens no tiem jauniešiem, kas nezin, ko iesākt pēc vidusskolas. Bet dzīve ir parādījusi, ka šādās reizēs vienmēr notiek “mazie brīnumi”, kas norāda pareizo ceļu. “Mazie brīnumi” ir dažādi cilvēki, kurus mēs sastopam savā ikdienā. Ja mēs viņus pamanām, ieklausāmies un aizdomājamies, tad rodam atbildes uz dažādiem neskaidriem savas dzīves jautājumiem. Manā dzīvē šādu cilvēku ir bijis patiesi daudz un visiem esmu bezgala pateicīga. Jo tieši viņi ir palīdzējuši (dažreiz pat neapzināti) man izaugt profesionāli un arī kā cilvēkam.

Tad nu atgriežoties pie jautājuma – viss notika pēc Republikas mēroga fizikas olimpiādes, kad dalībniekiem bija iespēja klausīties dažādas speciāli sagatavotas lekcijas. Neatceros kāpēc, bet devos uz lekciju pie prof. Ivara Lāča, kur viņš stāstīja par redzi un optometriju. Pēc šīs lekcijas meklēju un zvanīju uz izziņām, lai saprastu, kas ir optometrija. Neviens nevarēja man sniegt skaidru atbildi. Bet izšķirošais lēmums nāca pēc tam, kad ieguvu fizikas olimpiādē 3. vietu un varēju iestāties vai nu fiziķos, vai optometristos bez iestājeksāmena. Tā kā jau zināju, kas ir fizika, tad devos uzzināt, kas ir optometrija.

Kas, gadiem ejot, Tevi motivēja studijas turpināt?

Ja esmu kaut ko iesākusi, tad vēlos to arī pabeigt. Nebija nevienu mirkli doma, ka studijas jāpārtrauc un jāmeklē kaut kas cits. Mani piesaistīja dažādība – te bija gan fizika, gan matemātika, gan bioloģija, gan medicīna. Un viss beigās sanāk kopā vienā vienotā problemātikā. Kā arī bija liels atbalsts no apkārtējiem (kad notiek šie “mazie brīnumi”). Bija daktere Sandra Valeiņa, pateicoties, kurai sāku strādāt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur aizsākās mana aizraušanās ar binokulārās redzes problemātiku. Tam sekoja praktizēšanās Dānijā, pateicoties Dānijas Lauvu kluba atbalstam. Ievirzi patstāvīgajā optometrista darbā veicināja daktere Ildze Hercoga. Savukārt pētniecībā ievirzīja Wolfgang Jaschinski un viņa brīnišķīgais kolēģu kolektīvs Dortmundē Vācijā. Un tā sarakstu var aizvien turpināt. Kad paraugies atpakaļ, saproti, ka tieši tad, kad vajadzēja, kad varbūt zuda motivācija turpināt studijas, nebija skaidra tālākā profesionālā attīstība, uzradās kāds, kas palīdzēja un atbalstīja, kas pasvieda kādu ideju.

Kas bijis izaicinošākais studiju laikā?

Izaicinošākais – pirmā redzes pārbaude. Tā kā biju starp tiem, kas bija pirmie topošie optometristi Latvijā, tad mūsu apmācības programma vēl bija “zaļa” un daudz kas vēl bija neskaidrs. Daudz ko vienkārši mācījāmies paši no savām kļūdām.

Šobrīd esmu sapratusi, ka mācīties nekad mēs nebeidzam.

Joprojām mācāmies, jo īpaši esot akadēmiskajā vidē – mācāmies no studentiem, mācāmies no kolēģiem, mācāmies no strauji mainīgās vides mums apkārt.

Kāda šobrīd ir Tava zinātnieka ikdiena?

Interesanta – tā kā pārraugu pētījuma norisi, tad ikdiena reizēm paiet pētījuma procesa organizēšanā un plānošanā. Šobrīd esmu iesaistīta ar datu ievākšanā un analīzē, gatavojoties dažādām konferencēm un domājot jau par publikācijām.

Ko profesionālajā ziņā gribētu uzlabot? Kā redzi savas karjeras attīstību?

Vēlētos attīstīt savu pētniecisko virzienu un izveidot atbilstoši pētniecisko grupu, kurā ir pētnieki ne tikai no Latvijas Universitātes un citām Latvijas pētnieciskajām institūcijām, bet arī ārvalstu sadarbības partneri.

Vai plāno iegūt vēl kādu papildus izglītību?

Ļoti gaidu Rakstu māju. Vienmēr vēlējos apgūt vēl kādu valodu vai arī pastudēt vēsturi.

Kas ir līdz šim lielākais Tavs profesionālais sasniegums?

Kā optometristam – apmierināti pacienti, kuriem esmu spējusi piedāvāt efektīvu risinājumu viņu problēmai. Kā pētniekam – te jūtu, ka vēl ir jāaug un jāattīstās.

Kas ir radošākais Tavā profesijā?

Spēja nemitīgi pilnveidoties un attīstīties, kā arī iespēja sastapt aizvien jaunus un interesantus cilvēkus.

Kas vēl bez redzes zinātnes Tevi aizrauj? Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Vasarā ar ģimeni un draugiem daudz laika pavadām pie dabas, aktīvi atpūšoties – braucot ar velosipēdu, laivojot, supojot, makšķerējot. Ziemā arī sanāk paslēpot, paslidot, bet vairāk tomēr patīk pasēdēt un parisināt dažādas mīklas, salikt kādu puzli, apgūt kaut ko jaunu no rokdarbiem.

Nosauc kādu interesantu faktu par sevi?

Skolas laikā vienīgās profesijas, kuras neesmu vēlējusies bija skolotājs un ārsts.

Bet dzīve sagriezās tā, ka esmu bijusi gan skolotāja skolā, gan tagad esmu pasniedzēja Latvijas Universitātē, gan esmu ārstniecības persona.

Secinājums – nekad nesaki nekad.

Ja tev būtu iespēja kaut ko pateikt visai pasaulei, ko Tu pavēstītu?

Padalīšos ar padomu, ko man deva kāds sirms dāņu kungs: “Ja vēlies ko sasniegt, neapstājies. Ja vienas durvis aizveras, mēģini tikt iekšā pa citām.”

Kas Tevi motivē no rītiem celties?

Kaķis – viņš parasti 5 no rīta grib ēst. Bet tad, kad izdodas viņu atvairīt, tad man ļoti patīk ilgāk pagulēt. Ģimene ir saprotoša šādās reizēs un paši ar visu labi tiek galā.

Nosauc piecas lietas, bez kurām nevari iedomāties savu ikdienu.

Ģimene (lai arī tā nav lieta), kafija, grāmata vai kāda laba filma, labs ēdiens, silta sega. Man svarīgi rast laiku sev, kad varu pabūt vienatnē ar savu kafiju un grāmatu/filmu, ietinusies siltā segā un nolikusi sev blakus šķīvi ar gardumiņiem. Un tad jau atkal paliek skumji un vajag sabiedrību – ģimeni un lieliskos kolēģus.

Kas Tevi visvairāk pārsteidz?

Ejot mājās no darba, baudu skatu aiz loga – dabu un nespēju vien brīnīties par tās skaistumu. Darbā – kolēģi, tas, cik mēs esam dažādi domājoši, katrs ar savām idejām un pieeju, bet tai pat laikā visi spējam iet uz vienu kopīgu mērķi.

NOBEIGUMS

Par ikmēneša rakstu sēriju “FMOF mēneša zinātnieks”

LU FMOF ikmēneša rakstu sērija “FMOF mēneša zinātnieks” aizsākusies 2021. gada septembrī un intervijas veidā ļauj iepazīt jaunus vai jau lielāku pieredzi guvušus zinātniekus, kas ikdienā nodarbojas ar pētniecību fizikas, matemātikas vai redzes zinātnes jomā un katrs savā veidā ikdienas darbu zinātnē saista ar LU FMOF.

Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai fizikas un astronomijas un matemātikas zinātnes nozarēs.