CONFERENCE
Noskaidroti četri Latvijas Universitātes (LU) doktoranti, kuri ar LU fonda gādību savas disertācijas izstrādes laikā saņems nozīmīgu atbalstu vēl ievērojamākam pētnieciskajam darbam. Jaunie pētnieki zinātniskajā darbā pievērsušies aktuālām tēmām, tādējādi dodot ieguldījumu gan zinātnē, gan rūpniecībā, gan sabiedrības veselības uzlabošanas jomā.
Stipendija radīta 2019. gadā talantīgāko jauno Latvijas Universitātes (LU) pētnieku, doktorantu atbalstam eksakto, dabaszinātņu, medicīnas un dzīvības zinātņu jomā. Atbalsta mērķis ir vairot LU, Latvijas un pasaules zinātnes kvalitāti. Stipendijas apmērs ir 1 000 EUR mēnesī. Izvērtēšanas komisijā bija gan mecenāta, gan LU fonda, gan LU pārstāvis, kas nolēma atbalstīt četru kandidātu piemērotību stipendijas saņemšanai.
Atbalstu ieguvuši spējīgi LU doktoranti – LU Ķīmijas fakultātes (ĶF) doktorante Viktorija Vitkovska, kura pētniecību veic Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) doktorants Reinis Baranovskis, kurš strādā LU Fizikas institūta pētnieku komandā, divkārtējā stipendiāte, LU Bioloģijas fakultātes (BF) doktorante Nineļa Miriama Vainšeļbauma, kura ikdienā strādā Latvijas Biomedicības pētījumu un studiju centrā, kā arī LU Medicīnas fakultātes (MF) doktorante, ārste-klīniciste Laura Pučeta.
LU fonds un FMOF lepojas ar jauno pētnieku, doktorantu Reini Baranovski un aicina iepazīt tuvāk viņa personību LU fonda sagatavotā ekspresintervijā un zinātnisko darbību, lasot promocijas darba aprakstu raksta turpinājumā.
Reiņa Baranovska promocijas darba tēma ir Elektromagnētiski ierosinātu plūsmu izpēte ar mērķi optimizēt degazācijas procesu šķidrā metālā. Darba zinātniskais vadītājs ir LU Fizikas institūta (FI) Magnētiskās hidrodinamikas tehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Dr.phys. Ilmārs Grants.
Lai arī alumīnijs ir otrais pasaulē visvairāk izmantotais metāls, tā ražošanas metodes nav visai mūsdienīgas – liela daļa metalurģisko procesu ir tehnoloģiski novecojuši. Pētnieka darbā fokuss tiek likts uz vienu no alumīnija ražošanas posmiem, ko sauc par “degazāciju”. Šķidrs, karsts metāls, kas sastopams metalurģijā, satur izšķīdušās gāzes, un to esamība tālākajos metalurģiskajos procesos rada mehāniskus defektus, piemēram, porainību. Tāpēc, lai šo problēmu novērstu, veic metāla degazāciju – samazina konkrētas izšķīdušas gāzes koncentrāciju pirms metāla kristalizācijas. Visizplatītākais veids, kā to izdarīt, ir inertas gāzes ievadīšana metālā, kas piesaista nevēlamo izšķīdušo gāzi un burbuļu veidā izvada to laukā. Esošās metodes paredz mehānisku kontaktu ar karstu šķidro alumīniju, kam piemīt ķīmiski ļoti agresīvas īpašības. Tas rada nepieciešamību pēc biežas iekārtu maiņas, kā arī rada augstas ekspluatācijas izmaksas. Tāpēc darbā tiek pētītā un piedāvāta jauna bezkontakta metode degazācijas realizēšanai, kur nepieciešamo ātrumu starpību burbuļu šķelšanai nodrošina elektromagnētiski ierosināta plūsma. Lai palielinātu procesa efektivitāti, tiek veikta šķidrajā metālā ielaistās gāzes burbuļu sašķelšana, kas rezultējas ar būtiski lielāku aktīvās virsmas laukumu. Uzlabojot metalurgiem tik ikdienišķu ražošanas posmu, tiks būtiski samazināts patērētās inertās gāzes patēriņš, vispār patērētā enerģija un ietekme uz vidi kopumā. Tas būs ieguvums vairāk nekā 2 500 alumīnija pārkausēšanas rūpnīcās visā pasaulē, kurās kopsummā ir ap 25 000 degazēšanas iekārtu.
Vairāk par pārējo trīs stipendijas saņēmēju Viktorijas Vitkovskas, Nineļas Miriamas Vainšeļbaumas un Lauras Pučetas zinātnisko darbību var lasīt LU fonda tīmekļa vietnē.
Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai sekojošās zinātņu nozarēs: fizikas un matemātikas nozarē, kā arī medicīniskās fizikas apakšnozarē.
Par Latvijas Universitātes fondu
Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.
