
Ceturtdien, 21. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Rudens pilnsapulcē - par izciliem sasniegumiem optisko stiklu fizikas un fotonikas attīstībā LZA Lielo medaļu saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) pasniedzējs un doktorantūras studiju padomes loceklis, akadēmiķis Linards Skuja.
Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko LZA piešķir par izciliem radošiem sasniegumiem zinātnē. Tradicionāli LZA Lielās medaļas pasniedz ikgadējā LZA Rudens pilnsapulcē. 2019. gadā tās saņēma Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, ķīmijas doktors Bruno Andresons un LU Cietvielu fizikas institūta (CFI) Optisko materiālu laboratorijas vadošais pētnieks, habilitētais fizikas doktors, LU FMOF pasniedzējs un doktorantūras studiju padomes loceklis Linards Skuja. Abi laureāti pilnsapulces darba kārtību papildināja ar lasījumiem – Bruno Andresons par tēmu Koks mainīgajā vidē, bet Linards Skuja – Gaisma stiklā.
2019. gada Rudens pilnsapulces iesākumā sanākušos uzrunāja LZA prezidents Ojārs Spārītis, bet svinīgo daļu noslēdzot, pirms LZA locekļu vēlēšanām, ar lekciju par aktuālu tēmu Eiropas Savienība pētniecībai: Latvijas intereses nākamai septiņgadei uzstājās Eiropas Parlamenta deputāts, LZA korespondētājloceklis Ivars Ījabs.
Pilnsapulcē, ievērojot LZA Statūtu 3.2.1. un 3.8.1. punktu, aizklāti balsojot par jaunajiem akadēmijas locekļiem tika ievēlēti divi īstenie locekļi, divpadsmit korespondētājlocekļi, trīs ārzemju un viens goda loceklis. Ievēlēto korespondētājlocekļu skaitā arī LU FMOF Lāzeru centra vadošais pētnieks Laimonis Začs. Par LZA goda locekli ievēlēja Vitoldu Mašnovski.
Par Dr. habil. phys. Linardu Skuju
LZA Lielās medaļas saņēmējs Linards Skuja optisko materiālu pētījumus uzsāka jau studiju laikā pirms vairāk nekā 47 gadiem. Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas 1974. gadā ar lielu entuziasmu turpināja zinātnisko darbu un 1980. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu. Veiktie fundamentālie pētījumi stiklveida optisko materiālu fizikā guva starptautisku atpazīstamību un Skuja kā Vācijas Aleksandra fon Humbolta (Alexander von Humboldt) fonda stipendiāts 1991.,1992. gadā Minsteres Universitātes Fizikas institūtā pētīja krāsu un luminiscences centrus stiklveida silicija dioksīdā. Gan Latvijā, gan Vācijā veikto pētījumu rezultāti ieguva pieaugošu starptautisku atpazīstamību.
1994. gadā Linards Skuja sekmīgi aizstāvēja habilitētā fizikas doktora disertāciju. Nākošajās desmitgadēs turpināja pētniecību optisko stiklu fizikas un fotonikas jomā LU CFI, kā arī Vācijas un Japānas augstas klases zinātniskās institūcijās, līdz 2003. gadā tiek ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli un 2012. gadā saņem Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par izciliem sasniegumiem zinātnē stiklveida optisko materiālu jomā.
Pēdējos gados akadēmiķis Linards Skuja ir sekmīgi turpinājis optisko materiālu pētījumus, aktīvi sadarbojoties ar augstas klases ārzemju zinātniekiem un iesaistoties jauno zinātnieku sagatavošanā. Sekmīgi piedalās arī dažādu zinātnisku projektu un programmu izpildē un vadīšanā. Pašlaik viņš Skuja vada Latvijas Zinātnes padomes projektu Uzlabotu uz silicija dioksīda bāzes veidotu materiālu ultravioletai un lieljaudas fotonikai optiskāsīpašības, kurš turpināsies līdz 2021. gadam.
Katru gadu godalgotais fiziķis publicējas augstas klases zinātniskos žurnālos un piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kur bieži tiek aicināts sniegt pārskata referātus. Kopā ar līdzautoriem ir sagatavojis arī jaunu kursu LU FMOF fizikas bakalauriem par fotonikas materiāliem un ir līdzautors 2018. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā Gada balva zinātnē 2018 uzvarējušajam pētījumam Jaunaenergoefektīva metode ilgi spīdošu pārklājumu iegūšanai uz metāliem. Akadēmiķis Linards Skuja ir ieguvis augstu prestižu zinātnieku sabiedrībā, un ir recenzents sešos starptautiskos zinātniskos žurnālos optisko materiālu un fotonikas jomā.