CONFERENCE
Piektdien, 21. jūnijā, plkst. 10.00 LU Cietvielu Fizikas institūtā, Ķengaraga ielā 8, 2. stāva zālē, notiks LU Fizikas un astronomijas zinātnes nozares specializētās promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu fizikas zinātņu doktora grāda iegūšanai aizstāvēs Raitis Gržibovskis.
Raita Gržibovska promocijas darba tēma ir "Fotoelektronu emisijas iznākuma spektroskopijas un skenējošās Kelvina zondes pielietošanas nosacījumi organisko materiālu enerģijas līmeņu noteikšanai".
Arvien biežāk tādās ierīcēs kā saules šūnās un gaismu emitējošās diodēs klasiskie neorganiskie materiāli tiek aizstāti ar organiskiem materiāliem. Lielais materiālu klāsts, molekulārais dizains, kas, mainot molekulas struktūru, ļauj mainīt un uzlabot materiāla īpašības, kā arī iespēja kārtiņas veidot no šķīdumiem, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas, ir priekšrocības, kas organiskos materiālus padara pievilcīgus materiālzinātnes jomā. Tādas īpašības kā gaismas absorbcija, elektriskā vadītspēja, lādiņnesēju kustīgums, luminiscences efektivitāte un viļņa garums, lielā mērā noteiks materiāla pielietojuma potenciālu. Ierīču efektivitāte būs atkarīga ne tikai no paša materiāla efektivitātes katram konkrētajam pielietojumam, bet arī tā saderības ar citiem ierīcē izmantotajiem materiāliem. Tā kā no organiskajiem materiāliem veidotās ierīces visbiežāk sastāv no vairākiem slāņiem (elektronu vai caurumu transporta slāņi, elektronu vai caurumu bloķējoši slāņi, aktīvā vide, kas sastāv no divu vai vairāk vielu maisījuma, elektrodi), tad jautājums par materiālu saderību kļūst īpaši aktuāls. Vistiešāk to nosaka materiālu enerģijas līmeņu vērtības. Enerģijas līmeņu saderība starp dažādiem slāņiem ļauj samazināt zudumus ierīcē un palielināt tās veiktspēju. Tāpēc ir nepieciešamas ērtas un relatīvi vienkāršas metodes materiālu enerģijas līmeņu, kā arī to izmaiņu, noteikšanai.
Ļoti bieži enerģijas līmeņu noteikšanai tiek izmantota ultravioletā fotoelektronu spektroskopija. Tomēr tā ir dārga un sarežģīta metode. Šo metodi ir iespējams aizstāt ar vienkāršākām, bet retāk izmantotām metodēm- fotoelektronu emisijas iznākuma spektroskopiju un skenējošo Kelvina zondes metodi.
Molekulu jonizācijas enerģijas noteikšanai tika izveidota fotoelektronu emisijas iznākuma spektroskopijas iekārta. Šī iekārta pielietota tīru materiālu plāno kārtiņu jonizācijas enerģijas mērījumiem, elektrods- organiskā viela robežvirsmas un tās ietekmes uz enerģijas līmeņu vērtībām pētījumiem, kā arī organiskā viela- organiskā viela robežvirsmas pētījumos. Organiskā viela- organiskā viela pētījumi veikti gan klasiskās slāņainās sistēmās, gan līdz šim ar fotoelektronu emisijas iznākuma spektroskopijas metodi nepētītā tilpumā sajauktu vielu gadījumā. Ir parādīti gan iegūtie rezultāti, gan secināts par metožu pielietojumu priekšrocībām un trūkumiem.
Dažādiem materiāliem (metāliem, organiskiem pusvadītājiem, organiskam dielektriķim) veikti virmas potenciāla mērījumi ar skenējošo Kelvina zondi. Iegūtie rezultāti parāda virsmas potenciāla atkarību no elektroda izejas darba, parauga biezuma, kā arī pētītās vielas elektriskās vadītspējas.
Promocijas darba recenzenti: Dr.chem. Gunārs Bajārs (CFI); Dr.chem. Donats Erts (LU ĶFI); Dr. habil. phys. Prof. Vidmantas Gulbinas (Fizikas zinātnes un tehnoloģijas centrs, Lietuva)
Dr.habil.phys. Uldis Rogulis - specializētās padomes priekšsēdētājs, Dr. habil.phys. Linards Skuja - specializētās promocijas padomes priekšsēdētāja vietnieks, Dr. phys. Aivars Vembris, Dr.phys. Anatolojs Šarakovskis, Dr. phys. Mārtiņš Rutkis, Dr. phys. Jurģis Grūbe, Dr. phys. Jana Andžāne, Dr.phys. Dmitrijs Bočarovs, Dr.chem. Gunārs Bajārs, Dr.chem. Valdis Kampars.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19) un LU Akadēmiskajā bibliotēkā (Rūpniecības ielā 10).
Par Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti.
Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte ir Latvijas Universitātes akadēmiska pamatstruktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai sekojošās zinātņu nozarēs: fizikas un matemātikas nozarē, kā arī medicīniskās fizikas apakšnozarē.
