CONFERENCE
Alans Tjūrings (1912-1954) tiek pamatoti uzskatīts par datorzinātnes pamatlicēju. Kaut gan viņš ir slavens ar nopelniem vācu šifrēšanas mašīnas ENIGMA veidoto kodu atšifrēšanā, kam bija izšķiroša loma Britānijas militārajos panākumos Otrā Pasaules kara laikā, par galveno A.Tjūringa sasniegumu tiek uzskatīts tas, ka viņš jau 1936. gadā lika pamatus algoritmu teorijai, izveidojot skaitļotāja matemātisku modeli, kuru tagad sauc par Tjūringa mašīnu. No šī darba savu vēsturi skaita gan teorētiskā datorzinātne, gan praktiskā datoru veidošana, kurā savu roku Britānijā pielicis arī A.Tjūrings.
2012. gads ir pasludināts par Tjūringa gadu. Nodibināta starptautiska svinību komiteja, kuras prezidents ir pazīstamais loģiķis Līdsas universitātes profesors Barijs Kūpers. Šī komiteja koordinēja jubilejas konferences 27 pasaules valstīs, ieskaitot ASV, Ķīnu, Britāniju, u.c. Svinību kulminācija bija Alana Tjūringa dzimšanas dienā 23. jūnijā, kad atklāja jubilejas konferenci jubilāra pēdējā darba vietā Mančestras universitātē. Šajā konferencē lielāko laika daļu aizņēma pasaulslavenu datorzinātnieku ielūgtie referāti. Tomēr notika arī konkurss, uz kuru varēja pieteikties datoriķi no visas pasaules. Konkurss noritēja divās kārtās. No iesūtītajiem darbiem pirmajā kārtā atlasīja septiņus agrāk nepublicētus darbus, kas sacentās otrajā kārtā.
Balva par labāko darbu piešķirta Latvijas Universitātes profesoram Rūsiņam Mārtiņam Freivaldam par darbu „Ultrametriski galīgi automāti un Tjūringa mašīnas”. Šajā darbā tiek ievests ultrametrisku algoritmu jēdziens. Šie algoritmi ir līdzīgi varbūtiskiem algoritmiem. Ir būtiska atšķirība. Varbūtiskos algoritmos rēķināšanas procesa zarošanās tiek raksturota ar reāliem skaitļiem, kas ir ne mazāki par nulli un ne lielāki par vienu (šos skaitļus sauc par zarošanās varbūtībām). Ultrametriskos algoritmos procesa zarošanos raksturo ar p-adiskiem skaitļiem, kur p ir kāds pirmskaitlis. Visi racionāli skaitļi ir arī p-adiski pie jebkura pirmskaitļa p, bet daudzi pazīstami iracionāli skaitļi (piemēram, kvadrātsakne no 2) tādi nav. Toties ir ļoti daudz p-adisku skaitļu, kas nav reāli skaitļi.
Fizikā un molekulārbioloģijā p-adisku skaitļu izmantošana jau ir labi pazīstama. Tagad tie ienākuši arī datorzinātnē.
Konference piedalījās datorzinātnē (un ārpus tās) slaveni cilvēki, piemēram,
- Donalds Knuts (daudzu oriģinālu algoritmu un TeX sistēmas autors, klasiskā darba "Programmēšanas māksla" autors),
- Adi Šamirs (viens no RSA kriptogrāfiskā algoritma autoriem),
- Jurijs Matjasevičs (plaši pazīstams ar to, ka ir atrisinājis Hilberta 10.problēmu),
- Frederiks P.Bruks (paši pazīstams kā grāmatas "Mistiskais cilvēk-mēness" autors),
- Mihaels O.Rabins (daudzu fundamentālu ideju autors datorzinātnē, plaši pazīstams kā Rabina-Karpa simbolu virkņu salīdzināšanas algoritma autors un daudzu ideju autors kriptogrāfijā, sarēžģītības teorijā, automātu teorijā).
