Humanitāro zinātņu fakultāte: radošas un kritiski domājošas personības izaugsmei

„Neraugoties uz to, vai pēc studiju beigšanas strādāsit par tulku, redaktoru vai iesiet zinātnes vai kādā citā virzienā, būs iegūta ļoti laba un kvalitatīva humanitārā izglītība,” saka fakultātes absolvente Bārbala Simsone, literatūrzinātniece un literatūrkritiķe. 

"Mēs lepojamies ar savu radošo, multilingvālo un multikulturālo studiju vidi, kuru veido ne tikai Latvijas un ārvalstu docētāji, pētnieki, studenti, bet arī daudzi ārvalstu studenti, kuri šeit mācās pamata un augstākā līmeņa programmās, "Erasmus+" vai citu apmaiņas programmu ietvarā," saka fakultātes dekāne profesore Indra Karapetjana. 

Literatūrzinātniece un literatūrkritiķe Bārbala Simsone, kas absolvējusi šo fakultāti (tolaik tā saucās Moderno valodu fakultāte*), akcentē: "Šajā fakultātē jāstudē, ja ir mīlestība pret humanitāriem priekšmetiem, valodu, literatūru. Neraugoties uz to, vai pēc studiju beigšanas strādāsit par tulku, redaktoru vai iesit zinātnes vai kādā citā virzienā, būs iegūta ļoti laba un kvalitatīva humanitārā izglītība, kas "nosedz" ne tikai šauri specifisku zināšanu loku, bet arī dod plašāku skatījumu uz pasaules kultūru un literatūru, iemāca pašam domāt, analizēt un izvērtēt informāciju. Pašreizējos apstākļos šīs prasmes ir ļoti noderīgas. Brīdī, kad mums apkārt ir liels informācijas jūklis, izfiltrēt to, kas ir patiess un uzticams, nav nemaz tik vienkārši. Es ieteiktu daudz lasīt, un ne tikai ieteicamo vai visvieglāk pieejamo literatūru. Neticēt pirmajam, ko redzat, veidot "dziļurbumus": meklēt patiesību. Turklāt lasīšana veido ne tikai analītisko domāšanu, bet arī valodas izjūtu, kas ir ļoti būtiska jebkurā profesijā un rada spēju rakstiski precīzi izteikt savu domu." 

„Šis ir virtuāls un fizisks ceļojums, iepazīstot citu valstu kultūru, tradīcijas, nostiprinot valodas zināšanas, iepazīstot dažādu kultūru saziņas nianses, veicinot savstarpējo sapratni, iecietību un sadarbību, kas nepieciešama mūsdienu sabiedrībā,” atzīst Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne, profesore Indra Karapetjana. 

Studijas kā labs atspēriens tālākai izaugsmei 

Bārbala Simsone studējusi visos fakultātes studiju līmeņos. 2000. gadā viņa absolvēja Angļu filoloģijas studiju programmu, iegūstot bakalaura grādu angļu valodas valodniecībā, 2002. gadā ieguva arī maģistra grādu angļu valodas filoloģijas nozarē, bet 2007. gadā, aizstāvot disertāciju "Mītiskā paradigma 20. gadsimta angļu fantāzijas prozā", ieguva filoloģijas doktora grādu. Sarakstījusi divas grāmatas "Iztēles ģeogrāfija" (2010) un "Monstri un metaforas" (2015). Kopš 2007. gada strādā izdevniecībā "Zvaigzne ABC", kur šobrīd vada Latviešu valodas un literatūras redakciju. Jau 20 gadus publicē grāmatu apskatus un recenzijas Latvijas kultūras presē. B. Simsone ir vairāk nekā 100 zinātnisku publikāciju un vairāku simtu recenziju autore, regulāri piedalās starptautiskās un Latvijas mēroga zinātniskās konferencēs. Viņas raksti tulkoti angļu, krievu, lietuviešu, vācu valodā. 

B. Simsonei studiju vispārīgais virziens – humanitārās zinātnes, filoloģija – bijis skaidrs jau vidusskolā, bet nonākšana toreizējā Moderno valodu fakultātē bijusi kā sava veida loterija. Pēc vidusskolas beigšanas viņa stājās uzreiz trijās LU fakultātēs: Filoloģijas, Moderno valodu un Pedagoģijas fakultātē, lai mācītos tajā, kurā izrādīsies vislabākie uzņemšanas rezultāti. Tā sanāca, ka labāk bija veicies Moderno valodu fakultātē. Studiju laiku viņa atceras kā lielu pārmaiņu laiku, kad Universitāte no iepriekšējās mācību sistēmas pārgāja uz mūsdienu mācību modeli. Viņa smejot saka: "Mēs bijām unikāla studentu paaudze, kas vismaz pirmos kursus pabeidza tikpat kā bez interneta, visādā ziņā – bez Vikipēdijas un "Google"." Daudz laika pavadīja bibliotēkās, lasot, konspektējot un kopējot mācību materiālus. 

"Arī pasniedzējiem nebija viegli atrast aktuālos materiālus un padarīt tos pieejamus studentiem. Klausījāmies BBC radiopārraides, tās stenografējām, atstāstījām. Tā kā nebija pieejams personiskais dators, pirmos kursa darbus rakstīju uz tēva vecās rakstāmmašīnas. Bija liela pasniedzēju uzticēšanās, arī liels pašpētniecības darbs. Bija liela slodze, atminos, ka pirmajā kursā vienā sesijā bija jākārto pat 13 eksāmenu. Tagad studēšana noteikti ir citāda, bet ne mazāk intensīva un kvalitatīva, zinot, ka pasniedzēju loku papildinājuši mani bijušie talantīgie studiju biedri, ir laba pēctecība, un studiju latiņa joprojām ir augsta," saka viņa. 

Visas angļu filoloģijas studijas notika angļu valodā, izņemot pāris priekšmetu, kurus vadījuši citu fakultāšu pasniedzēji. Noslāņošanās jeb pastiprināta izvēlētās jomas apguve notika maģistra studiju līmenī. 

Arī profesionālā karjera B. Simsonei cieši saistīta ar studijām: jau maģistratūrā studējot, bija jāiziet pedagoģiskā prakse, lasot lekcijas un vadot nodarbības jaunāko kursu studentiem. B. Simsone turpināja strādāt fakultātē arī pēc maģistra studiju pabeigšanas. Papildus peļņas avotus varēja rast, veicot tulkošanas darbus vai arī pasniedzot tolaik aktuālās angļu valodas privātstundas uzņēmumu darbiniekiem. Pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas dzīves ceļš aizveda uz apgādu "Zvaigzne ABC", vispirms sākot strādāt par redaktori angļu valodas mācību grāmatām, mācību līdzekļiem un vārdnīcām. Darbu turpināja Latviešu literatūras redakcijā, kuru vada pašlaik. 

Studijas nenoliedzami bijušas noderīgas turpmākajā dzīvē. "Pašsaprotami, ka angļu valoda noder it visur, arī šobrīd profesionālā līmenī – lasot, pētot. Joprojām aktīvi piedalos akadēmiskajā dzīvē, piedalos konferencēs, publicējos. Nevēlos laist vaļā arī šo, zinātnisko ceļu, jo rodas jauni atklājumi, secinājumi, ir nemitīgi jātur roka uz pulsa, jāzina, ko savā jomā var apgūt, izdarīt. Valodas zināšanas noder, arī braucot uz ikgadējām starptautiskām grāmatu izstādēm Frankfurtē, Boloņā un Londonā, arī komunikācijā ar ārzemju izdevējiem, un lasot grāmatas un izvērtējot, kuras varētu izdot latviešu valodā. Tas ir pirmais, redzamākais līmenis. Otrs, ko gribēju uzsvērt: fakultātē ļoti labi iemācīja mācīties. Iespējams, tāpēc, ka studēju laikos, kad nebija priekšā noliktu materiālu, mēs iemācījāmies meklēt un apkopot informāciju, izvērtēt tās ticamību, arī realizēt nebijušas, drosmīgas idejas." 

Plaša, kvalitatīva humanitārā izglītība dažādu valodu un kultūru apguvei 

Jaunajā studiju gadā HZF sniedz iespēju studentiem apgūt ar valodu, kultūru, literatūru, folkloru un starpdisciplinārām jomām saistītas zināšanas un prasmes piecās pamatstudiju studiju programmās (Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas; Austrumu-Rietumu starpkultūru studijas; Āzijas studijas; Baltu filoloģija; Filoloģija (apakšprogrammas – Franču, Klasiskā, Krievu, Vācu filoloģija, Somugru studijas), četrās akadēmiskās maģistra studiju programmās (Anglistika; Baltu filoloģija; Orientālistika; Valodniecība, literatūrzinātne un reģionu kultūrstudijas (apakšprogrammas – Baltijas jūras reģionu studijas; Ģermānistika; Klasiskās studijas; Romānistika; Rusistika un slāvistika) un profesionālā maģistra studiju programmā Rakstiskā tulkošana, kā arī doktora studiju programmā Valodu un kultūru studijas. 

HZF iegūtā izglītība noder plašiem profesionāliem kontaktiem vietējā un starptautiskā darba tirgū, jo studiju laikā tiek ne tikai padziļināti studētas valodas un kultūras, bet arī attīstītas analītiskās un kritiskās domāšanas prasmes. Studenti iemācās saprast dažādas kultūras, brīvi komunicēt vienā vai vairākās svešvalodās, rakstīt, tulkot, rediģēt tekstus, mācīt valodu, izmantot tehnoloģijas valodu un kultūru pētniecībā un lietojumā, kā arī apgūst citas nākotnes karjerā noderīgas prasmes. Visās programmās studenti iziet praksi dažādu nozaru valsts, pašvaldības un privātos uzņēmumos un iestādēs, nevalstiskās organizācijās, vēstniecībās. Tāpat studenti var doties praksē arī Erasmus + programmu ietvarā. 

Fakultātes docētāji ir pieredzējuši un augsti kvalificēti valodu un kultūru speciālisti, tulki, tulkotāji, redaktori, pētnieki, monogrāfiju, grāmatu, daudzu zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un interviju autori, starptautisku projektu dalībnieki, mācību grāmatu autori, viedokļu līderi, kas regulāri lasa lekcijas ārvalstu augstskolās, pilnveido savas zināšanas Latvijā un ārvalstīs. 

"Fakultātes studiju piedāvājums ir unikāls Latvijas izglītības telpā – sākot no antīkās pasaules kultūrmantojuma un latviešu literatūras, valodas, folkloras, teātra vēstures izzināšanas; mūsu tuvāku un tālāku kaimiņu valodu un kultūru studijas – lietuviešu, igauņu, krievu, poļu, čehu, vācu, norvēģu, somu, zviedru; romānistikas – franču, itāļu un spāņu – valodu, vēstures, kultūras un literatūras bagātības izpētes; padziļinātas angļu valodas, literatūras un kultūras studijas, kur iespējams apgūt arī biznesa un ekonomikas pamatprincipus un skandināvistiku, beidzot ar arābu valodas un Tuvo Austrumu reģiona, ķīniešu un korejiešu valodu, Austrumāzijas reģiona, kā arī Japānas studijām," raksturo dekāne. 

Visas studiju programmas ir pilnveidotas un pielāgotas aktuālām tendencēm nozarē un mūsdienu darba tirgus prasībām. 

Daudzviet pieprasīta profesija 

Studējot Humanitāro zinātņu fakultātē, paveras plašas iespējas veidot savu karjeru un gūt panākumus dažādās jomās: 

• Tulkošanā 

Fakultātē var apgūt vairāk nekā 20 dažādu valodu. Tulkošanas prasmes tiek izkoptas studiju laikā. Kā valodu fakultāte tā cieši sadarbojas ar to valstu vēstniecībām Latvijā un ārvalstu institūtiem, kuru valodas tiek apgūtas fakultātē, piemēram, fakultātei ir ilggadēja sadarbība ar Apvienoto Arābu Emirātu, Čehijas Republikas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Japānas, Korejas Republikas, Ķīnas Tautas Republikas, Spānijas un citu valstu vēstniecībām, ko pēc diploma iegūšanas kā savu nākamo darba vietu bieži izvēlas fakultātes absolventi; 

• Valodu mācīšanā 

Gandrīz visās fakultātes programmās ir valodu mācīšanas metodikas kursi, kas ļauj studentiem apgūt jaunākās metodes un tehnoloģijas valodu mācīšanā un palīdz pēc tam sekmīgi strādāt kā valodu pasniedzējiem valodu apguves centros un augstskolās. 

• Rediģēšanā un izdevējdarbībā 

Gandrīz katrā Latvijas redakcijā var sastapt šīs fakultātes absolventus. Rediģēšanas, tekstu veidošanas prasmes, izdevējdarbības pamati tiek apgūti gandrīz visās fakultātes studiju programmās; 

• Radošajā rakstniecībā un kritikā 

Radošums tiek izkopts gan radošās rakstniecības studiju kursos, gan praktiskajos tekstu analīzes un literatūrkritikas/ teātra kritikas semināros. Par fakultātes labu tradīciju ir kļuvuši Studentu pašpārvaldes organizētie Akustiskie dzejas un prozas lasījumi; 

• Muzeoloģijā 

Daudzi absolventi ar panākumiem darbojas muzeoloģijas jomā, piemēram, kā gidi, pētnieki rakstnieku memoriālajos muzejos un citos muzejos Latvijā. Muzeju prakšu realizācijā fakultāte sadarbojas ar Memoriālo muzeju apvienību, Rakstniecības un mūzikas muzeju; 

• Pētniecībā 

Fakultātes studenti (īpaši maģistranti un doktoranti) studiju laikā sekmīgi darbojas fakultātē realizētajos pētniecības projektos. Studenti labprāt iesaistās arī fakultātes konferenču darbā. Studiju laikā gūtā pētnieciskā darba pieredze paver iespējas tālāk veidot savu karjeru gan zinātniskās institūcijās, gan dažādos starptautiskos sadarbības projektos valsts un pašvaldības iestādēs, tostarp ministrijās, arī ārlietu struktūrās, vēstniecībās un citur. 

"Fakultāte lepojas, ka tās absolventu vidū ir rakstnieki, literatūras un teātra kritiķi, zinātnieki, radošas personības, kuru viedoklī sabiedrība ieklausās un kuru devums kultūras vērtību saglabāšanā ir ļoti nozīmīgs," uzsver fakultātes dekāne profesore I. Karapetjana. 

*LU Humanitāro zinātņu fakultāte ir izveidota 2010. gadā, apvienojot toreizējo Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāti (agrāk – Filoloģijas fakultāti) un Moderno valodu fakultāti (agrāk – Svešvalodu fakultāti). 

Uzzini vairāk par LU Humanitāro zinātņu fakultāti: https://www.hzf.lu.lv 

Vienotā pieteikšanās koledžas un bakalaura studijām notiek no 5. līdz 18. jūlijam portālā www.latvija.lv, uzņemšana maģistra līmeņa studijās no 4. līdz 15. jūlijam. Uzzini vairāk www.gribustudet.lv 

Lai uzzinātu aktualiātes LU kā arī par pasākumiem skolēniem, piesakies jaunumiem: https://www.lu.lv/gribustudet/piesakies-jaunumiem/