© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Pērn rudenī pirmos studētgribētājus Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte uzņēma jaunveidotā kopīgā doktora studiju programmā “Izglītības zinātnes”. Pieredzē un atziņās par pirmo studiju gadu dalās trīs doktoranti izglītības zinātnēs – Edīte Sarva, Reinis Vējiņš un Inga Linde.

Lai praksei pievienotu teoriju


Edītei Sarvai
ir vairāk nekā desmit gadu pieredze pedagoģiskajā darbā, pašreiz Edīte strādā tālākizglītības jomā un ir izglītības metodiķe Limbažu Valsts ģimnāzijā. Edītei motivācija uzsākt studijas doktorantūrā bija skaidra un pamatota personīgās izaugsmes nepieciešamība, saskatot lietderību teorētisko zināšanu pilnveidē: “Ikdienā, vadot attālināto mācīšanās procesu,, redzēju, ka ir daudz kas, ko būtu vērts labāk izprast. Lai nebalstītos savā ikdienas darbā pamatā uz savu personisko skatījumu un pieredzi, vēlējos pētīt arī teorētisko pusi. Turklāt šo teoriju uzreiz varu arī likt lietā gan gatavojot savu doktora disertāciju, gan arī ikdienas profesionālajās aktivitātēs.” 

Uzsākt studijas Edīti pamudināja arī jaunveidotā doktora studiju programma, ko kopīgi īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Daugavpils Universitāte: “Svarīgs šo studiju izvēlē man bija arī sadarbības aspekts. Sadarbība ar pētniekiem un praktiķiem ļauj atrast saskares punktus un attīstīt pētniecisko darbu dziļāk un jēgpilnāk.” Edītes pētnieciskais fokuss ir pedagoģiski digitālās prasmes, ko doktorante pēta gan promocijas pētījuma ietvaros, gan arī jau pirmajā kursā iesaistoties divos Latvijai nozīmīgos  pētnieciskos projektos. Kā svarīgu prasmi, izvēloties studēt doktorantūrā, Edīte uzsver laika plānošanu, kā arī prasmi spēt izvērtēt, kam veltīt savu laiku profesionālajā darba dzīvē. Pati jaunā pētniece arī ikdienas darbā lielākoties cenšas iesaistīties tajās aktivitātēs, kas ir tieši saistītas arī ar pētniecisko tēmu, tādējādi arī ikdienā turpinot strādāt ar izvēlēto tematisko virzienu. 

Pandēmija, kas līdz šim ar studiju biedriem klātienē ļāvusi tikties tikai vienu reizi, uzsākot studijas, ir sarežģījusi saziņu ar studiju biedriem un darba kolēģiem, taču ļāvusi arī ietaupīt laiku, kas tiktu pavadīts ceļā: “Ar šī brīža attālināto studiju pieeju esmu paguvusi izdarīt vairāk, mums ir bijusi iespēja tiešsaistes lekcijās dzirdēt arī pasniedzējus no Vācijas, kas ierastos apstākļos, iespējams nebūtu noticis, kā arī savstarpējie kontakti ar domubiedriem veidojas arī tiešsaistē, galvenais, lai ir kopīgas intereses, un tās mums ir.” 

Dzinulis pēc izzināšanas


Ar interesi sistemātiski izpētīt skolu teātra procesus un teātra pedagoģiju, studijas doktorantūrā pērn uzsāka Reinis Vējiņš, kas savu motivāciju studiju izvēlei raksturo kā dzinuli pēc izzināšanas. Pirmais studiju gads ļāvis novērtēt mācībspēku atbalstu, kas palīdz neaizmaldīties mūsdienu bagātīgajos informācijas resursos, bet meklēt mērķtiecīgi un spēt kritiski izvērtēt atrasto informāciju. “Augstu vērtēju arī vieslekcijas, kurās bija iespējams piedalīties,” atzīst Reinis.

Savukārt tīklošanās ar citiem doktorantiem raisa jaunas idejas pētniecībai un sadarbībai komandā kopīgos projektos. “Jau pirmajā gadā ir vērtīga iespēja iesaistīties plašākos pētniecības projektos, gūstot praktisko pieredzi, līdzās teorētiskajam saturam,” stāsta doktorants, piebilstot, ka kvalitatīvu diskusiju pamatā ar kursabiedriem ir arī milzīgs darbs individuāli, pilnvērtīgi sagatavojoties nodarbībām. Līdz ar to svarīga ir pašorganizēšanās prasme, ko Reinis risina ieplānojot dienaskārtībā noteiktas darba stundas doktorantūras procesa virzīšanai.

Ja ir zināms sev interesējošais pētnieciskais virziens, tad, uzsākot studijas, drīz vien rodas arī konkrēta tēma, kas tālāk mērķtiecīgi attīstāma doktorantūras studiju laikā. “Iepazīstoties ar zinātniskiem rakstiem, pakāpeniski atveras vienas durvis pēc otrām ar tām iespējām, ko var pētīt pats,” atzīst Reinis.

Baudīt studiju procesu

Lai uzsāktu studijas doktorantūrā, vēlams, lai būtu spēcīga iekšējā motivācija vēlmei mācīties un pētīt. Par to ir pārliecināta Inga Linde, Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas prezidente un pedagoģe, kuras iepriekšējā studiju pieredze ir maģistra studijas Skotijā un kura jau kādu laiku izvērtēja studiju piedāvājumu Latvijā. “Esmu patīkami pārsteigta par jaunveidotās izglītības zinātņu studiju programmas profesionālo organizāciju, pasniedzēju atbalstošo attieksmi un jēgpilnām nodarbībām. Vērtīga ir sadarbība ar kursabiedriem, kas kopā veido interesantu profesionālo vidi. Jūtu, kā ir paplašinājusies mana izpratne un arī mainījies skatījums uz lietām,” pēc pirmā studiju gada atzīst Inga, kuras pētnieciskais fokuss ir pašvadītas mācīšanās prasmes.

“Ja ir ideja, par ko cilvēks deg, šī ir īstā vieta, kur to darīt. Tomēr jāapzinās, ka tās nav tikai pilna laika studiju nodarbības. Ir jāspēj papildus atrast daudz laika pētīšanai un lasīšanai. Taču, ja pētnieciskā tēma ir pašam dziļi saistoša, tad šis process ir zinātniski baudāms.” Pat tad, ja iepriekšējā studiju pieredze ir ar vairāku gadu pārtraukumu, tas nav šķērslis pilnvērtīgam studiju procesam doktorantūrā, īpaši, ja ir svešvalodas zināšanas.

Jautājumi paškontrolei

“Pirms izvēlēties doktorantūras studijas, noteikti jāuzdod sev vairāki kontroljautājumi, lai saprastu, vai doktorantūra ir īstā pilnveides vieta. Vai spēšu distancēties no prakses problēmām, paraugoties uz to no augstāka skatupunkta, lai spētu ieraudzīt plašas un konceptuālas likumsakarības? Vai spēšu strādāt vienatnē ar sevi, ņemot vērā, ka pētnieka darbs nereti ir samērā vientuļš? Vai esmu veicis pētniecības darbu jau pirms doktorantūras studijām? Vai zinātniskā angļu valoda man nav sveša? Vai ar ambīciju mainīt pasauli spēšu to sašaurināt līdz konkrētas problēmas risinājuma meklēšanai, sniedzot sabiedrībai jēgpilnu pievienoto vērtību?” to mudina pārdomāt kopīgās doktora studiju programmas “Izglītības zinātnes” direktore Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene.

Kopīgo doktora studiju programmu “Izglītības zinātnes” kopīgi īsteno četras Latvijas augstskolas – Latvijas Universitāte partnerībā ar Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmiju. Programma ir unikāla Latvijā un Baltijā, jo tā tiek realizēta kā kopīga starpaugstskolu doktora studiju programma izglītības zinātnēs, kuras moduļi tiks īstenoti vairākās augstskolās dažādos valsts reģionos.

Studiju programmas mērķis ir pilnveidot doktoranta pētniecisko un akadēmisko kompetenci izglītības zinātnēs patstāvīgas un novatoriskas pētnieciskās darbības veikšanai, izglītības zinātņu teoriju pilnveidei un izstrādei, pedagoģiskās prakses uzlabošanai dažādos izglītības līmeņos (no pirmsskolas līdz pieaugušo izglītībai) Latvijas un starptautiskā mērogā, patstāvīgi izstrādājot un publiski aizstāvot promocijas pētījumu, kas satur oriģinālu zinātnisku pētījumu rezultātus un sniedz jaunas zināšanas izglītības zinātnēs.

Plašāk par studiju programmu: https://bit.ly/2RLjOM9. Aktuālajai informācijai par uzņemšanu studijās Latvijas Universitātē iespējams sekot vietnē www.gribustudet.lv.

Kopīgā doktora studiju programma “Izglītības zinātnes” ir viena no jaunās pedagogu izglītības sistēmas studiju programmām Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” (Nr. 8.2.1.0/18/I/004). Tās moduļi tiek īstenoti vairākās augstskolās dažādos valsts reģionos, tādējādi gan veicinot doktorantūras studentu iekšējo mobilitāti, gan palielinot augstskolu pētniecības kapacitāti.

 

Share

Related Content

Pieredzes stāsts: Maģistrantūra ir mērķtiecīgiem cilvēkiem
04.07.2022

Pieredzes stāsts: Maģistrantūra ir mērķtiecīgiem cilvēkiem

Studentes stāsts: Vēlos strādāt jomā, kas saistīta ar bērniem un jauniešiem
04.07.2022

Studentes stāsts: Vēlos strādāt jomā, kas saistīta ar bērniem un jauniešiem

Licencēta jaunā kopīgā izglītības zinātņu doktora studiju programma
27.05.2020

Licencēta jaunā kopīgā izglītības zinātņu doktora studiju programma

Prof. Zanda Rubene: Vai (katram) skolotājam vajag doktora grādu?
20.03.2020

Prof. Zanda Rubene: Vai (katram) skolotājam vajag doktora grādu?