Prof. Pauls A. Janmeijs, piedaloties MMML zinātniskajā darbnīcā "Magnētisms un dzīve" Latvijas Universitātē (15.-17.05.19.). Foto no MMML arhīva.

Jūlija sākumā Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte (FMOF) sadarbībā ar LU fondu piešķīra pirmo fizikas doktora Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju. Līdz šim lielākais ziedotājs, kurš atbalsta talantīgākos fiziķus, ir latviešu izcelsmes Pensilvānijas Universitātes profesors Pauls A. Janmeijs, kurš ar Latvijas zinātniekiem, Latvijas Universitāti (LU) un fizmatiem sadarbojas jau trīs gadu desmitus. Kaspara Ērgļa talanta iedvesmots, prof. Janmeijs turpina kopīgi iesāktos zinātniskos projektus.

Zinātnieks prof. Pauls Alberts Janmeijs (Paul Albert Janmey)  (1953) ir dzimis Klīvlendā, ASV, latviešu ģimenē. Pats studiju laikā Oberlīnas koledžā saņēmis stipendiju, un šis atbalsts lielā mērā ir sniedzis iespēju iegūt augstāko izglītību un veidot veiksmīgu karjeru zinātnē. Janmeijs stāsta: “Tagad man pašam ir iespēja sniegt atbalstu. Apzinos, ka tagad arī es pats varu palīdzēt kādam studentam viņa studiju laikā.”

Jāpalīdz jauniešiem pētīt, studēt un izdarīt kaut ko jaunu. Ļoti nozīmīgs ir komandas darbs, ko, kopīgi darot, var sasniegt daudz vairāk,” tā atzīst profesors, stāstot par savu motivāciju ziedot stipendijai, un turpina dalīties pārdomās, ka “šobrīd ASV ir ļoti augstas studiju maksas, un ne visi studētgribēji un viņu ģimenes to var atļauties. Talantam nav saistības ar algu vai bagātību. Atliek vien cerēt, ka Latvijā tā nebūs.”

Viskonsīnas Universitātē ieguvis doktora grādu fizikālajā ķīmijā (1982). Patlaban prof. Janmeijs strādā Pensilvānijas Universitātes Perelmana Medicīnas skolā. 2018. gadā Reutera Top 100 reitingā Pensilvānijas Universitāte ir novērtēta kā ceturtā labākā augstskola starp pasaules inovatīvākajām universitātēm. Prof. Janmejs ir ievērojams speciālists šūnu bioloģijā, šobrīd profesora vērienīgajā portfolio ir 300 zinātniskās publikācijas, 49 apskati un 16 patenti. Profesoram ir neticami augsts Hirša indekss (h-index = 104), objektīvi parādot nozīmīgo zinātnisko pienesumu starptautiskā līmenī. Pirmā darba vieta kā lektoram bija Hārvardas Universitātes Medicīnas fakultātē.

Prof. Pauls A. Janmeijs, satiekot prof. Andreju Cēberu, vizītes laikā Latvijas Universitātē 2019. gada jūlijā. Foto no LU fonda privātā arhīva.

 

Starptautiski starpdisciplināra sadarbība

Pētniecības virziens saistīts ar šūnu darbības regulācijas molekulāro mehānismu izpēti – galvenās intereses saistītas ar citoskeleta, fosfoinozitīdās signalizēšanas un šūnu mehānikas pētniecību. Kopš neatkarības atjaunošanas zinātniskā darbība bijusi cieši saistīta ar Latviju – sākumā ar Organiskās sintēzes institūtu (OSI), vēlāk ar LU FMOF Teorētiskās fizikas katedru. Sākotnējo sadarbību nodrošināja un sekmēja iespēja iegūt un īstenot starptautiskus grantus starp ASV un Austrumeiropu. Kā atzīst pats prof. Janmeijs, līdz tam personīgi Latvijā nepazina nevienu zinātnieku. Atslēgas cilvēks bijis latviešu izcelsmes kanādietis, bioloģijas profesors Vitauts Kalniņš.

2019. gadā par izciliem sasniegumiem biofizikā, ilggadīgu sadarbību ar LU bioloģiskas izcelsmes materiālu mikroreoloģijā, mikroorganismu kustīguma pētījumos, kā arī par intelektuālu un materiālu atbalstu Magnētisku mīkstu materiālu laboratorijas izveidošanā prof. Pauls A. Janmejs ir saņēmis Latvijas Universitātes Goda doktora grādu (Doctor honoris causa Universitatis Latviensis). Profesors ar lepnumu ir izdrukājis 25.03.2019. Senāta lēmumu Nr. 289 un to pielicis pie sienas savā kabinetā Pensilvānijas Universitātē.

 

Latvieši Klīvlendā

Janmeiju dzimtas saknes meklējamas Kuldīgas pusē. Paula Janmeija vecāki ir dzimuši Latvijā, bet liktenis tos saveda kopā bēgļu nometnē Vācijā. Tālāk jau ceļi veda uz ASV, kur dibināja ģimeni. Pirmoreiz Pauls Janmeijs apmeklējis Latviju jau savu studiju laikā 1978. gadā, taču spēcīgāka sadarbība veidojās, pateicoties vērienīgiem starpdisciplināriem zinātniskajiem projektiem pēc neatkarības atgūšanas.

Profesors atminas, ka visa vecāku paaudze mājās sarunājās tikai latviski. Tas arī ir iemesls, kamdēļ pats šobrīd brīvi un bez akcenta var sazināties latviešu valodā. Janmeijs stāsta, ka viņa bērnībā centrālais latviešu kopienas pulcēšanās punkts bija latviešu draudze, kur bija iespēja satikt citus tautiešus no malu malām, tostarp jaunieši varēja iemācīties vēsturi, ģeogrāfiju un iegūt citas zināšanas, kas saistītas ar Latviju. Prof. Janmeijs novērojis, ka latviešiem, salīdzinot ar citām tautām, nebija tradīcijas turēties kopā ikdienā. Visi dzīvoja izklaidus, kur nu katrs bija iekārtojies, un pulcējās kopā konkrētos pasākumos.

Dr. fiz. Kaspars Ērglis un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis prof. Andrejs Cēbers, saņemot LZA pasniegto "Gada balvu zinātnē 2016" par pētījumu "Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze". No kreisās: prof. A. Cēbers, K. Ērglis un ministru prezidents Māris Kučinskis.

 

No sarunas līdz laboratorijas izveidei

LU FMOF Teorētiskās fizikas katedras un LU FMOF Magnētisku Mīkstu Materiālu Laboratorijas (MMML) vadītājs prof. Dr. fiz. Andrejs Cēbers ar prieku atceras, kā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū iepazinies ar prof. Paulu Janmeiju: “Iepazināmies diezgan interesantā veidā Parīzē, kad viens no izcilākiem latviešu zinātniekiem prof. Agris Gailītis Sorbonas Universitātē lasīja lekciju par Rīgas Dinamo eksperimentu – magnētiskā lauka spontānu ģenerāciju šķidra nātrija plūsmās. Uz šo lekciju, kas bija plaši izziņota, līdztekus dažādām Francijas fizikas prominencēm bija ieradies arī Pauls, kurš cītīgi sekoja un vēl joprojām seko norisēm Latvijas zinātnē. Lekcijas laikā es latviski uzsāku sarunu ar saviem doktorantiem, uzdodot kādu jautājumu. Pauls, to dzirdot, skaidrā latviešu valodā vaicāja, vai tad te vēl esot latvieši, uz ko atbildēju, ka esot gan, un pie tam daudzi. Tā arī iepazināmies. Sarunājām satikties.”

Prof. Cēbers turpina skaidrot, cik nozīmīga un, iespējams, liktenīga bijusi iepazīšanās ar prof. Janmeiju: “Sarunās noskaidrojās, ka mums ir kopīgas zinātniskās intereses, kas saistītas ar bioloģiskas izcelsmes vides fizikālajām īpašībām. Drīz pēc tam devos pirmajā vizītē pie Paula uz Pensilvānijas Universitāti. Turklāt tapa arī pirmā kopīgā publikācija par domēnu membrānas elektrostatiskām nestabilitātēm. Drīz pēc tam tika nolemts FMOF Teorētiskās fizikas katedrā veidot eksperimentālu laboratoriju (tagad MMML), lai eksperimentāli pārbaudītu dažādas teorētiskas izstrādes. Tās tapšanā liela loma bija Paulam. Viņa sagādātā “Fogarty” projekta ietvaros tika iegādātas pirmās laboratorijas iekārtas – aprīkojums lāzerpincetes izveidei, mikroskops, ultracentrifūga, datortehnika u.c. Šīs ierīces savā pārziņā pārņēma Kaspars Ērglis, un tās kalpoja Kaspara doktora disertācijas izstrādei.”

 

Prof. Pauls A. Janmeijs, piedaloties MMML zinātniskajā darbnīcā "Magnētisms un dzīve" Latvijas Universitātē (15.-17.05.19.). Foto no MMML arhīva.

 

Prof. Janmeijs un prof. Cēbers ar smaidu uz lūpām atceras, kā raduši netradicionālus risinājumus, lai no ārzemēm uz LU FMOF atvestu sākotnējo aprīkojumu laboratorijas izveidei – rokas bagāžā bijušas milzīgas somas, kādā citā reizē arī aptuveni 150 kg smago centrifūgu atveduši lidmašīnas bagāžā.

Pateicoties prof. P. Janmeija atbalstam, LU FMOF prof. A. Cēbers 2006. gadā Fulbraita stipendijas ietvaros stažējās Pensilvānijas Universitātē. Apmaiņas laikā tika veikti daudzi interesanti pētījumi gan par membrānu spraiguma elektrostatisko komponenti, gan par magnētisko baktēriju kustības likumsakarībām magnētiskā laukā.

Pēdējais pētījums, kura eksperimentālo daļu fizikas doktors Kaspars Ērglis veica Rīgā, bet teorētiski rezultāti tika apstrādāti prof. P. Janmeija laboratorijā Filadelfijā, ir guvis diezgan plašu starptautisku ievērību. “Tālākos gados kopā ar Paulu, piedaloties arī Kasparam, ir publicēti vairāki darbi par biopolimēru fizikālajām īpašībām. Šobrīd notiek ferogelu pētījumi, kuriem ir lielas perspektīvas to izmantošanai šūnu bioloģijā,” stāsta prof. Cēbers.

 

Kaspars Ērglis – unikāla personība, kura iedvesmos vēl ilgi

Fizikas doktors Kaspars Ērglis (1976-2018) aktīvi un ar lieliem pasaules līmeņa sasniegumiem līdzdarbojās pētniecībā. Viņa talanti, asais un reizē radošais prāts atklājās jau  2005./2006. akad. gadā, studējot fizmatos, kad saņēma LU fonda administrēto Minnas M. V. Petkevičs piemiņas stipendiju.  Kolēģi Kasparu atminas kā unikālu personību Latvijas zinātnē – viņš bez bažām veica mehāniskus darbus eksperimentālo iekārtu izgatavošanā, tai skaitā frēzēja un virpoja, gan radīja nepieciešamo elektronikas nodrošinājumu un izstrādāja to programmatūru. Ja bija nepieciešams Kaspars veica arī darbības, kas raksturīgas ķīmiķiem, piemēram, sintezējot lokanas magnētiskas stīgas u.c. Kombinācijā ar dziļu fizikas izpratni Kaspars spēja veikt ļoti daudzus interesantus pētījumus gan par magnētiskām baktērijām, gan bakteriofāgu gelu viskoelastīgām īpašībām, lokanām magnētiskām stīgām, gan izveidojot lāzerpincetes iekārtu, kuru gan Kasparam pilnībā pabeigt neizdevās. “Ar tāda apjoma prasmēm apveltīti pētnieki ir ļoti reti sastopami. Kaspara Ērgļa pāragrā aiziešana ir liels zaudējums kā laboratorijai, tā arī Latvijas zinātnei kopumā. Tādēļ, paturot Kasparu gaišā piemiņā, tika nolemts izveidot Kaspara Ērgļa piemiņas stipendiju,” pārdomās dalās prof. Cēbers un turpina, ka “Kaspara piemērs ir izcils paraugs jaunajiem pētniekiem, uz ko tiekties. Ja tiek attīstītas visas tās prasmes, kas piemita Kasparam, tad rezultāti neizpaliks. Tas gan ir grūts un tāls ceļš, no kura pārvarēšanas var aicināt nebaidīties”.

           

Stipendijas ieguvēja – Antra Gaile. Foto no LU fonda privātā arhīva.

 

Atceroties Kasparu Ērgli tikai ar pozitīvām atmiņām, prof. Janmeijs stāsta, ka abiem tapušas trīs kopīgas publikācijas: “Modernā fizika ir tik sarežģīta, ka viens pārvalda vienu aparātu, otrs – citu. Citādāk nemaz nevar – tikai komandā. Viens pats vairs nevar īstenot projektu. Ir svarīgi dalīties ar padomiem, kopīgi veikt eksperimentus, dalīties ar starpdisciplinārām zināšanām.

 

Stipendijas ieguvēja – sieviete zinātnē

Pirmo K. Ērgļa piemiņas stipendiju saņēmusi LU FMOF Fizikas bakalaura studiju programmas absolvente Antra Gaile. Stipendijas saņēmēju izvēlējas Fizikas bakalaura noslēguma pārbaudījuma komisija, par labāko 21 darba konkurencē atzīstot Antras darbu, kurā viņa eksperimentāli pētīja elektromagnētiski ierosinātus virsmas viļņus uz šķidra metāla virsmas. Šis bakalaura darbs ir neliela daļa lielāka projekta, kura mērķis ir izvērtēt silīcija attīrīšanas efektivizēšanu, izmantojot elektromagnētiskas metodes. Antra iepazīstina ar pētījuma gaitu: “Paralēli dažādiem veiksmīgiem un neveiksmīgiem mērījumiem es ieguvu skaistas bildes un video, tādējādi raksturojot, kādas virsmas deformācijas iespējams iegūt ar konkrēto metodi.” Darba vadītājs bija pētnieks Mikus Milgrāvis.

“Šīs stipendijas saņemšana man ir pamudinājums, jo mani centieni vainagojušies panākumiem – arī meitenei ir vieta zinātnē. Tas ir apliecinājums laboratorijas, grupas augstajam līmenim, darba vadītāja ieguldītajam darbam, jo mūsdienās jebkurš eksperimentālais atklājums ir grupas darba auglis,” atzīst Antra. Turklāt jaunā un talantīgā fiziķe trīs gadus ir saņēmusi Salaspils novada pašvaldības stipendiju, arī ieguvusi prestižo “Gada Fizmata 2019” titulu. Sadarbojoties ar LU fondu, 2016./17. akad. gadā, Antrai uzsākot studijas fizmatos, Salaspils novada pašvaldība piešķīra stipendiju savai novadniecei. Mērķis ir patiesi attaisnojies – Antra sevi ir pierādījusi kā mērķtiecīgu, sabiedriski aktīvu jaunieti ar izciliem sasniegumiem un rezultātiem studijās un turpinās augstākā līmeņa studijas Latvijas Universitātē.

 

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Share

Related Content

Guntars Kitenbergs – cauri gadiem un mainīgām lomām Latvijas Universitātē
15.09.2020

Guntars Kitenbergs – cauri gadiem un mainīgām lomām Latvijas Universitātē

Dace Osīte – ar motivāciju darboties zinātnē
12.06.2020

Dace Osīte – ar motivāciju darboties zinātnē

MĒNEŠA MECENĀTS. Sidnejietis Timermanis veicina tautsaimniecības uzplaukumu
17.12.2019

MĒNEŠA MECENĀTS. Sidnejietis Timermanis veicina tautsaimniecības uzplaukumu

MĒNEŠA MECENĀTS. Pētera Alunāna sirds filantropija
26.11.2019

MĒNEŠA MECENĀTS. Pētera Alunāna sirds filantropija

MĒNEŠA MECENĀTS. Felsbergu dzimtas ieguldījums LU un humanitāro zinātņu attīstībā
25.09.2019

MĒNEŠA MECENĀTS. Felsbergu dzimtas ieguldījums LU un humanitāro zinātņu attīstībā

Antra Gaile – ar oranžumu, fiziku un izcilību azotē
23.08.2019

Antra Gaile – ar oranžumu, fiziku un izcilību azotē

MĒNEŠA MECENĀTS. Vaira Pelēķis velta piemiņas stipendiju savai sirdsdraudzenei
18.06.2019

MĒNEŠA MECENĀTS. Vaira Pelēķis velta piemiņas stipendiju savai sirdsdraudzenei

MĒNEŠA MECENĀTS. LU absolventu dibināts uzņēmums stimulē LU studentu izcilību
30.05.2019

MĒNEŠA MECENĀTS. LU absolventu dibināts uzņēmums stimulē LU studentu izcilību

Pirmo reizi piešķirs fizikas doktora Kaspara Ērgļa piemiņai veltītu stipendiju
17.04.2019

Pirmo reizi piešķirs fizikas doktora Kaspara Ērgļa piemiņai veltītu stipendiju

MĒNEŠA MECENĀTS. Latgaļu filantrops Amerikā: Pīters A. Ragaušs
25.03.2019

MĒNEŠA MECENĀTS. Latgaļu filantrops Amerikā: Pīters A. Ragaušs

MĒNEŠA MECENĀTS. Juris Riekstiņš – Kalifornijas latvietis ar akadēmiskajām saknēm LU
13.02.2019

MĒNEŠA MECENĀTS. Juris Riekstiņš – Kalifornijas latvietis ar akadēmiskajām saknēm LU

MĒNEŠA MECENĀTS. Zariņu ģimene: Altruisma priekšzīme
17.01.2019

MĒNEŠA MECENĀTS. Zariņu ģimene: Altruisma priekšzīme

Aicina ziedot fizikas doktora Kaspara Ērgļa piemiņas stipendijai
20.08.2018

Aicina ziedot fizikas doktora Kaspara Ērgļa piemiņas stipendijai