CONFERENCE
Darba anotācija
Pilsētas visā pasaulē piedzīvo demogrāfiskas pārmaiņas un pieaugošu sociāli telpisko noslāņošanos, kas saasina sociālo nevienlīdzību un apdraud ilgtspējīgu attīstību. Postsociālisma pilsētvidē šie procesi ir īpaši sarežģīti, jo attīstību ietekmē centralizēti plānotās ekonomikas mantojums, straujā pāreja uz tirgus ekonomiku un integrācija Eiropas Savienībā. Promocijas darba mērķis ir izvērtēt sociāli telpiskās diferenciācijas iezīmes Rīgas centra apkaimēs. Izmantojot inovatīvu ģeotelpisko analīzi un 2021. gada tautskaites datus, konstatēts, ka centra apkaimes attīstās nevienmērīgi, veidojot sociāli un telpiski polarizētu ainavu. Tajā līdzās pastāv fragmentēta ģentrifikācija un “pilsētas ienākšanas telpa” jaunajiem imigrantiem, kuru telpiskā nošķirtība ir augsta un mainīga atkarībā no analīzes mēroga. Šo diferenciāciju nosaka iedzīvotāju polarizācija nacionālā līmenī, selektīva suburbanizācija un jaunu migrācijas plūsmu koncentrēšanās iekšpilsētā.
Recenzenti:
1. Prof. RNDr. Martin Ouředníček, Kārļa Universitāte, Čehija.
2. Asoc. prof. dr.geogr. Ženija Krūzmētra, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju
universitāte.
3. Prof. Māris Kļaviņš, Latvijas Universitāte.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19).
Kā Tu raksturotu savu promocijas darbu cilvēkam, kurš nav no Tavas nozares?
Savā promocijas darbā pētīju to, kādi iedzīvotāji dzīvo Rīgas centra apkaimēs – piemēram, kur koncentrējas turīgāki iedzīvotāji, kur ienāk jaunas imigrantu grupas – un kā šo mozaīku veido pilsētu ģeogrāfijas procesi no vietējā līdz pat globālajam līmenim. Pētījums rāda, ka Rīgas centrs nav viendabīgs veselums – tajā līdzās attīstībai novērojamas arī sociālās plaisas gan starp apkaimēm, gan to iekšienē.
Kas Tevi sākotnēji pamudināja izvēlēties tieši šo pētījuma tēmu?
Laikā, kad uzsāku pētījumu, dzīvoju Avotu apkaimē un redzēju, kā mainās gan apkārtējā vide, gan cilvēki, kas tajā apmetas – arī draugi un paziņas arvien biežāk izvēlējās dzīvesvietu Rīgas centra apkaimēs. Tas radīja sajūtu, ka dzīvoju pārmaiņu epicentrā: cilvēki maina pilsētu, un pilsēta maina cilvēkus. Iepriekšējās studijas pilsētu ekonomikā deva stabilu pamatu pētniecībai, bet galvenais dzinulis bija personīga interese un pārliecība, ka šāds pētījums var būt nozīmīgs ne tikai Latvijas pilsētu ģeogrāfijai, bet arī praktiski – piemēram, Rīgas pilsētplānošanā.
Kā Tu uzturēji motivāciju ilgajā pētījuma procesā?
Motivāciju palīdzēja saglabāt dažādi pieturpunkti – nokārtots eksāmens, publicēts raksts vai uzstāšanās konferencē, kas atgādināja, ka progress notiek arī tad, kad ikdienā tas ne vienmēr ir redzams. Iedvesmoja arī iespēja apgūt jaunas metodes un pētīt tēmas, kas Latvijas pilsētu ģeogrāfijā līdz šim nebija analizētas ar aktuāliem datiem un šādu pieeju. Liels balsts bija darba vadītājas un kolēģu profesionālais un emocionālais atbalsts, kā arī ģimene un draugi, kuri palīdzēja ik pa laikam izkāpt no akadēmiskā burbuļa un atcerēties, cik svarīgs ir līdzsvars dzīvē.
 Dabas mājā Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē, Rīgā, Jelgavas ielā 1, 702. telpā, LU Zemes zinātņu, fiziskās ģeogrāfijas un vides zinātņu un Sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas nozaru apvienotās promocijas padomes atklātā sēdē Sindija Balode-Kraujiņa aizstāvēs promocijas darbu "Sociāli telpiskā diferenciācija Rīgas centra apkaimēs" zinātņu doktora (Ph.D.) grāda iegūšanai sociālajās zinātnēs Sociālās un ekonomiskās ģeogrāfijas nozarē Cilvēka ģeogrāfijas apakšnozarē.){kind=link}