
Nesen veikta aptauja, kas īstenota Latvijas Universitātes projekta “Pilsētu gatavība jaunajiem riskiem Baltijas jūras reģionā” ietvaros, atklāj, ka 91 % Helsinku iedzīvotāju jūtas droši savā tūlītējā apkārtnē un uzskata Somiju par drošu dzīvesvietu. Vienlaikus 40 % uzskata, ka nākamās desmitgades laikā viņu pilsētā vai valstī, visticamāk, notiks nopietna krīze vai katastrofa.
Aptaujā 1000 Helsinku iedzīvotāji tika izvaicāti par uztvertajiem draudiem un individuālo sagatavotību. Helsinku iedzīvotāji visbiežāk kā personīgi satraucošus riskus minēja nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanos (50 %), kiberuzbrukumus, kas paralizē digitālos pakalpojumus (45 %), ar klimatu saistītus riskus, piemēram, plūdus un vētras (44 %), organizēto noziedzību (38 %) un valsts ekonomisko situāciju (37 %). Šīs atbildes izgaismo plašu izpratni par gan tradicionālajiem, gan modernajiem riskiem.
Neskatoties uz šo izpratni, daudzi iedzīvotāji nav pienācīgi sagatavoti valdības rekomendācijai nodrošināt pašpietiekamību vismaz 72 stundas. Tikai puse atzina, ka viņiem ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai ārkārtas situācijā rīkotos efektīvi. Lai arī 61 % zina, kā reaģēt uz sabiedriskās brīdināšanas sirēnām, un 59 % zina tuvākās patvertnes atrašanās vietu, tikai 45 % zina, kurp doties, ja būtu nepieciešama ātra evakuācija.
Īpaši trūkst krājumu. Tikai 22 % aptaujāto ir pietiekami daudz dzeramā ūdens trim dienām, kamēr 30 % atzina, ka viņiem tā nav vispār. Pārtikas krājumi ir biežāk sastopami – 66% sacīja, ka tiem pietiktu trim dienām, bet 6% atzina, ka pārtikas krājumu nav. Turklāt 8 % trūkst aptieciņas un 26 % nav skaidras naudas rezervju. Tikai 42 % Helsinku mājsaimniecību pieder ar baterijām darbināms radioaparāts.
Iedzīvotāji kā galvenos sagatavotības šķēršļus minēja ierobežotus resursus, nepietiekamu informāciju par rīcību ārkārtas situācijās un zemu draudu uztveri. Lai uzlabotu gatavību, viņi uzsvēra nepieciešamību pēc skaidrākas krīzes komunikācijas, praktiskām apmācībām un simulācijām, labākas pieejas patvertnēm un aizsardzības infrastruktūrai, kā arī atbalsta personīgo ārkārtas krājumu veidošanā.
Pētījuma noslēgumā secināts, ka, lai gan Helsinku iedzīvotāji labi apzinās riskus un ir salīdzinoši informēti par patvertnēm un krīzes situāciju risinājumiem, viņu personīgie ārkārtas krājumi – īpaši ūdens – joprojām ir nepietiekami.
Projekta vadošā pētniece Dr. Ieva Birka skaidro: “Mūsu atklājumi parāda uzkrītošu paradoksu: lai arī Helsinku iedzīvotāji ikdienā jūtas droši un apzinās riskus, ar kuriem pilsēta var saskarties, pārāk maz no viņiem patiesībā ir gatavi pašu spēkiem izturēt krīzi 72 stundas. Šī plaisa starp izpratni un rīcību uzsver steidzamu nepieciešamību pēc labākas krīzes komunikācijas, praktiskām apmācībām un atbalsta mājsaimniecību sagatavotībā – jo īpaši attiecībā uz tik būtisku resursu kā ūdens.”
Aptauju veica “Norstat” 2025. gada maijā, aptaujājot 1000 Helsinku iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Latvijas Universitātes projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” pētnieciskajam fokusam. Aptauja ir daļa no plašāka pētījuma, ko vada Dr. sc. pol. Ieva Birka un Dr. sc. pol. Didzis Kļaviņš un kas aptver sešas pilsētas Baltijas jūras reģionā. Projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” īstenošana norisinās pateicoties finansiālam Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstam.
Papildu informācija par aptauju:
Dr. Ieva Birka, e-pasts: ieva.birka@lu.lv
Dr. Didzis Kļaviņš, e-pasts: didzis.klavins@lu.lv
Projekta nosaukums: “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā”
Projekta līguma numurs: Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007
Projekta granta līguma numurs: LU-BA-PA-2024/1-0051
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" projekts Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija”.