CONFERENCE
Viena no interesantākajām nozarēm bioloģijā ir bioakustika – dzīvnieku balsu ierakstīšana un pētīšana. Bioakustika pēta, kā dzīvnieki savstarpēji sazinās un pielieto skaņas. Šīs zināšanas palīdz daudzās jomās, piemēram, zvejniecībā, lai pievilinātu zivis, vai aviācijā, lai atbaidītu lidostas no putniem. Bioakustika ir kompleksa zinātne, jo ar to nodarbojas ne tikai zoologi, bet arī pētnieki no citām nozarēm – fizikas, etoloģijas. Savukārt bioakustikas ierīču izveidei un labošanai ir nepieciešami inženieri. Bioakustikai ir ļoti svarīga loma izmirušu vai retu un apdraudētu dzīvnieku balsu saglabāšanā un šo sugu identificēšanā. Dzīvnieku balsu ieraksti ir noderīgi mācīšanās procesā gan skolniekiem, gan topošajiem biologiem.
Latvijas Universitātes Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas 11 skaņuplates ar putnu, zivju un abinieku balsu ierakstiem. No tām trīs skaņuplates ir 1982. Gadā izdota sērija ar putnu balsu ierakstiem, ko ierakstījis Boriss Veprincevs. Biofiziķis Boriss Veprincevs (Борис Вепринцев, 1928–1990) bija viens no slavenākajiem padomju ornitologiem, kas nodarbojās ar bioakustiku. Viņš bija ne tikai putnu balsu ierakstītājs, bet arī to kolekcionārs un inventarizācijas veidotājs [1]. Muzejā glabājas arī sešu skaņuplašu komplekts ar putnu balsīm, ko kopā ierakstījuši B. Veprincevs un R. Naumovs (Р. Наумов, 1902-1987). Pieejama viena skaņuplate ar zivju skaņu ierakstiem un viena skaņuplate ar abinieku balsu ierakstiem. Abos gadījumos balsis ierakstījis I. Ņikoļskis (И. Никольский, 1910-1977). Visas skaņuplates izdotas slavenajā PSRS skaņu ierakstu firmā ”Melodija” ("Мелодия"), un tās ir "Melodijas" un PSRS Zinātņu akadēmijas kopprodukts.
1982. gadā izdotā ierakstu sērija "Птицы СССР. Определитель по голосам" (PSRS putni. Noteicējs pēc balsīm) acīmredzot bija paredzēta izplatīšanai arī ārzemēs, jo uz vākiem ir nosaukums arī angļu valodā. Kā vēsta apraksts uz skaņuplašu vāka, šie ieraksti ir domāti plašam zoologu, dabas pētnieku un interesentu lokam. Par pamatu ierakstiem ņemta dzīvnieku fonotēkas kolekcija no PSRS Zinātņu akadēmijas Bioloģijas pētījumu Zinātnes centra Puščinā pie Okas. B. Veprincevs šos ierakstus ne tikai savāca, bet arī atšifrēja, uzrakstīja paskaidrojumus un sagatavoja izdošanai. Lai pilnvērtīgi sagatavotu ierakstus publicēšanai, tika piesaistīti vēl 3 speciālisti un mākslinieks. Lai uzskatāmi parādītu, kādi izskatās ierakstu dzīvnieki, tika uzaicināts nevis jebkuras specialitātes mākslinieks, bet gan mākslinieks-animālists, biologs Nikolajs Kondakovs (Николай Кондаков, 1908–1999). Viņa ilustrācijas publicētas arī Lielajā padomju enciklopēdijā [2].
Ierakstu sērijā iekļauti bridējputni, tādi kā puskuitalas, pūslīši, šņibīši, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, dzeltenie tārtiņi, tārtiņi, ķīvītes, gārgales. Uz trim skaņuplatēm abās puses kopumā ir 61 ieraksts. Turklāt tie nav parasti ieraksti. Vienas sugas putnu balsis ir ierakstītas dažādās situācijās: gan lidojumā, gan uz zemes, gan putnu barā, gan dažādos attālumos, ir ierakstītas arī divu putnu “sarunas”, mazuļu čivināšana u.c. Ieraksti tika veikti no maija līdz jūlijam, lielākoties jūnijā. Pats agrākais ieraksts ir bijis aprīlī. Ierakstu veikšanu vasaras mēnešos var viegli izskaidrot, jo putni vasaras sākumā ir aktīvāki, pie tam tas ir arī vairošanās periods, kad var ierakstīt mazuļu balsis. Vasarā arī ir vienkāršāk doties ekspedīcijās un novērot putnus, jo īpaši ziemeļu apgabalos.
Ierakstu ģeogrāfija ir iespaidīga – no Sanktpēterburgas rietumos līdz Beringa salai Krievijas tālajos austrumos un no Franča Jozefa Zemes Ziemeļu Ledus okeānā līdz pat Tadžikistānai dienvidos. Arī laika periods, kad tika veikti ieraksti, ir ļoti garš – no 1961. līdz 1981. gadam, kas kopā ir 20 gadi. Tas parāda, cik tas bija apjomīgs darbs ne tikai iekļauto teritoriju, bet arī laika ziņā. Vēl viens gads pagāja, lai albumu sēriju apstrādātu un sakārtotu.
Otra putnu balsu ierakstu sērija ir “Голоса птиц в природе “ (Putnu balsis dabā), kas iznākusi 1971. gadā – vairāk nekā desmit gadus pirms "Птицы СССР. Определитель по голосам". Arī šajā ierakstīšanā piedalījās Boriss Veprincevs, kā arī R. Naumovs (Р. Наумов), N. Liviņenko (Н. Литвиненко, 1935-2001), J. Šibajevs (Ю. Шибаев, 1937-2015) un I. Neifelde (И. Неифельд, 1920-2020). Sērijā iekļautas sešas skaņuplates ar putnu balsīm no Sibīrijas, Tālajiem Austrumiem un Krievijas centrālas daļas. Tā kā šajā sērijā ir vairākas skaņuplates, tad arī ierakstu ir ļoti daudz: kopā 98 ieraksti, kas ievākti no 1959. līdz 1965. gadam. Šajās skaņuplatēs var dzirdēt ļoti daudz putnu, fonā skan arī neatšifrētu putnu balsis, kas padara ierakstus dzīvākus un interesantākus. Katrai skaņuplatei klāt ir arī paskaidrojošs apraksts, kas norāda, kur konkrēti tika ierakstītas balsis un kādus putnus var dzirdēt dotajā ierakstā. Skaņuplates ir sadalītas pa reģioniem un gadiem. Aprakstos var atrast arī visu ierakstīto putnu nosaukumus latīņu valodā.
Interesanti, ka dzīvnieku balsu ieraksti ir veikti ne tikai dziedošajiem putniem. Ir ierakstītas arī abinieku un zivju balsis. LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas skaņuplates arī ar zivju skaņām un abinieku (konkrēti, varžu un krupju) balsīm. Atšķirībā no putnu balsīm, zivs signālu ierakstīšana ir sarežģītāka. Ierakstīšanai izmanto hidrofonu – speciālu iekārtu, ar kuru uztver zemūdens skaņas.
Albums “Звуковые и биоэлектрические сигналы рыб” (Zivju skaņas un bioelektriskie signāli) iznāca 1980. gadā un arī to ir izdevusi "Melodija". Arī šajos ierakstos piedalījās izcili tā laika pētnieki: Igors Ņikoļskis, kas jau piedalījās putnu balss ierakstīšanā, E. Šiškova (Е. Шишковa) un B. Basovs (Б. Басов). Līdzīgi kā pārējie mācību ieraksti, arī šī skaņuplate iznāca pēc PSRS Izglītības ministrijas (Министерство просвещения СССР) pasūtījuma un bija paredzēta vidusskolu 7. klašu skolēniem. Zivju skaņu ieraksti tika veikti Melnajā jūrā 1979. gadā, kas nozīmē, ka ierakstus apstrādāja gada laikā. Kopā albumā ir 14 dažādu zivju ieraksti, kā piemēram, karpas, sama un zuša. Arī šajā albumā ir ierakstītas ne tikai viena veida zivju skaņas, bet arī skaņas, ko zivs izdod dažādās situācijās: zivs draudu skaņas, barošanās skaņas (arī barā), divu tēviņu cīņa, mātītes aplidošanas skaņas. Interesantas ir dažādās samu elektriskās izlādes skaņas: upura izbiedēšana no ligzdas, izsekošana, aizsardzības un elektrolokācija orientējoties. Ievērības vērts ir arī plašu vāka dizains. Līdzīgi kā putnu ierakstu skaņuplatēm, uz vāka uzzīmētie dzīvnieki attēloti dabiski – kādi tie ir dzīvē. Zīmējumu autors mākslinieks J. Smirins (Ю. Смирин, 1936-2012) uz vāka attēlojis sešas zivis, kā piemēram, parasto samu, karpu un zuti. Zīmējumi ļoti uzskatāmi parāda, par kādām zivīm skaņuplatē ir ieraksti.
LU Muzeja dzīvnieku balsu skaņuplašu kolekcijā pēdējā skaņuplate ir “Голоса земноводных” (Abinieku balsis). Šī skaņuplate iznāca 1980. gadā. Līdzīgi kā zivju skaņuplate, arī “Abinieku balsis” bija paredzēta 7. klases skolēniem, bet pēc tā laika PSRS programmas varēja tikt izmantota arī 10. klases skolēniem. Ierakstu veidošanā piedalījās teksta un ierakstu autors I. Nikoļskis, konsultants V. Konstantinovs (В. Констанинов, 1937-2012), kā arī redaktors un skaņu režisors. Ieraksti tika veidoti no 1968. līdz 1978. gadam. Teritoriju saraksts un ģeogrāfija, kur tika veikti ieraksti, ir plaša: Maskavas Valsts Universitātes Zvenigorodas biostacija (Звенигородская биостанция МГУ), Krima, dažādi akvāriji un Hoperskas dabas rezervāts (Хопёрский заповедник). Starp ieraksta vietām ir arī Engures ezers Latvijā. Kopā ierakstītas 10 abinieku balsis, starp tiem dīķa varde, ezera varde, kokvarde, zaļais krupis un parastais krupis. Arī abinieku balsu ieraksti ir dažādi: tie ir nārstu skaņas, koru dziesmas un atbrīvošanās skaņas (ierakstītas akvārijā). Lai uzskatāmi parādītu, par kādiem abiniekiem skaņuplatē ir runa, mākslinieks J. Smirins uz vāka attēlojis deviņus abiniekus, starp kuriem ir zaļais krupis, parastais krupis, dīķa varde, ezera varde, kokvarde. Pateicoties atraktīvajai diktora balsij, ieraksti ir ne tikai pamācoši un dod iespēju iepazīt abinieku izdotās skaņas, bet arī ieved klausītāju dzīvnieku valstībā. Tā vairs nav vienkārši skaņu klausīšanās, bet vesels stāsts.
Kā norādīts visu plašu aprakstos, tās tika veidotas mācību procesam. Tomēr jebkuram dabas entuziastam vai interesentam šie ieraksti var būt interesanti un ļoti izzinoši. Ieraksti ir veidoti tādā veidā, lai tos varētu saprast jebkurš – ar vienkāršiem paskaidrojumiem un poētisku diktora stāstu, kas nevis sausi stāsta par dzīvnieku valstību, bet burtiski “ierauj” tajā. Laikā, kad vēl nebija interneta un informācijas apmaiņa vai tās iegūšana nebija tik vienkārša, kā arī ceļošanas iespējas bija ierobežotas, šādi ieraksti bija liels palīgs mācību procesā, kā arī spilgts ieskats dabas dzīvē. Tolaik šādas skaņuplates bija izzinošs, aizraujošs un ikvienam pieejams informācijas avots. Diemžēl mūsdienās, kad visu var atrast internetā, tās ir zaudējušas savu nozīmi un kļuvušas par nostaļģijas avotu. Tomēr šādas skaņuplates ne tikai dod ieskatu pagātnē, bet savā veidā joprojām turpina būt aktuālas, jo dzīvnieku balsis laika gaitā nav mainījušās un arī metodes, kas tika izmantotas to ierakstīšanā, nav mainījušās.
Visu šo ierakstu veidošanā ir piedalījušies bioakustikas un zooloģijas pārstāvji. Savāktais materiāls ir ļoti plašs, un apstrādes darbs, kas ieguldīts, lai apkopotu un aprakstītu savākto materiālu, ir milzīgs. Laika posms, kurā tika veidoti ieraksti, arī ir pārsteidzoši liels – tas ir vairāku desmitgažu apjomīgs darbs.
Šobrīd daži no ierakstiem ir digitalizēti un brīvi pieejami internetā.
Uzzināt vairāk var LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās Kronvalda bulvārī 4, Rīgā iepriekš piesakoties.
Literatūra:
Вепринцев Борис Николаевич
История создания серии "Голоса птиц в природе
Н.Н.Кондаков
Константинов, Владимир Михайлович (орнитолог)
Юрий Смирин – учёный, скульптор, художник
Ирэна Анатольевна Нейфельдт (1929-2020)
Об орнитологе Юрии Викторовиче Шибаеве по случаю его 85-летия
Никольский Георгий Васильевич (1910-1977)
Мелодия (фирма)
