
Kursa dalībnieki veica pārgājienus dažādās ainavās – gar jūras piekrasti, cauri kangaru-vigu mežiem, gar meža ezeriem un upēm, Kolkas ciemu –, kopumā noejot vairāk nekā 30 kilometrus. Praktiskie uzdevumi ietvēra fenomenoloģiskus novērojumus, klusās iešanas tehnikas, psihoģeogrāfisku izpēti un ainavas uztveres vingrinājumus. Tādējādi studenti attīstīja prasmi pielietot kursā apgūtos teorētiskos konceptus praksē – īpašu uzmanību pievēršot cilvēka-vides attiecību daudzslāņainībai, vairāk-nekā-cilvēka aģencei un vietu asamblāžām.
Kurss apvieno vides humanitāro zinātņu skatījumu ar mijattiecību ģeogrāfiju un iešanā kā metodē balstītu pieeju. Tas kalpo kā platforma sadarbībai starp dabas, sociālajām un humanitārajām zinātnēm, aicinot pārdomāt ne tikai to, kādas zināšanas mēs iegūstam par vidi, bet arī – kā šīs zināšanas rodas pieredzē, kustībās un refleksijās.