2026. gada 13. novembrī plkst. 15.00 klātienē, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (Jelgavas iela 3) 401. auditorijā, kā arī attālināti, notiks LU Fizikas un astronomijas, un materiālzinātnes specializētās promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu zinātnes doktora grāda (Ph.D) dabaszinātnēs iegūšanai aizstāvēs Ģirts Zāģeris.

Temats: "Virsmas viļņu veicinātas bora izvadīšanas skaitliskā izpēte silīcija rafinēšanā ar gāzes pūšanu".

Darba zinātniskais vadītājs: Dr. phys. Vadims Geža.

 

Anotācija:

Pasaulei arvien pārejot uz zaļo enerģiju, pieprasījums pēc solāras kvalitātes silīcija pieaug, jo fotoelementu tehnoloģijas tirgū kļūst arvien nozīmīgākas. Viens no rūpnieciskajiem posmiem solāras kvalitātes silīcija iegūšanai var būt rafinēšana ar gāzes pūšanu, kuras laikā no silīcija tiek atdalīti nevēlami piemaisījumi, tostarp bors. Šī promocijas darba mērķis ir skaitliski modelēt rafinēšanu ar gāzes pūšanu un pētīt iespēju palielināt šī procesa efektivitāti, uz silīcija kausējuma virsmas ierosinot virsmas viļņus. Darbā sniegts pārskats par pašreizējo pētījumu stāvokli solāras kvalitātes silīcija metalurģiskajā ražošanā, īpaši pievēršoties bora atdalīšanas procesam, izmantojot rafinēšanu ar gāzes pūšanu. Pamatojoties uz šo pārskatu, tiek izveidoti skaitliskie modeļi: vispirms vienkāršots modelis, kurā pieņemts, ka bora masas pārnese no kausējuma uz gāzi ir vienpakāpes difūzijas process; pēc tam tiek izveidots pilns gāzes pūšanas modelis, kas modelē visus bora masas pārneses posmus no kausējuma uz gāzes fāzi. Vienkāršotais modelis tiek izmantots kā koncepcijas pārbaude, lai noskaidrotu, vai viļņi var palielināt procesa efektivitāti. Pēc tam tiek izstrādāts pilnais modelis, lai procesu pētītu padziļināti. Pilnais modelis ir novatorisks rezultāts, jo detalizēta divfāžu masas pārneses modelēšana zinātniskajā literatūrā pašlaik ir reti sastopama, un šāds modelis konkrētajam pielietojumam līdz šim nav bijis pieejams. Abi modeļi tiek kalibrēti, izmantojot literatūrā pieejamus eksperimentālos rezultātus. Abos gadījumos rezultāti norāda, ka viļņu ierosināšana uz silīcija kausējuma virsmas var būtiski uzlabot bora masas pārnesi no kausējuma uz gāzi. Kā nozīmīgi faktori, kas nosaka viļņu labvēlīgo ietekmi uz masas pārnesi, tiek izcelta viļņu amplitūda un viļņu stāvums. Darbā aplūkoti konkrēti mehānismi, kuru dēļ šie faktori ietekmē bora masas pārnesi. Kopumā iegūtie pierādījumi liecina, ka virsmas viļņu ierosināšana rafinēšanas laikā ar gāzes pūšanu potenciāli varētu būt pievilcīgs rūpniecisks risinājums, kura ieguvumi var attaisnot izmaksas.

 

Recenzenti:

1) ‎Ph.D. Artūrs Brēķis, Latvijas Universitāte;

2) Dr. phys. Kaspars Dadzis, Hanoveres Leibnica universitāte, Vācija;

3) Dr. Sven Eckert, Helmholca Drēzdenes-Rosendorfas centrs, Vācija.

 

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā, Raiņa bulvārī 19.

Dalība attālinātā sēdē ar iepriekšēju pieteikšanos, rakstot uz sintija.silina@lu.lv līdz 10. novembrim.