LU fonda stipendiāti atgriežas ar augstas raudzes pētījumiem

Panākumiem bagāti, ievērojami, cienījami – tā var īsi raksturot LU fonda mecenātus. Tai skaitā, zelta mecenāta Eigita Dāvja Timermaņa vecāku izcelsme meklējama Latvijā. Visu dzīvi pavadījis tālumā, bet šobrīd ar ģimeni dzīvo Austrālijā. Pateicoties 2012. gada nogalē saņemtajam E.D. Timermaņa dāvinājumam, tika saņemti trīs zemes īpašumi, no kuru nestajiem augļiem turpmāk tiks sniegts atbalsts izciliem studentiem, kas veic tautsaimniecībai nozīmīgus pētījumus. LU pētnieki piedalījās konkursā “Timermaņa stipendija konkurētspējas pētījumiem sociālajās zinātnēs”. Šogad stipendiju ieguva 2 doktorantūras studentes no LU BVEF – Madara Apsalone un Ieva Pūķe. Plānots, ka stipendiju konkurss tiks izsludināts arī nākamajos gados, tādējādi sniedzot vēl vairāk iespēju perspektīvajiem LU pētniekiem. Stipendiāte M.Apsalone šobrīd aktīvi strādā pie sava pētījuma “Sociāli kulturālo faktoru loma zināšanu pārvaldības un organizatorisko inovāciju veicināšanā kā Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas avots” un labprāt dalās savā pieredzē un pētījuma gaitā.

Pozitīva pieredze, sadarbojoties ar LU fondu gadu garumā

Jāatzīst, ka man ir laba un diezgan ilga pieredze – jau bakalaura studiju laikā ieguvu prestižo Kristapa Morberga stipendiju. Tālāk sekoja studijas maģistrantūrā gan LU, gan Amerikas Savienotajās valstīs. Atgriežoties Latvijā, uzsāku doktorantūras studijas LU BVEF. Jāatzīmē, ka doktorantūrā ir cita mēroga un cita dziļuma pētījumi, salīdzinot ar bakalaura un maģistra studijām. Plaša mēroga pētījumos parasti strādā komandā jo īpaši, ja runājam par vadības zinību un ekonomikas nozari, kur ļoti bieži ir nepieciešamas liela apmēra kvantitatīvas aptaujas ar nejaušām izlasēm, kas būtu piemērotas Latvijas mērogam un iedzīvotāju kopai. Skaidrs, ka viens pētnieks to nevar paveikt, ņemot vērā, ka lielākā daļa doktorantūras studentu paralēli strādā. Jau ilgstoši meklēju veidus, kā atrast atbalstu šīs aptaujas veikšanai. Gada sākumā ieraudzīju stipendiju konkursu sociālo zinātņu jomā un nolēmu pieteikties. Par laimi, mans projekts tika izvēlēts un atbalstīts.

Profesionāli uzņēmumi nāk talkā ar datu apkopošanu

Galvenais projekta mērķis bija šīs aptaujas veikšana, kas norisinājās sadarbībā ar starptautisku pētījumu uzņēmumu, kurš veica biznesa omnibusu, proti, vienā pētījumā bija apvienoti vairāku apakšpētījumu jautājumi. Pēc tam noritēja ļoti plaša aptauja, kurā bija iekļauti ap 600 uzņēmumu ar pilnīgi nejaušu izlasi no pilnīgi visiem Latvijas reģioniem, pārstāvot dažādu uzņēmumu veidus, dažādas nozares. Jāatzīst, pati ar saviem spēkiem es to nespētu realizēt. Pētījums norisinājās vasarā, pirms tam biju izstrādājusi pētījuma anketu. Jau vasaras otrajā pusē varēju strādāt ar rezultātiem.

Pētījums ar pievienoto vērtību

Pētījums atspoguļo, kā organizāciju kultūra un zināšanu pārvaldības procesi uzņēmumos ietekmē organizatoriskās inovācijas. Tie ir dažāda veida administratīvie uzlabojumi, uzņēmuma ārējās attiecības, ārpakalpojuma izmantošana, kvalitātes uzlabošanas sistēmas, kas ir ļoti nozīmīgas organizāciju konkurētspējai. Šī pētījumā ietvaros pirmoreiz Latvijā tika pētītas organizatoriskās inovācijas mazos un vidējos uzņēmumos ar plašas kvantitatīvās aptaujas metodi.typo3/#_msocom_1 Cik zināms, iepriekš organizatoriskās inovācijas ir pētītas lielos industriālos uzņēmumos, piemēram, Vācijā un ASV. Tieši mazos un vidējos uzņēmumos arī starptautiskā līmenī šis ir mazāk pētīts jautājums, līdz ar to man pašai ir interesenti, un, cerams, arī rezultāti būs interesanti un noderīgi arī citiem pētniekiem.

Latvijas vārds izskan pāri okeānam

Nesen Prezentēju sākotnējos rezultātus, piedaloties  starptautiskā inovāciju un zināšanu pārvaldības konferencē, kas norisinājās Ņujorkā, ASV, no 5. līdz 6.oktobrim. Salīdzināju, vai uzņēmuma darbinieku skaits ietekmē inovācijas, vai ietekmē organizāciju kultūru un to mijiedarbību starp abiem, vai ir atšķirības no Rīgas un reģioniem, vai ir atšķirība starp uzņēmumiem, kam ir ārvalstu kapitāls un kam nav. Vēl joprojām turpinu strādāt pie pētījuma. Esmu uzsākusi sadarbību ar spāņu pētnieku-statistiķi, kurš šobrīd strādā Latvijā, un kopā analizējam, skatāmies tālāk, kādas mijiedarbības varam padziļināti pētīt. Sākotnējie rezultāti jau ir, un pēc konferences būs raksts, kurš šobrīd ir publicēšanas procesā.

 Sadarbība sociālajās zinātnēs - vērtīga pieredze

Sadarbība ir ļoti nozīmīga pētniecībai, jo katram pētniekam ir savas stiprās puses un kompetences, līdz ar to ir ļoti vērtīgi, ja var piesaistīt pētnieku, kurš var dot vēl lielāku pienesumu. Ļoti bieži tiek piesaistīti pētnieki, kuri ir stiprāki statistikā vai arī tiem ir kādas citas jomas pieredze un zināšanas. Jāatzīst, ka šī joma ir diezgan starpdisciplināra. Pati daudz izmantoju sadarbības iespējas, mums jau iepriekš ir bijusi sadarbība ar Krievijas un Igaunijas pētniekiem. Uzreiz ir iespēja veikt plašāka mēroga pētījumus un veidot interesantākus un aktuālākus rakstus, jo tajos ir ieguldīta vairāku valstu pieredze un vairāku jomu zināšanas.

 

Kas meklē, tas atrod - iespējas pieteikties stipendijām ir plašas

Turpmākajiem pretendentiem rekomendēju iepazīties ar konkursa nolikumu, kā arī ar tā brīža pieteikšanās nosacījumiem. Man radās iespaids, ka ir jābūt skaidram redzējumam un idejai, ko tieši un kādā veidā ir plānots pētīt. Tā kā šī ir pieteikšanās finansējumam, tad arī, kādā veidā tiks izlietots finansējums. Zinu, ka šogad stipendiju ieguva divi pretendenti – es un kolēģe, kura studē ekonomiku. Ļoti jauki, ka LU fonds piedāvā dažādas iespējas. Īstenībā tās iespējas ir. Manuprāt, studentiem tās ir pieejamas, ļoti svarīgi tās meklēt un laicīgi par tām interesēties, jo, ieskaitoties fonda mājaslapā, laiku pa laikam ir redzams, ka ir ļoti dažādas stipendijas dažādiem studiju līmeņiem, jomām un pētījumiem. Tas tiešām priecē, ka ir iespēja piesaistīt atbalstu, jo realitātē ir daudz lietu, ko vienam pašam vai studentiem kopumā ir grūti īstenot, ja ir lielas idejas. Tad šīs ir iespējas, kā tās lielās idejas atbalstīt un realizēt dzīvē.

Pētījuma turpinājums sekos - rezultāti ir ļoti interesanti

Papildus Ņujorkas konferencei, sava pētījuma rezultātus pārrunāju BVEF Konkurētspējas doktorantūras skolā. 2018.gada februārī tiek plānots seminārs uzņēmumiem. Šobrīd pie tā strādāju ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru. Pēc tam ir gaidāms raksts. Vienlaikus ir skaidrs, ka informācijas ir ļoti daudz, arī uzņēmumu ir ļoti daudz. Turklāt rezultāti ir ļoti interesanti. Noteikti vēl būs konferences un publikācijas, kas atbalstītas ar šī projekta datiem. Atkarībā no pētījuma metodoloģijas un dizaina ir diezgan daudz iespēju veikt lielās aptaujas ar aptauju veikšanas profesionālu uzņēmumu starpniecību, un tas attiecas gan uz uzņēmumu aptaujām, gan aptaujām ar sabiedrības grupām un to viedokļiem. Vērtīgi zināt, ka pastāv tādas iespējas samērā ātrā laikā iegūt kvalitatīvus datus, ja vien ir iespēja nodrošināt finansiāli. Nodibinājums “Latvijas Universitātes fonds” darbojas kopš 2004.gada. Tā ir respektabla filantropijas organizācija, kas rūpējas par izciliem, centīgiem studentiem, maģistrantiem, doktorantiem, pedagogiem, zinātniekiem, kā arī atbalsta izcilus izglītības, zinātnes, sporta un kultūras darbiniekus un projektus sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem.