LU konference
Latvijas Universitātes Zooloģijas kolekciju ekspozīcijā atrodas ļoti interesants un unikāls eksponāts – gandrīz 200 gadus vecs izmiruša paradīzes putna izbāzenis.
Šobrīd Psephotellus pulcherrimus nav nosaukuma latviešu valodā, iespējams, tāpēc, ka starp sugas aprakstīšanu un tās izmiršanu ir pagājis mazāk nekā gadsimts. Psephotellus pulcherrimus pieder plašajai papagaiļveidīgo kārtai, kuru pārstāvji sastopami abās puslodēs. Konkrēti Psephotellus pulcherrimus apdzīvoja Austrālijas austrumu daļu – Jaundienvidvelsu un Kvīnslendu. Šīs sugas dzīvotnes bija zāļaini meži vai līdzenumi ar retiem kokiem un krūmiem. Tā bija vienīgā teritorija, kur šie putni dzīvoja. Tie pārtika galvenokārt no zāles sēklām. Savas ligzdas veidoja termītu ligzdās, kas atradās tuvāk zemes līmenim. Putni dzīvoja nelielās ģimenes grupās.
Pēc izmēra tie bija aptuveni 27 cm gari. Spalvojums bija ārkārtīgi krāšņs pat pēc papagaiļu standartiem, apvienojot tirkīza, ūdens zilo, koši sarkano, melno un brūno krāsu. Aste bija gandrīz tikpat gara kā ķermenis, kas ir neparasti putnam, kurš, lai gan bija ātrs lidojumā, gandrīz visu laiku pavadīja uz zemes[1]. Mātītes pēc krāsojuma bija blāvākas nekā tēviņi.
Lai gan šie putni bija bieži sastopami, tie izzuda. Pēdējo reizi šīs sugas pārstāvji tika novēroti 1927. gadā, un kopš tā laika tos uzskata par izmirušiem. Nav droši zināms, kāpēc suga izzuda, taču pastāv vairākas versijas, piemēram, cilvēku darbība. Svarīgi atzīmēt, ka 19. gadsimts bija jaunu atklājumu laikmets, kad tika atvērti daudzi muzeji un biedrības. Koloniālisms un ar to saistītās ekspedīcijas veicināja lielu interesi par ģeogrāfiskiem atklājumiem un eksotiskiem dzīvniekiem. Pieprasījums pēc dzīvnieku izbāzeņiem bija liels, un dzīvnieki bieži tika medīti, neņemot vērā to saglabāšanu.
Muzejā esošā izbāzeņa vēsture ir saistīta ar divām ievērojamām personām – britu ornitologu Džonu Guldu (John Gould, 1804–1881) un vācu literātu baronu Apoloniju fon Malticu (Apollonius von Maltitz, 1795–1870).
Pirmā šīs sugas pieminēšana attiecas uz 1845. gadu. Britu ornitologs Džons Gulds 19. gadsimta 30. gados devās uz Austrāliju, lai vāktu informāciju par vietējiem putniem. Tieši tad viņš pirmo reizi ieraudzīja šos putnus. Vēlāk, atgriežoties Lielbritānijā 1840. gadā, viņš apkopoja savus novērojumus grāmatā "Austrālijas putni" ("The Birds of Australia", 1840–1848), kas iznāca vairākos sējumos, un vēlāk publicēja arī papildinājumus (1851–1869).
Pirms putna izbāzenis nonāca LU Muzejā, to un vēl aptuveni 250 putnus Dursupes muižas īpašnieks un vācu literāts barons Apolonijs fon Maltics, būdams Krievijas impērijas komercatašejs Riodežaneiro (1830–1836), iegādājās un vēlāk uzdāvināja Kurzemes Provinces muzejam[2]. Taču 1940. gadā muzeju likvidēja, un daļa Dienvidamerikas putnu kolekcijas, tostarp šis izbāzenis, nonāca LU Muzejā, kur tas ir viens no vecākajiem eksponātiem zooloģijas kolekcijās.
Nav zināms, kā Austrālijas putnu kolekcija, tostarp šis izmirušais putns, nonāca līdz Dienvidamerikai. Vēlāk tai tika pievienota kolekcija ar Dienvidamerikas vietējiem putniem. Nav arī zināms, vai eksponāts nonāca Kurzemes Provinces muzeja īpašumā pirms vai pēc sugas aprakstīšanas[3].
Iespējams, kā latīņu nosaukums putnam varēja būt citāds. Džonam Gilbertam (John Gilbert, 1812–1845), kuru nolīga Džons Gulds, putns tik ļoti iepatikās, ka viņš pat rakstīja Guldam vēstuli, lūdzot to nosaukt viņa vārdā – gilberti. Taču, kamēr vēstule nonāca no Austrālijas līdz Lielbritānijai, Gulds jau bija devis putnam nosaukumu savā publikācijā[4].
Unikālo Psephotellus pulcherrimus izbāzeni iespējams apskatīt Zooloģijas kolekciju ekspozīcijas vitrīnā kopā ar citiem paradīzes putniem no visas pasaules. Diemžēl ar laiku putna spalvas ir zaudējušas savu košumu, taču tas joprojām sniedz ieskatu, kāds bija šis izmirušais putns.
Uzzināt vairāk un apskatīt šo priekšmetu klātienē var LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, iepriekš piesakoties.
Literatūra:
Latviju apceļo izstāde, kurā skatāmi eksponāti no LU Muzeja krājuma
Paradise Parrot (Psephotellus pulcherrimus)
