BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN


BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-promocijas-darbu-aizstav-vladislavs-bezrukovs
DTSTAMP:20261027T143315Z

DTSTART:20261112T130000Z
DTEND:20261111T220000Z
    
SUMMARY:Promocijas darbu aizstāv VLADISLAVS BEZRUKOVS
DESCRIPTION:Temats: "Aktīvo galaktiku kodolu mainīguma un iekšējās uzbūves izpēte".Darba zinātniskais vadītājs: Dr. phys. Ivars Šmelds.\nAnotācija:\nAktīvie galaktiku kodoli (AGN) ir vieni no mainīgākajiem un dinamiskāk attīstošajiem objektiem Visumā\, demonstrējot plūsmas blīvuma un polarizācijas izmaiņas plašā viļņu garumu diapazonā un dažādos laika mērogos. Šajā promocijas darbā veikts visaptverošs\, daudzviļņu un daudzmetožu pētījums par AGN mainību\, īpašu uzmanību pievēršot BL Lacertae tipa objektiem un tuvām radiogalaktikām\, tostarp 3C 84\, 3C 371\, OJ 287\, MRK 421 un MRK 501. Apvienojot vienas antenas radio novērojumus\, interferometriskās metodes un mililoksekundes izšķirtspējas ļoti garas bāzes interferometrijas (VLBI) attēlus\, darbā veikta padziļināta gan avota iekšējo procesu\, gan signāla izplatīšanās efektu radīto mainības mehānismu\, kas nosaka novēroto AGN uzvedību\, analīze. Būtiska pētījuma daļa ir veltīta RT‐32 un RT‐16 radioteleskopu modernizācijai un zinātniskajai ieviešanai ekspluatācijā Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VIRAC). Platjoslas kriogēno uztvērēju izstrāde un raksturošana\, atmosfēras caurlaidības korekcijas metodes\, kalibrācijas stratēģijas un nepārtrauktas monitorēšanas tehnikas ļāva veikt augstas precizitātes intradiurnālus un starp‐diennakts plūsmas blīvuma mērījumus. Šie instrumentālie uzlabojumi – apvienojumā ar progresu laika sinhronizācijas sistēmās\, datu iegūšanas aparatūrā un antenas pastiprinājuma modelēšanā – būtiski palielināja vienantenas radio novērojumu jutību\, stabilitāti un zinātnisko uzticamību. Papildu pētījumi\, kas veikti ar RT‐32 antenu Zoločivā\, Ukrainā\, ieviesa jaunas skenēšanas un kalibrācijas metodes\, kas ļāva kvazi‐simultāni noteikt antenas un sistēmas temperatūras\, tādējādi skaidrāk nodalot AGN iekšējo mainību no atmosfēras\, jonosfēras un instrumentālajām svārstībām. Lai paplašinātu analīzi ārpus vienas antenas novērojumiem\, darbā izmantoti\, gan arhīva\, gan no jauna kalibrēti daudzfrekvenču VLBA datu kopumi (5–43 GHz). Šie\ndati tika izmantoti parseku mēroga strūklu struktūru\, spektrālā indeksa sadalījumu\, Faradeja rotācijas mēra karšu un polarizācijas rakstu rekonstrukcijai. Iegūtie VLBI attēli atklāj raksturīgas spirālveida magnētiskā lauka ģeometrijas\, “spine–sheath” tipa polarizācijas struktūras\, šķērseniskus rotācijas mēra gradientus un atsevišķos gadījumos arī laika gaitā mainīgas magnētiskās konfigurācijas. Šāda veida diagnostika sniedz būtisku ieskatu magnētiskās kolimācijas procesos\, strūklu ierosināšanas mehānismos un kompaktu strūklu komponentu kinemātikā. Pētītajos avotos identificēts plašs mainības parādību spektrs. Intradiurnāla mainība\, kas novērota gan radio\, gan optiskajā diapazonā\, bieži stundu laika mērogos\, tiek interpretēta kā iekšējās strūklas aktivitātes un ārējo izplatīšanās efektu kombinācija\, tostarp akustiski–gravitācijas viļņi\, ceļojošie jonosfēras traucējumi un starpplanētu plazmas neregularitātes. Vairākos objektos\, īpaši MRK 421 un MRK 501\, konstatētas arī vidēja (dienas līdz mēneši) un ilgtermiņa (gadi līdz gadu desmiti) kvazi‐periodiskas svārstības. Šie raksturīgie optiskie un radio cikli var būt saistīti ar akrēcijas diska svārstībām\, strūklas precesiju vai bināru supermasīvu melno caurumu dinamiku. Daudzviļņu korelācijas\, ja tās ir novērojamas\, liecina par sarežģītu mijiedarbību starp diska nestabilitātēm\, strūklas starojuma apgabaliem un Doplera pastiprinātiem sinhrotrona procesiem. Apvienojot daudz‐instrumentu novērojumu kampaņas\, augstas laika izšķirtspējas vienas antenas radio monitoringu un parseku mēroga VLBI attēlus\, šis promocijas darbs demonstrē koordinētas\, daudzmetožu pieejas nozīmi AGN mainības fizikālo mehānismu izpratnē. Iegūtie rezultāti uzsver\, ka iekšējie procesi – piemēram\, triecienviļņi\, magnētiskā rekonekcija un strūklas precesija – un ārējie izplatīšanās efekti – tostarp jonosfēras svārstības un starpplanētu scintilācija – ir rūpīgi jānodala\, lai pareizi interpretētu novērotās gaismas līknes. Kopumā promocijas darbs sniedz jaunus novērojumu pierādījumus\, kas sasaista dažādos laika mērogos AGN plūsmas blīvuma mainību ar parseku mēroga strūklu struktūru un magnētiskā lauka ģeometriju. Izmantotie metodoloģiskie un instrumentālie uzlabojumi stiprina Latvijas radioastronomijas infrastruktūras iespējas un veido stabilu pamatu turpmākiem augstas kadences AGN mainības pētījumiem.\n \nRecenzenti:\n1) ‎Ph.D. Kārlis Puķītis\, Latvijas Universitāte\;\n2) Dr. Gopal Bhatta\, Zelonas Goras universitāte\, Polija\;\n3) Dr. Elena Bannikova\, V. N. Karazina Harkivas Nacionālā universitāte\, Ukraina.\n \nAr promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā\, Raiņa bulvārī 19.\nDalība attālinātā sēdē ar iepriekšēju pieteikšanos\, rakstot uz sintija.silina@lu.lv līdz 9. novembrim.\n 
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:<p><strong>Temats: "Aktīvo galaktiku kodolu mainīguma un iekšējās uzbūves izpēte".</strong><br /><strong>Darba zinātniskais vadītājs: Dr. phys. Ivars Šmelds.</strong></p>\n<p class="text-justify"><strong>Anotācija:</strong></p>\n<p class="text-justify">Aktīvie galaktiku kodoli (AGN) ir vieni no mainīgākajiem un dinamiskāk attīstošajiem objektiem Visumā\, demonstrējot plūsmas blīvuma un polarizācijas izmaiņas plašā viļņu garumu diapazonā un dažādos laika mērogos. Šajā promocijas darbā veikts visaptverošs\, daudzviļņu un daudzmetožu pētījums par AGN mainību\, īpašu uzmanību pievēršot BL Lacertae tipa objektiem un tuvām radiogalaktikām\, tostarp 3C 84\, 3C 371\, OJ 287\, MRK 421 un MRK 501. Apvienojot vienas antenas radio novērojumus\, interferometriskās metodes un mililoksekundes izšķirtspējas ļoti garas bāzes interferometrijas (VLBI) attēlus\, darbā veikta padziļināta gan avota iekšējo procesu\, gan signāla izplatīšanās efektu radīto mainības mehānismu\, kas nosaka novēroto AGN uzvedību\, analīze. Būtiska pētījuma daļa ir veltīta RT‐32 un RT‐16 radioteleskopu modernizācijai un zinātniskajai ieviešanai ekspluatācijā Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VIRAC). Platjoslas kriogēno uztvērēju izstrāde un raksturošana\, atmosfēras caurlaidības korekcijas metodes\, kalibrācijas stratēģijas un nepārtrauktas monitorēšanas tehnikas ļāva veikt augstas precizitātes intradiurnālus un starp‐diennakts plūsmas blīvuma mērījumus. Šie instrumentālie uzlabojumi – apvienojumā ar progresu laika sinhronizācijas sistēmās\, datu iegūšanas aparatūrā un antenas pastiprinājuma modelēšanā – būtiski palielināja vienantenas radio novērojumu jutību\, stabilitāti un zinātnisko uzticamību. Papildu pētījumi\, kas veikti ar RT‐32 antenu Zoločivā\, Ukrainā\, ieviesa jaunas skenēšanas un kalibrācijas metodes\, kas ļāva kvazi‐simultāni noteikt antenas un sistēmas temperatūras\, tādējādi skaidrāk nodalot AGN iekšējo mainību no atmosfēras\, jonosfēras un instrumentālajām svārstībām. Lai paplašinātu analīzi ārpus vienas antenas novērojumiem\, darbā izmantoti\, gan arhīva\, gan no jauna kalibrēti daudzfrekvenču VLBA datu kopumi (5–43 GHz). Šie</p>\n<p class="text-justify">dati tika izmantoti parseku mēroga strūklu struktūru\, spektrālā indeksa sadalījumu\, Faradeja rotācijas mēra karšu un polarizācijas rakstu rekonstrukcijai. Iegūtie VLBI attēli atklāj raksturīgas spirālveida magnētiskā lauka ģeometrijas\, “spine–sheath” tipa polarizācijas struktūras\, šķērseniskus rotācijas mēra gradientus un atsevišķos gadījumos arī laika gaitā mainīgas magnētiskās konfigurācijas. Šāda veida diagnostika sniedz būtisku ieskatu magnētiskās kolimācijas procesos\, strūklu ierosināšanas mehānismos un kompaktu strūklu komponentu kinemātikā. Pētītajos avotos identificēts plašs mainības parādību spektrs. Intradiurnāla mainība\, kas novērota gan radio\, gan optiskajā diapazonā\, bieži stundu laika mērogos\, tiek interpretēta kā iekšējās strūklas aktivitātes un ārējo izplatīšanās efektu kombinācija\, tostarp akustiski–gravitācijas viļņi\, ceļojošie jonosfēras traucējumi un starpplanētu plazmas neregularitātes. Vairākos objektos\, īpaši MRK 421 un MRK 501\, konstatētas arī vidēja (dienas līdz mēneši) un ilgtermiņa (gadi līdz gadu desmiti) kvazi‐periodiskas svārstības. Šie raksturīgie optiskie un radio cikli var būt saistīti ar akrēcijas diska svārstībām\, strūklas precesiju vai bināru supermasīvu melno caurumu dinamiku. Daudzviļņu korelācijas\, ja tās ir novērojamas\, liecina par sarežģītu mijiedarbību starp diska nestabilitātēm\, strūklas starojuma apgabaliem un Doplera pastiprinātiem sinhrotrona procesiem. Apvienojot daudz‐instrumentu novērojumu kampaņas\, augstas laika izšķirtspējas vienas antenas radio monitoringu un parseku mēroga VLBI attēlus\, šis promocijas darbs demonstrē koordinētas\, daudzmetožu pieejas nozīmi AGN mainības fizikālo mehānismu izpratnē. Iegūtie rezultāti uzsver\, ka iekšējie procesi – piemēram\, triecienviļņi\, magnētiskā rekonekcija un strūklas precesija – un ārējie izplatīšanās efekti – tostarp jonosfēras svārstības un starpplanētu scintilācija – ir rūpīgi jānodala\, lai pareizi interpretētu novērotās gaismas līknes. Kopumā promocijas darbs sniedz jaunus novērojumu pierādījumus\, kas sasaista dažādos laika mērogos AGN plūsmas blīvuma mainību ar parseku mēroga strūklu struktūru un magnētiskā lauka ģeometriju. Izmantotie metodoloģiskie un instrumentālie uzlabojumi stiprina Latvijas radioastronomijas infrastruktūras iespējas un veido stabilu pamatu turpmākiem augstas kadences AGN mainības pētījumiem.</p>\n<p class="text-justify">&nbsp\;</p>\n<p class="text-justify"><strong>Recenzenti:</strong></p>\n<p class="text-justify">1) ‎<i>Ph.D.</i>&nbsp\;<strong>Kārlis Puķītis</strong>\, Latvijas Universitāte\;</p>\n<p class="text-justify">2)<i>&nbsp\;Dr.&nbsp\;</i><strong>Gopal Bhatta</strong>\, Zelonas Goras universitāte\, Polija\;</p>\n<p class="text-justify">3) <i>Dr.&nbsp\;</i><strong>Elena Bannikova</strong>\, V. N. Karazina Harkivas Nacionālā universitāte\, Ukraina.</p>\n<p class="text-justify">&nbsp\;</p>\n<p class="text-justify">Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā\, Raiņa bulvārī 19.</p>\n<p class="text-justify">Dalība attālinātā sēdē ar iepriekšēju pieteikšanos\, rakstot uz&nbsp\;<a href="mailto:sintija.silina@lu.lv" title="mailto:sintija.silina@lu.lv">sintija.silina@lu.lv</a>&nbsp\;<strong>līdz 9. novembrim.</strong></p>\n<p class="text-justify">&nbsp\;</p>
LOCATION:LU Zinātņu māja\, Jelgavas iela 3\, 103./104. auditorija
END:VEVENT

END:VCALENDAR