Promocijas darbu aizstāv AUSTRIS AKMENTIŅŠ

2025. gada 13. jūnijā plkst. 15.00 klātienē, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (LU Zinātņu māja, Jelgavas iela 3) 501. telpā, kā arī attālināti notiks LU Fizikas un astronomijas, un materiālzinātnes specializētās promocijas padomes atklātā sēde, kurā promocijas darbu zinātnes doktora grāda (Ph.D) dabaszinātnēs iegūšanai aizstāvēs AUSTRIS AKMENTIŅŠ. Temats: "Seklas satveršanas modelēšana maināmas barjeras kvantu punktos".

Darba zinātniskais vadītājs: Dr. phys. Vjačeslavs Kaščejevs.

Anotācija:

Viens fizikālas sistēmas piemērs, kurā īstenojas vispārīgais scenārijs ar elektronu, kas tunelē ārā no potenciāla bedres cauri barjerai, ir maināmas barjeras kvantu punkts. Lai daudzos šīs sistēmas pielietojumos sasniegtu pašas ātrākās iespējamās darbības robežas, ir nepieciešams, lai tunelēšana būtu maksimāli ātra, kas neizbēgami noved kvantu punktu līdz robežai, kur tas zaudē savas satverošās īpašības. Šis vājās satveršanas režīms, kurā kvantu punkts spēj noturēt vienu elektronu tikai vienā vai pāris diskrētos stāvokļos, ir šīs doktora disertācijas uzmanības centrā. Apskatot viendimensionālu kubisko potenciālu, mēs ceram aprakstīt šādu vāji satvertu elektronu universālas īpašības, kas tos raksturotu plašā kvantu punktu eksperimentālo realizāciju klāstā. Kubiskā potenciāla pieņēmums šeit tiek izmantots, lai modelētu viena elektrona satveršanu dinamiski modulētu kvantu punktu eksperimentos dažādos fizikālos apstākļos: 1) adiabātiska elektrona evolūcija cauri kvantu punkta lokālajiem pamatstāvokļiem, 2) ar papildu temperatūras ietekmi, 3) vai ar papildu magnētiskā lauka ietekmi. Salīdzinot modeļa prognozes ar datiem, kuros skaitīti veiksmīgi elektrona satveršanas gadījumi vai mērīta sūknētā strāva, mēs verificējam kubiskā potenciāla hipotēzi vairākām kvantu punkta realizācijām un kontroles protokoliem. Papildus mēs raksturojam eksperimentālos kvantu punktus dažādos veidos: nosakām pieejamo satverto stāvokļu skaitu, nosakām bezdimensionālu kvantu punkta aizvēršanas ātrumu, ar kuru var novērtēt, cik tuvu elektrona dinamika ir neadiabātiskajām ierosmēm, novērtējam kvantu punkta barjeras augstumu, tunelēšanas ātrumu no tā u.c. Visbeidzot, mēs novērtējam frekvenci, kas saskaņā ar kubisko modeli ierobežo kvantu punktu ierīču darbības ātrumu un kuru būtu nepieciešams optimizēt, lai šīs ierīces padarītu ātrākas.

Recenzenti:

1. Dr. rer. nat. Sergejs Piskunovs, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts,
2. Dr. Frank Hohls, Vācijas Valsts metroloģijas institūts, Vācija,
3. Dr. Akira Fujiwara, NTT fundamentālo pētījumu laboratorijas, Japāna.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā, Raiņa bulvārī 19.

Dalība sēdē ar iepriekšēju pieteikšanos, rakstot uz sintija.silina@lu.lv līdz 10. jūnijam.