Profesoram Jāzepam Eidusam -100

Profesors Jāzeps Eiduss dzimis 03.07.1916 Baltkrievijā, kur viņa vecāki devās bēgļu gaitās pirmā pasaules kara laikā.  1920. gadā kopā ar pārējiem bēgļiem Eidusu ģimene atgriezās Latvijā. Jāzeps Eiduss sāka savu izglītību diezgan augsta prestiža Valsts vācu klasiskajā ģimnāzijā Rīgā, pēc tam 1933. gadā iestājās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, bet izglītību turpināja Anglijā, Londonas  Bērkbekas koledžā, 1941. gadā absolvējot to kā fiziķis. Kopš 1944. gada  viņš strādāja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē  kā lektors un vecākais pasniedzējs, bet pēc Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta  grāda iegūšanas (1965. gadā, Maskavā)  kļuva par docentu (1967 -  1989. g.) un profesoru (1989. gadā). Profesors Eiduss visu mūžu ļoti aktīvi nodarbojās ar zinātni –  vispirms organisko savienojumu spektroskopijas jomā, vēlāk pētīja V grupas elementu  pielietojumu  fotogrāfiskos procesos, 1994. gadā kļūstot par LZA Goda doktoru ķīmijā.  Ir zīmīgi, ka 1996. gadā 80 gadu vecumā Jāzeps Eiduss ieguva Habilitētā fizikas doktora grādu. J. Eiduss ir vairāku atzītu un pieprasītu grāmatu autors, kas tapušas ciešā sadarbībā ar Solomonu Hilleru, kā arī ar Edgaru Siliņu, bet vēlāk profesors J. Eiduss pievērsās samērā eksotiskam un maz pētītam cietvielu fizikas objektam - t.s. dzeltenajam fosforam. Kopējais publikāciju skaits pārsniedz 200, tajā skaitā 5-Nitrofurānu  savienojumu elektronisko spektru atlants, kas 1970. gadā tika izdots arī angliski. Ļoti plaši pazīstama un joprojām pieprasīta ir mācību grāmata „Atomfizika” (1975. gads, Rīga, Zvaigzne, kopā ar Uldi Zirnīti), pēc kuras mācījās un mācās pāri par tūkstoti studentu. Interesanti, ka pats Jāzeps Eiduss par sava mūža lielāko sasniegumu uzskatīja Tita Lukrēcija Kāra (Titus Lukretius Carus, 1. gs. pirms Kristus dzimšanas) grāmatas  „De rerum natura” tulkojumu latviešu valodā – „Par lietu dabu” (Zvaigzne ABC, 1995. g.). Mūža pēdējos gados tika uzrakstīts vērtīgs un saistošs dzīves stāsts, un 2004. gadā klajā iznāca grāmata „Pagājība: atskats un vērtējums” . Visi, kam laimējās būt profesora Eidusa kolēģiem, klausīties viņa lekcijas vai pat tikai būt viņa sarunu biedram, noteikti atceras viņa eleganci, labestīgo smaidu, fantastisku erudīciju vēsturē, mūzikā, glezniecībā, literatūrā, spīdošas valodu zināšanas (angļu, vācu, franču, protams, arī sengrieķu un latīņu), kā viņš dedzīgi spēlēja akordeonu studentu un kolēģu pasākumos, kā nekad neatteica palīdzēt iztulkot kādu rakstu tā, lai visstingrākais angļu izdevuma redaktors būtu apmierināts.